Jelgavas 1. ģimnāzija allaž bijusi aktīva, iesaistoties dažādos starptautiskos projektos.
Jelgavas 1. ģimnāzija allaž bijusi aktīva, iesaistoties dažādos starptautiskos projektos. Lielākā darbošanās tajos saistās ar Vāciju, kuru skolēniem ir iespēja ne tikai apmeklēt, bet tur arī izglītoties.
Par darbošanos šajos projektos stāsta 1. ģimnāzijas audzēkņi.
Liene fizikā izcīnījusi vieninieku
Šis mācību gads kļuvis par īstu piedzīvojumu 1. ģimnāzijas skolniecei Lienei Upeniecei. Pavasarī viņa uzvarēja konkursā par iespēju mācību gadu pavadīt Vācijā. Tādēļ tagad viņa mācās Loisenlundā.
Jelgavas 1. ģimnāzija, iesaistoties dažādos starptautiskos projektos, saviem audzēkņiem nereti piedāvā iespēju paaugstināt izglītības līmeni kādā apmaiņas programmā. Loisenlundas skola atrodas aptuveni vienu kilometru no ciemata un ir veidota kā maza, atsevišķa pasaule. Vietējie skolas ēku dēvē par pili, ko var salīdzināt ar vecajām vācu baronu muižām Latvijā. Vairums audzēkņu dzīvo internātā. Par stingro iekšējās kārtības noteikumu ievērošanu atbild komandante jeb “mājas mamma”. Sākumā Lienei šķitis neparasti pilnīgi svešu cilvēku informēt par visu, ko grasies darīt. Taču tagad krustiņa ievilkšana sarakstā pēc brokastu apmeklējuma viņai jau kļuvusi par ikdienu.
Mācības vācu skolēniem izmaksā 2500 eiro gadā. Var rasties iespaids, ka audzēkņi ir snobiski un kontaktus ar manāmi trūcīgākajiem svešzemniekiem veidot nevēlas. Tomēr Liene saka – tā nebūt neesot.
“Attieksme ir pozitīva. Visi uzreiz gribēja zināt, cik ilgi es Vācijā palikšu. Diemžēl daudzi Latvijas vārdu vēl joprojām saista ar Krieviju, tāpēc man bija jāskaidro, no kurienes esmu. Labākais kontakts izveidojies ar citiem ārzemju skolēniem, it sevišķi ar manu istabas biedreni no Polijas. Brīvdienās Latvijā visvairāk pietrūkst tieši mūsu pļāpāšanas,” saka Liene.
Vācijā skolēniem jāmācās sešas dienas nedēļā, tātad arī sestdienās, taču stundu skaits vidēji nedēļā Vācijā ir mazāks. Daži priekšmeti, piemēram, vēsture, jāapgūst angļu valodā, līdz ar to arī šīs zināšanas neierūs. Katram skolēnam obligāti jāapmeklē trīs izvēles pulciņi. Liene apmeklē mākslas nodarbības, mācās sniegt pirmo palīdzību un spēlē futbolu. “Sākumā gribēju spēlēt basketbolu, bet, kad aizgāju uz sporta zāli, redzēju tikai puišus – nevienas meitenes! Protams, ka man bumbu neviens nedeva…” nosmaida Liene.
Uz jautājumu par latviešu un vācu skolēnu izglītības līmeņu atšķirībām Liene kļūst domīga. “Latvijā zināšanas tomēr ir augstākas, vismaz teorijā noteikti. Negribas pārspīlēt, bet, piemēram, matemātikā Vācijā mēs 11. klasē mācāmies lietas, kuras Latvijā apguvām jau astotajā un devītajā klasē.” Visgrūtāk bijis sākumā, kad Liene vēl neko no stundās runātā nav varējusi saprast. Gadījies pat tā, ka pēc ķīmijas stundas istabiņā ar interesi vārdnīcā atšķīrusi vārdu, kas bijis rakstīts uz tāfeles. Atklājies, ka mācāmā viela bijusi par oglekli… Tagad valodas zināšanas jūtami uzlabojušās, un par to liecina pirms brīvdienām fizikā saņemtais vieninieks (Vācijas skolās augstākā atzīme).
Kas īsti pamudināja Lieni uz gadu doties mācīties svešā valstī? Prognozējot pēc gada iegūtās vērtības, viņa nevilcinoties pirmo min valodas prasmi. Tieši vēlme apgūt vācu valodu tās dabiskajā vidē meitenei bijis galvenais dzinulis piedalīties konkursā. Lai gan par saviem nākotnes plāniem viņa vēl nav īsti pārliecināta, valodas zināšanas un svešā zemē gūtā pieredze jebkurā profesijā būs vērtība.
Skolēni piedalās vides projektā
Pateicoties ilggadējai Jelgavas
1. ģimnāzijas un Vācijas pilsētas Šlēsvigas skolas “Lorensenschule” sadraudzībai, mums, septiņpadsmit skolēniem un diviem skolotājiem no Jelgavas 1. ģimnāzijas, desmit dienu bija iespēja Vācijā piedalīties vides projekta izstrādāšanā.
Mūsu ceļabiedri braucienā uz Vāciju bija igauņu skolēni.
Šlēsvigā dzīvojām vācu ģimenēs, kas bija ļoti draudzīgas un atsaucīgas. Visai nedēļai jau bija sastādīts aktivitāšu plāns. Tā nu mūsu piedzīvojums varēja sākties!
Pirmajā dienā viesskolēni, kas bija ieradušies no Latvijas, Igaunijas un Polijas, sveica skolu ar priekšnesumiem, latviešu meiteņu trio izpelnījās jo īpaši lielas ovācijas. Piedalījāmies arī dažās mācību stundās, kur varējām gūt priekšstatu par ikdienas gaitām Vācijas skolā.
Mūsu galvenais uzdevums bija izstrādāt projektu par vides piesārņojumu, elektroenerģijas veidiem, ūdens patēriņu un citām vides aktualitātēm Vācijā. Šīs nedēļas laikā mēs ne tikai aktīvi apkopojām materiālus projektam, bet arī apskatījām Šlēsvigas populārākās vietas: ostu, Gottorfas pili, rātsnamu, lielāko baznīcu u.c. Bijām aizbraukuši arī uz Hamburgu, kur redzējām arhitektūras šedevru Hamburgas rātsnamu, bijām interesantajā brīnumu zemē, kur viss ir vismaz astoņdesmit reižu pamazinājumā. Tur varējām apskatīt dažādus pilsētas ikdienas dzīves maketus. Lai iepazītu vienu no pasaules lielākajām ostām, devāmies nelielā izbraucienā ar kuģīti. Ļoti interesants izvērtās ekspresionisma izstādes apmeklējums, jo mums tika dota iespēja izveidot šāda stila mākslas darbus. Pašiem bija liels prieks par paveikto. Protams, neiztikām arī bez sporta aktivitātēm. Tika sarīkotas florbola sacensības, kurās latviešu komanda ieguva godalgoto
2. vietu. Vienā no pēdējām dienām devāmies ekskursijā uz Ziemeļjūru, kur skatījāmies bēgumu, lielākā daļa to redzējām pirmo reizi.
Katru vakaru varējām pavadīt, kā vien vēlējāmies, ko arī izmantojām. Ar vācu draugiem apmeklējām dažādus izklaides pasākumus. Kopā spēlējām boulingu, gājām uz diskotēkām, piedalījāmies vakara pasēdēšanās, spēlējām galda spēles. Svētdienu pavadījām katrs kopā ar savu ģimeni.
Šis brauciens deva mums iespēju labāk iepazīt Vāciju, vairāk apgūt valodu, iegūt jaunus draugus. Tā ir laba skola, kas noder visiem, tādēļ vien ir vērts piedalīties šādos projektos. Kad vācu draugi maijā brauks ciemos, ceram sagādāt viņiem tikpat labas atmiņas, kādas mums ir no Vācijas.
