Jēkabpils Domē tikāmies ar tās priekšsēdētāju Leonīdu Salceviču, kas jau septiņus gadus vada pilsētas dzīvi.
Jēkabpils Domē tikāmies ar tās priekšsēdētāju Leonīdu Salceviču, kas jau septiņus gadus vada pilsētas dzīvi.
Kādas pazīmes liecina, ka Jēkabpilī dzīve iet uz augšu?
Šādu pazīmju ir daudz. Labāk pildās budžeta ieņēmumi, rodas darbavietas. Vēl pirms trim četriem gadiem mums bezdarba līmenis bija 12 – 13 procentu, tagad – 7 procenti. Pagaidām ražošanā dominē kokapstrādes, šūšanas un celtniecības uzņēmumi, taču atdzimusi piena un gaļas pārstrāde, rodas jaunas ražotnes. Pamazām cilvēki atgriežas Jēkabpilī. Tādēļ arī nostabilizējies dzīvokļu tirgus. Vienubrīd pilsētā tukši stāvēja ap divsimt dzīvokļu. Bijām laimīgi, ja kāds tos kaut pa piecdesmit vai simts latiem nopērk un uztur. Tagad Jēkabpilī dzīvokļi maksā tūkstošus un uzņēmēji pērk padomju gados nepabeigtās daudzdzīvokļu mājas. Mums ir jauna autoosta, kur biļetes var pasūtīt braukšanai pa visu Eiropu.
Kādi ir jūsu attīstības riski? Par ko esat norūpējies?
Vakar diskutējām ar uzņēmējiem, un nonācām pie secinājuma, ka liela problēma tuvākajā nākotnē ir kvalificēta darbaspēka trūkums. Nav noslēpums, ka arī no Jēkabpils daudzi izbrauc uz Īriju. Vai mūsu ekonomiskais potenciāls būs tik liels, ka varēsim 300 un 400 latu nopelnīt arī šeit? Man, piemēram, bija saruna ar ārzemju uzņēmējiem, kas gribētu attīstīt Jēkabpilī biznesu, kas saistīts ar mašīnbūvi (savulaik Jēkabpilī bija Daugavpils Pievadķēžu rūpnīcas filiāle – red.). Taču, izpētījuši mūsu darbaspēka iespējas, viņi no šā nodoma atkāpās.
Vai ir pozitīva virzība jautājumā, kas aktuāls gan Jēkabpilij, gan Jelgavai, – bīstamo kravu tranzīts dzelzceļa līnijā no austrumu robežas līdz Ventspilij?
Savulaik mūsu pilsētas kopā ar Rēzekni un Tukumu centās panākt izmaiņas Dzelzceļa likumā, lai pašvaldības, caur kuru teritorijām iet bīstamās kravas, saņemtu par to kompensāciju. Par šo naudu varētu veikt kaut elementārus drošības pasākumus. Toreiz pasūtījām ļoti nopietnu industriālā riska pētījumu, kas Jēkabpils Domei izmaksāja astoņus tūkstošus latu. Tomēr no šiem bīstamo kravu pārvadājumiem mums neienāk ne santīma. Tagad, kad satiksmes ministrs ir Šlesera kungs, man ir cerības uz viņa sapratni (L.Salcevičs tāpat kā A.Šlesers ir vienā – Latvijas Pirmajā partijā – red.).
Pozitīvs moments būs tas, ka tuvākajā laikā pie valsts robežas tiks būvēts liels dzelzceļa mezgls, kur visas bīstamās kravas sašķiros un pārbaudīs.
Jēkabpilī daudzviet esmu saskāries ar pozitīvu viedokli jautājumā par celulozes kombināta celtniecību. Šķiet, Latvijas mērogā šī lieta plaši vairs netiek apspriesta…
Nekas tur nav beidzies. Celulozei ir jābūt. Akciju sabiedrības “Baltic Pulp” iecerētā celulozes kombināta būve Krustpils pagasta Ozolsalā mums ir ļoti svarīga. Ekoloģiskais risks Daugavai salīdzinājumā ar to, ko, piemēram, dod jau minētais dzelzceļš, ir desmit reižu mazāks.
