Koris «Schola Cantorum Riga», tāpat kā viesošanās reizē Jelgavā aizpagājušosezon, koncertu Sv.Annas baznīcā šosvētdien sniegs tālāka ceļa jūtīs.
Koris “Schola Cantorum Riga”, tāpat kā viesošanās reizē Jelgavā aizpagājušosezon, koncertu Sv.Annas baznīcā šosvētdien sniegs tālāka ceļa jūtīs. Pirms kora došanās uz Šveici jelgavniekiem būs iespēja pirmajiem dzirdēt Riharda Dubras jaunāko skaņdarbu.
“Schola Cantorum Riga” pirmsākumi meklējami gregorisko dziedājumu (vienbalsīgi liturģiski vokāli darbi, kuru vēsture Ziemeļeiropā sākās 10. gadsimtā) interesentu kopā, kas kopš deviņdesmito gadu sākuma ik gadu pulcējas uz gregorikas studijām vasaras nometnē Āraišos un biežākai kopmuzicēšanai izveidoja kori “Schola Gregoriana”. Pašreizējo nosaukumu kolektīvs ieguva pirms septiņiem gadiem – līdz ar pievēršanos daudzbalsībai. Dažādu laiku vokālās polifonijas programmā, ko “Schola” klausītājiem Jelgavā piedāvāja aizpagājušosezon, bija arī R.Dubras mūzika. Ar viņu Guntara Prāņa vadīto kori saista noturīga un auglīga sadarbība, un R.Dubras jaunākajā sacerējumā, kas skanēs Sv.Annas baznīcā svētdien koncertā pulksten 18, būs iespēja iepazīt “Schola” radošo meklējumu nākamo soli – to, kā (savulaik tikai “a capella” muzicējuša) kolektīva sniegumā nu iejūtas instrumentālais sastāvs.
116. psalms – barokā un mūsdienās
Koncerta vadmotīvs ir 116. psalms: “Es mīlu To Kungu, jo Viņš mani ir uzklausījis”, G.Prāņa vārdiem, satura ziņā ļoti dinamiska, emocionāli daudzkrāsaina rakstuvieta, kurā ir gan pateicība, gan izmisuma kliedziens uz debesīm, – tikpat daudzšķautņaina kā koncertā iekļautā baroka un mūsdienu mūzika, kurā psalms komponēts. Koncerta sākumdaļā “Schola” atskaņos baroka laikā tapušus psalma dziedājumus, no kuru autoriem zināmākais varētu būt Henrihs Šics. Noslēgumā – pavisam jauns garākas formas skaņdarbs, ko šim psalmam uzrakstījis R.Dubra. Viens no starptautiski pieprasītākajiem latviešu komponistiem, ko mēdz pieskaitīt tā dēvētajam “jaunā garīguma” virzienam. Viņa mūzika nav saucama par sarežģītu, gluži otrādi – tajā vērojama zināma atgriešanās pie pirmatnējas vienkāršības. Te var saklausīt gan ietekmes no viduslaiku agrīnās monodijas, gan Hildegardes fon Dingenas, gan gregorisko dziedājumu atbalsis, rezumē G.Prānis, piebilstot, ka, tāpat kā visā R.Dubras daiļradē, arī jaunākajā darbā tas viss, protams, apvienojas ar divdesmit pirmajam gadsimtam raksturīgu ekspresiju. Ir arī simbolisks slānis, tekstā “Es staigāšu Tā Kunga priekšā dzīvo zemē” soļi čella un mežraga partijā ir pavisam skaidri saklausāmi, daudz citu smalku atsauču, kuras nezinātāja apziņai paslīd garām, bet zemapziņas līmenī tik un tā šo mūziku dara dzīvu, uzrunājošu.
R.Dubras “Dilexi quoniam exaudiat” pirmatskaņojumā kopā ar kori piedalīsies saksofonists Artis Gāga, mežradznieks Aivars Vadonis, vijolnieces Gunta Jankovska un Jana Ozoliņa, čelliste Adīne Stirna.
Papildu 116. psalma dziedājumiem, kas veido koncerta idejisko “karkasu”, protams, skanēs arī citi īsas formas skaņdarbi, tai skaitā instrumentāli. No Dārziņskolas audzēknes J.Ozoliņas, kurai ir tikai sešpadsmit gadu, bet kas savu prasmi jau paguvusi apliecināt, uzvarot daudzos konkursos, varēs gaidīt spožu solo sniegumu. Sava improvizācija paredzēta Annas baznīcā rīkoto koncertu apmeklētājiem labi pazīstamajam A.Gāgam. “Schola” “a capella” dziedās dažas R.Dubras motetes.
“Instrumentālisti ir mūsu labi draugi”
Instrumentālistu iesaistīšana nav pēkšņs solis. G.Prānis gan nenoliedz, ka būtiska loma, iecerot jauno skanējumu, bijusi arī apsvērumiem par to, kā vairot atraktivitāti publikas priekšā. Taču šāda kopmuzicēšanas forma kā jauns meklējumu virziens pēdējā laikā vienlīdz lielā mērā ieinteresējis gan vadītāju, gan koristus, gan koncertā iesaistītos instrumentālistus, kas ir ne tikai profesionāli meistarīgi katrs savā specialitātē, bet arī “Schola” labi draugi un domubiedri gan mūzikā, gan dzīvē.
Svarīgas domubiedru pulcēšanas reizes ik vasaru ir G.Prāņa vadītās Gregorikas nedēļas Āraišos (jaunākā un neordinārākā tur dzimusī iecere, kas līdz izpausmei koncertu formā varētu attīstīties nākamgad, ir tautas muzicēšanas un baznīcas skaņu mākslas sintezēšana vienā muzikālā projektā – aicinājums pārvarēt gadsimtiem ilgi uzturēto folkloras un reliģijas kultūras pasauļu nošķirtību).
Pārpildītā zāle Hamburgā
Nākamajā dienā pēc uzstāšanās Jelgavā “Schola” dosies uz Šveici un Vāciju, kur kopā ar turienes mūziķiem šo programmu atskaņos četros koncertos. Ja Cīrihe ir Šveices finanšu galvaspilsēta, Bāzele tikpat lielā mērā pelnījusi valsts mūzikas dzīves galvenā centra nosaukumu, un kā atbildīgāko koncertu G.Prānis paredz uzstāšanos lielajā, senajā un skaistajā Bāzeles katedrālē. Atliek novēlēt, lai šī turneja ir tikpat veiksmīga kā Vācijas apmeklējums pirms diviem gadiem (īsi pirms toreizējā ārzemju ceļojuma, gluži tāpat kā šoreiz, “Schola” jauno programmu atskaņoja Jelgavā). Publikas atsaucības ziņā neaizmirstams bijis Hamburgā sniegtais koncerts, kas izskanēja Ziemeļvācijas radio tiešraidē. To vajadzējis sākt divdesmit minūšu vēlāk: tik daudz laika vajadzējis, lai zālē varētu tikt visi klausīties gribētāji un tā kļūtu pārpildīta. Kas attiecas uz ne biežajiem, bet regulārajiem “Schola” koncertceļojumiem Latvijā, Jelgavas Sv.Annas baznīcu G.Prānis šo pieturu vidū min kā iecienītu koncertvietu – gan atsaucīgu klausītāju, gan akustiski “mājīgas” telpas dēļ.
