Nākamajā sestdienā Jelgavas Ledus hallē varēsim pārliecināties, kādas neticamas lietas var piepildīties, ja stiprai gribai pārvarēt savas likstas nāk talkā zinātnieka prāts un spēja iedrošināt.
Nākamajā sestdienā Jelgavas Ledus hallē varēsim pārliecināties, kādas neticamas lietas var piepildīties, ja stiprai gribai pārvarēt savas likstas nāk talkā zinātnieka prāts un spēja iedrošināt. Izmantojot bijušā Sanktpēterburgas zinātnieka, tagad Bostonā strādājošā ortopēda Marka Pitkina izstrādātās īpašās protēzes, uz ledus izies amputantu jeb vertikālā (standing – angl.) hokeja spēlētāji.
Pirmo vertikālā hokeja komandu “St. Petersburg Elks” prominentā un profesionālā trenera Nikolaja Maslova vadībā 1999. gadā izveidoja no kājnieku mīnām cietušie Krievijas armijas veterāni. Paraugspēļu rosinātas, vēlāk komandas tapa Amerikas Savienotajās Valstīs, tagad šī spēle pazīstama arī Kanādā, Somijā, Čehijā, Baltkrievijā, Igaunijā. Starptautiskās Amputantu hokeja federācijas (ISIHF) negarajā pastāvēšanas vēsturē jau ierakstīti gan vairāki starptautiski mači valstu izlašu līmenī, gan paraugspēles, pasaules amputantu izlasei izejot laukumā pret “parastajām” amatieru komandām. Vienā no tādām, kas pirms trijiem gadiem risinājās Sanktpēterburgā pret komandu “Baltika”, pasaules izlase uzvarēja ar 7:6. Kādu spēli Krievijas izlases piecinieks, papildināts ar citu valstu hokejistiem, rādīs Jelgavā, redzēsim nākamajā sestdienā. Tomēr vēl vairāk par rezultātu šīs spēles nozīmību var raksturot vertikālā hokeja spēlētāju neparastie dzīvesstāsti. Lūk, divi no tiem.
Aleksejs Balakhoncevs – Krievijas komandas kapteinis – zaudēja kāju Afganistānā 1985. gadā. 1998. gadā viņš saņēma uzaicinājumu piedalīties konferencē, ko ASV rīkoja Starptautiskais Kājnieku mīnu sprādzienā cietušo ortopēdiskās rehabilitācijas institūts. “Marks Pitkins mani ielūdza izmēģināt jauno modeli – brīvi slīdošo kāju un locītavu. Biju dzirdējis par doktoru Pitkinu Krievijā, Sanktpēterburgas Ortopēdijas institūtā. Atceros, pēc pielaikošanas palūdzu atļaut man pamēģināt vadīt mašīnu, un tas bija tik viegli. Tajā brīdī nevarēju nojaust, ka tas ir tikai sākums šā plāna attīstībā. Bet pat savos pārdrošākajos sapņos nespēju iedomāties, ka divus gadus pēc šīs dienas spēlēšu hokeju!”
Tagad Aleksejs ir pasaulē pirmās amputantu hokeja komandas kapteinis un spēlē arī simboliskajā izlasē, ar kuru kā sava veida sūtnis dodas uz paraugspēlēm dažādās pasaules valstīs.
Juha Lapiolahti – 33 gadus vecs Somijas izlases spēlētājs: “Esmu precējies, un man ir divi dēli – Ville ir astoņus gadus vecs, bet Timi ir četri gadi. 1984. gadā es, spēlējot hokeju, guvu rokas traumu. Roka acumirklī ļoti sapampa. Nākamajā dienā aizgāju pie ārsta, un viņš sākumā sprieda, ka tas ir iekšējs asinsizplūdums, tomēr nebija īsti pārliecināts, tāpēc noņēma analīžu paraugu. Pēc divām nedēļām man pateica, ka tas ir vēzis. Tobrīd man bija 13 gadu. Audzēja operācija ilga deviņas stundas. Pēc tam divus gadus katru otro nedēļu bija ārstniecības kurss. Pēc tā visa mana roka vairs nefunkcionēja, kā nākas. 2003. gadā roku pēc manis paša lūguma amputēja, un tagad esmu ar šo lēmumu apmierināts. Ar protēzi es varu darīt lietas, ko vairs nebūtu varējis ar savu roku. Un viena no šīm lietām ir hokejs.
