Par spīti nelabvēlīgajiem laika apstākļiem LLU mācību un pētījumu saimniecībā «Vecauce» aizvadīts veiksmīgs ražas gads.
Par spīti nelabvēlīgajiem laika apstākļiem LLU mācību un pētījumu saimniecībā “Vecauce” aizvadīts veiksmīgs ražas gads. Tā piektdien savos svētkos atzina “Vecaucē” strādājošo speciālistu kolektīvs, kas saimniecību pamatoti nodēvēja par zinātnisko novitāšu centru Latvijā.
Tradicionāli rudenī LLU mācību un pētījumu saimniecība “Vecauce” rīko ražas svētkus ar izstādi un radošu pārskatu par pagājušajā vasarā veikto pētījumu rezultātiem augkopībā, lopkopībā un bioloģiskajā lauksaimniecībā.
Ieguldīti pašu līdzekļi – 65 000 latu
Sezona bijusi veiksmīga. Par to liecina gan laikā novāktā labība un vajadzīgajā daudzumā un kvalitātē sagatavotā lopbarība, gan Latvijā iegūtā lielākā ābolu raža un veiksmīgi aizvadītā gada lielākā lauksaimniecības izstāde. Turklāt saimniecība, netērējot valsts līdzekļus un kredītu resursus, materiāli tehniskās bāzes uzlabošanā spējusi ieguldīt pašu nopelnītos 65 000 latu un iegādāties jaunu siena presi, graudu transportieri, kā arī daļēji nomainīt slaukšanas iekārtas. Saimniecībā izdevies ne tikai kāpināt piena izslaukumus un ražību augkopībā, bet arī turpināt izmēģinājumus dažādu kultūraugu šķirņu salīdzināšanā, paplašināt daudzgadīgo zālāju un ganību produktivitātes pētījumus un sertificēt 15 hektāru lielu lauku bioloģiskās lauksaimniecības izmēģinājumiem. Par šīm un citām novitātēm saimniecībā seminārā “2004. gada sezona – dabas kaprīžu un Eiropas Savienības kontekstā” runāja zinātnieki, kuru vidū ir ne viens vien jaunais doktorands un maģistrants.
Neskaidrības par kviešu lapu dzeltenplankumainību
LLU Lauksaimniecības fakultātes (LF) Augu bioloģijas un aizsardzības katedras asociētā profesore Biruta Bankina klāstīja, ka kviešu lapu dzeltenplankumainība pie mums ir vairāk attīstījusies nekā citas slimības. Tās simptomi ir ne vien plankumi, bet arī paātrināta lapu nokalšana, tādēļ graudaugi beidz ražot agrāk, nekā paredzēts. Šī slimība šogad konstatēta daudzos laukos un īpaši postoša ir intensīva tipa šķirnēm, taču sērgas efektīvai ierobežošanai vēl nepieciešami pētījumi. “Nezinām, cik šī slimība ir viendabīga, kad tieši izlido pirmās sporas, kā tas viss ietekmē epidēmijas attīstību, tādēļ grūti ieteikt “zāļu” smidzināšanas laiku. Vēl nav zināms, kādos laika apstākļos epidēmija izplatās straujāk. Daudzi zinātnieki sākuši darbu, lai atbildētu uz visiem vēl neskaidrajiem jautājumiem par kviešu lapu dzeltenplankumainību,” ražas svētkos sacīja B.Bankina.
Brīvas vietas bioloģisko produktu ražošanā
Par to, ka 11 garos pašaizliedzīga darba gados LLU Skrīveru Zinātnes centrā izveidota griķu šķirne “Aiva”, stāstīja lektors Aivars Pogulis. Savukārt LLU LF Dzīvnieku zinātņu katedras lektore Elita Šeļegovska ar gandarījumu klāstīja, ka 2004. gadā dubultojies sertificēto bioloģisko saimniecību skaits, sasniedzot ap 1000 lauku uzņēmumu, kur saimnieki ar zaļo domāšanu ražo videi draudzīgu un veselīgu produkciju. Bioloģiski audzēti augi nu jau aizņem divus procentus no kopējās lauksaimniecībā izmantojamās zemes Latvijā. E.Šeļegovska informēja, ka vairums mūsu bioloģisko zemnieku nodarbojas ar graudkopību, dārzeņkopību, piena lopkopību un gaļas liellopu audzēšanu. Turpretī ekoproduktu brīvas tirgus vietas ir miltu produkcijas, maizes, olu, putnu gaļas, saldētu un kaltētu augļu un dārzeņu, kā arī zivju un siera ražošana. Noskaidrots, ka patērētāji vēlas iegādāties tādus ekoproduktus kā putna, medījumu gaļu, sierus, biezpienu, jogurtu, kūpinātu gaļu un nepasterizētu pienu.
Ja reiz “Vecauce” ir zinātnisko novitāšu centrs Latvijā, nevar būt, ka turpmāk saimniecībā netiks iekopti jauni demonstrējumu lauciņi. Un tā arī nav! Plānots audzēt mazpazīstamos sparģeļus un lapu bietes.
Semināram ražas svētkos sekoja stenda referātu un izstādes apskate. Dažus eksponātus varēja degustēt. Plašas diskusijas un pieredzes apmaiņa turpinājās arī ražas svētku ballē, kas bija pelnīts atpūtas pasākums pēc veiktajām aktivitātēm pagājušajā izmēģinājumu sezonā.
Aivis Aizsilnieks, “Vecauces” direktors: “Šā gada sezonā mūsu mācību un pētījumu saimniecībā, manuprāt, spilgtākais notikums bija lauksaimniecības izstāde 3. un 4. jūlijā. Tas bija liels pasākums, kas tika rīkots sadarbībā ar Zemkopības ministriju un LLU. Bija gan tehnikas un augkopības demonstrējumi, gan dzīvnieku izstāde, un pasākumu apmeklēja ap 20 000 cilvēku.
Aizvadīta smaga sezona, jo pieturējās nepastāvīgi laika apstākļi, un tie lauksaimniecību ietekmēja no pavasara līdz pat rudenim.”
Zinta Gaile, “Vecauces” direktora vietniece zinātniskajā darbā: “Jauninājumi izmēģinājumos šogad lielā mērā bija saistīti ar lauksaimniecības izstādi “Vecauce 2004″. Ierīkojām daudzus demonstrējumus speciāli šā pasākuma vajadzībām. Tie bija izmēģinājumi par fungicīdu lietošanu graudaugos – gan miežos, gan kviešos –, izmantojot dažādu firmu piedāvātos preparātus. Vēl bija kultūraugu mēslošanas izmēģinājumi, arī izmantojot dažādu firmu piedāvātos mēslošanas līdzekļus. Notikuši demonstrējumi, lai noskaidrotu piemērotākās laukaugu šķirnes mūsu apstākļiem un parādītu zemniekiem, kā tās izskatās. Jaunums ir kurināmo kārklu audzēšana, ļoti plaši notika kukurūzas izmēģinājumi, dārzeņu demonstrējumi, tika izveidots garšaugu dārzs. Daudz jaunumu, pašreiz grūti visus atcerēties. Kopumā sezona bija ļoti problemātiska, jo bija vēsāks laiks, nekā tipiskā Latvijas vasarā vajadzētu būt, kā arī siltākie mēneši bija nokrišņu bagāti, tādēļ siltummīlošie kultūraugi tik labi nepadevās. Tomēr gads bija ļoti ražīgs.”
Mintauts Āboliņš, LLU LF Dārzkopības katedras asociētais profesors: “Augļkopībā šis bijis kaprīzs gads. Ir vietas, kur bija raža, kā “Vecaucē”, taču citur it nemaz nav ābolu, piemēram, Pūrē, Lonē, kur atrodas viena no lielākajām saimniecībām ar labākajiem apstākļiem ražošanai. Arī Jelgavas rajonā daudzviet augļkoki nosala, tādēļ vietējiem āboliem ir augstāka cena. Ne velti ārzemēs ierīko pretsalnu laistīšanas iekārtas, lai pasargātu ābeles no dabas untumiem. Citās valstīs mēdz dārzus apsegt ar speciāliem tīkliem, lai kultūras netraumētu krusa. Pie mums augļkopji tādus aizsargpasākumus pagaidām nevar atļauties.”
Ritums Valters, “Vecauces” augļkopības iecirkņa vadītājs: “Papildināšu M.Āboliņa teikto. Ārzemniekiem ir cita pirktspēja un augstāka cena par tiem pašiem āboliem, zemenēm, ķiršiem. Viņiem ir arī lielas ražas, lai segtu aizsargsistēmu ierīkošanai un uzturēšanai nepieciešamos izdevumus. Piemēram, salīdzināsim Skotijas un Latvijas zemenes. Tur tuneļos izaudzē un novāc 20 tonnas ogu no hektāra, kas maksā četrus latus kilogramā. Arī mēs varētu iegūt līdzīgu ražu, taču Latvijā vidējā zemeņu realizācijas cena ir krietni zemāka.
