Saeimas Valsts un pašvaldības komisija atbalstījusi priekšlikumu noteikt piecu procentu barjeru nākamajās vēlēšanās visās pašvaldībās, kurās dzīvo vairāk nekā 20 000 iedzīvotāju.
Saeimas Valsts un pašvaldības komisija, gatavojot apstiprināšanai trešajā lasījumā grozījumus pilsētu, novadu un pagastu vēlēšanu likumā, atbalstījusi priekšlikumu noteikt piecu procentu barjeru nākamajās vēlēšanās visās pašvaldībās, kurās dzīvo vairāk nekā 20 000 iedzīvotāju. Līdz šim tika atbalstīts priekšlikums šādu barjeru noteikt tikai Rīgā, tagad tas tiek piedāvāts visām Latvijas lielākajām pilsētām. Pašlaik to ir vienpadsmit. Vēl gan nav skaidrības, cik stingri priekšvēlēšanu finansēšanas ierobežojumi attieksies uz vēlētāju apvienībām, bet tas jau ir tīri tehnisks jautājums, vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam būs pietiekama kapacitāte to visu izkontrolēt.
Pret šo normu neiebilst neviens lielo pilsētu pašvaldības vadītājs, jo ikvienā no pašvaldībām, uz kurām attieksies šī norma, ieskaitot Jelgavu, ievēlētie deputāti jau bija pārsnieguši šo robežšķirtni. Atšķirīgs ir politisko partiju viedoklis. Tās uzskata, ka šādas normas ieviešana samazinātu dažāda spektra sabiedrības interešu pārstāvniecību pašvaldībās. Tam var piekrist, raugoties no pašvaldību demokrātiskas attīstības viedokļa. Un tomēr, skatoties uz pašvaldības deputātu praktisko darbību, jāsecina, ka pārāk liela spektra pārstāvniecība nesekmē nedz lēmumu pieņemšanas kvalitāti, nedz ātrumu. Pietiek paraudzīties kaut vai uz vienu no Vidzemes rajoniem, kurā dažādo viedokļu spektrs tā arī nav ļāvis jau veselu gadu apstiprināt pašvaldības budžetu. Intereses izrādījušās pārāk dažādas, lai varētu vienoties. Tāpat jau pierasts, ka tieši pirms visdažādākā līmeņa vēlēšanām visdažādāko nokrāsu partijas un apvienības sāk dīgt kā sēnes pēc lietus. Piemēram, Jelgavā drīzāk būtu jādomā, kā uzlabot to politisko spēku kvalitatīvo sastāvu, kam ir cerības pārvarēt procentu barjeru, jo no pagājušajās pašvaldību vēlēšanās startējušajiem 17 sarakstiem puse neguva vēlētāju atbalstu.
