Esmu tik ilgi dzīvojis drupās, lai nepriecātos par sabrukumu… Nezin kādā sakarībā kāds dižgars teicis šos vārdus, bet šodien tie pielīdzināmi ikvienam no mums.
Esmu tik ilgi dzīvojis drupās, lai nepriecātos par sabrukumu… Nezin kādā sakarībā kāds dižgars teicis šos vārdus, bet šodien tie pielīdzināmi ikvienam no mums. Veselības aprūpes sistēma neatkarīgi no izglītības un nodarbošanās ir uz sabrukuma robežas. “Ziņu” saruna ar Jelgavas slimnīcas galveno ārstu Andri Ķipuru un Jelgavas rajona slimnīcas valdes locekli Gundaru Proli cilvēkos varbūt viesīs lielāku skaidrību, ar ko var rēķināties un kādas cerības jāatmet.
Valsts nostāja, pēc ārsta Proļa teiktā, ir tāda – nomirt nevienam tīšuprāt neļaus.
“Labākais, kas tagad var notikt, ir pilnīgs sabrukums, un to vislabāk varētu panākt, ja par veselības aizsardzības ministru tiktu E.Repše. Ja tas būtu G.Bērziņš no Tautas partijas, tad viņš mēģinātu stutēt to, kas ir,” atzīst G.Prolis. Pēc viņa domām, labāk ir kārtīgs sabrukums nekā mūžīga eksistēšana caurā un dzīvošanai nederīgā šķūnī. Šī revolūcija prasīs upurus, bet līdz šim Latvijā tā noticis, ka dziesmotajai revolūcijai nav sekojusi politiskā prāta revolūcija.
“Par māsterplānu, kas 2002. gadā tapa par Pasaules Bankas kredītu kopīgi ar pasaules mēroga speciālistiem, var teikt, ka tas bija detalizēti izstrādāts un labs, taču tā izstrādei ņemtā datu bāze bija 1999. – 2000. gada statistika. Ir pagājis laiks. Saslimstības struktūra valstī mainījusies. Nelaime tā, ka pagājuši jau pilni divi gadi un tas, kas tur tagad rakstīts, ir acu aizmālēšana,” saka G.Prolis. “Neatliekamās palīdzības centri ir pareiza ideja, lai sniegtu pēc iespējas kvalitatīvu pakalpojumu, uz to jāiet, bet plānā par pamatu ņemti veci normatīvi. Ar neatliekamo medicīnisko palīdzību viss kārtībā ir tiktāl, cik valsts to deklarējusi par prioritāti. Jautājums paliek: kas notiek ar plānveida medicīnisko palīdzību? Daudzprofilu lokālās slimnīcas, tādas kā Dobelē un Bauskā, kas galvenokārt sniegs plānveida pakalpojumus, vienkārši bankrotēs.”
Skaitļus nevar apmānīt
Kas lokālajās slimnīcās ārstēsies? Tie, kam nav naudas, nevarēs atļauties šo pakalpojumu. “Zemgalē daudzprofilu slimnīca ir un būs Jelgavas slimnīca, tur vedīs pacientus no visa reģiona. Ņemot vērā ierobežoto gultu skaitu, plānotā medicīniskā palīdzība tiks tikpat kā pārtraukta. Viss pārējais būs par maksu. Veselības ministrija un Veselības obligātās apdrošināšanas aģentūra atzinušas, ka valstij jāspēj sniegt neatliekamo palīdzību. Budžeta deficīts medicīnā pašlaik ir 240 miljonu latu. Slēdzot mazās slimnīcas, aprēķināts, ka varēs ietaupīt 600 tūkstošus latu. Kamēr valsts neatradīs iespēju septiņus procentus no iekšzemes kopprodukta novirzīt veselības aprūpei, nekas nevar mainīties uz labu. šogad trīs procentu vietā palikuši tikai divarpus. Tā ir katastrofa, bet politiķi vēl spēlē spēlītes,” teic G.Prolis.
“Neviena slimnīca netiks slēgta, tās nodrošinās palīdzību, kādai tās tehnoloģiski būs piemērotas. Daudzas kļūs par otrā līmeņa stacionāriem,” jau pirms vairāk nekā mēneša teica ministrs Rinalds Muciņš. Droši vien tas nozīmē – neslēgs, bet atstās dabīgai bojāejai. “Diemžēl agonija ir ieilgusi. Necivilizētās attiecības veselības aprūpē ir jābeidz,” uzskata ārsts G.Prolis.
Smagnējā sistēma neattaisnojas
Jelgavas slimnīcas galvenais ārsts A.Ķipurs atzīst, ka neskaidrības ir, bet Jelgavas slimnīcā nekas daudz nemainīsies. Tā jau ir 11 Latvijas daudzprofilu slimnīcu nominācijā ar atbilstošām medicīniskām iekārtām un funkcijām. “Slimnīca ir un būs ar aprīkojumu, štatiem, protams, pilnveidojama. Tomēr pacientiem jāatceras, ka galvenais viņa veselības aprūpētājs ir ģimenes ārsts. Protams, ka daudz kas vēl jāsakārto, bet es nevaru klāstīt idejas par to, par ko neesmu atbildīgs. Tas, ka Latvijā slimnīcu par daudz, ir skaidrs. Eiropas valstīs viens stacionārs no otra atrodas ne tuvāk kā 70 kilometru.” Bet Eiropā ir cita ceļu kvalitāte un atšķirīgas ātrās medicīniskās palīdzības iespējas. “Protams, Latvijas apstākļos tam jābūt mazliet citādi. Bet, jāatzīst, ka smagnējā sistēma ļoti dārgi izmaksā un nenodrošina kvalitāti. Jelgavniekiem, domāju, nekādas lielas izmaiņas nav gaidāmas,” pārliecināts ārsts.
Joprojām būs diskusijas
“Līdz 2007. gadam vajadzētu būt risinājumam par sociālās aprūpes iestādēm, kur nonāk tie slimnieki, kuriem nav vajadzīga intensīva ārstēšana, bet ir nepieciešama simptomātiskā terapija un kopšana. Slimniekiem nav ilgstoši jāguļ daudzprofilu slimnīcā.” J.Ķipurs gan atzīst, ka saruna par sociālajiem centriem diemžēl ir iestrēgusi valdības līmenī. Vajadzētu vienoties un kādu daļu atbildības par tiem uzņemties Labklājības un kādu – Veselības ministrijai, jautājums par to joprojām ir atklāts. Kur paliks slimnieks, kas pēc intensīvās ārstēšanas kritērijiem būs pietiekami vesels, lai vairs neatrastos vienā no 11 daudzprofilu slimnīcām, bet tomēr viņam būs nepieciešama aprūpe? Tas nav zināms. 2007. gads taču klāt būs jau pēc pāris gadiem.
Kā ziņo aģentūra LETA, Veselības ministrija saņēmusi 119 priekšlikumu no 12 dažādām veselības aprūpes un sabiedriskajām institūcijām. Priekšlikumos visbiežāk minēta nepieciešamība struktūrplānam pievienot rīcības plānu, kas konkrētāk iezīmētu veselības aprūpes struktūras tālāko likteni. Pašlaik visi struktūrplānu papildinošie dokumenti tiek caurskatīti un iestrādāti, lai 7. decembrī iesniegtu izskatīšanai valdībā.
R.Muciņš atzinis, ka par struktūrplāna ieviešanu vēl būs “jādiskutē ar pašvaldībām un jārod saprātīgs kompromiss starp valsts un pašvaldību interesēm”.
Sveiciens ar kruķiem
Pasaules Banka ir gatava sniegt kredītu nākamajam reorganizācijas posmam. Bet kas darīts vietvalžu līmenī, lai tās būtu gatavas sarunām ar valsti? Kā atzina A.Ķipurs, Jelgavā konstruktīvas sarunas par iespējamu rīcības plānu īsti nav notikušas.
Vēl tikai pēdējais jautājums: kur starp pašvaldību un valsts kompromisiem atradīsies ārsts un pacients?
Plānots iegādāties 60 ātrās palīdzības mašīnu. Noteikumi paredz, ka slimnieku akūtā gadījumā līdz stacionāram jānogādā 25 minūšu laikā. Vai no Bauskas vai attālāka Dobeles rajona nostūra līdz Jelgavai var tikt tik ātri? Un vēl – kas tas būs par labi sagatavotu personālu, kas ātrajā palīdzībā strādās? Negulētas naktis, mūžīgs stress un nepateicība – hroniska no valsts, bet nereti arī no mums, cilvēkiem, kam viņu palīdzība nepieciešama.
Tikai palielinot ārstiem algas, neko neatrisinās. Ko mēs ar to saprotam? Beidzot būtu laiks tautai, kas stāv uz diviem kruķiem, ar vienu no tiem pamāt politiķiem. Ārsti nav vainīgi pie tā, kas notiek valstī. Ārsts ir klāt mūsu dzimšanai un miršanai. Un varbūt vajadzētu atcerēties, ka visi viņi nav kukuļņēmēji un ka valsts nevar mūžīgi manipulēt ar svētu jēdzienu “cilvēks”. Tas attiecas kā uz pacientiem, tā ārstiem.
