Laiku pa laikam dzirdamas ziņas, ka ES finanšu norēķinu vienība eiro attiecībā pret ASV dolāru nostiprina savas pozīcijas. No nākamā gada mūsu nacionālā valūta tiks piesaistīta apvienotās Eiropas galvenajai valūtai eiro.
Laiku pa laikam dzirdamas ziņas, ka ES finanšu norēķinu vienība eiro attiecībā pret ASV dolāru nostiprina savas pozīcijas. No nākamā gada mūsu nacionālā valūta tiks piesaistīta apvienotās Eiropas galvenajai valūtai eiro.
Piedāvājam “Ziņu” lasītājiem Latvijas Bankas speciālistu sagatavoto informāciju, ko nozīmē lata piesaiste eiro un ko valsts iedzīvotāji iegūs vai varbūt zaudēs.
Lats kļūs nešķirams no eiro
Lata piesaiste eiro nozīmē to, ka lata vērtība pret eiro no piesaistes brīža būs fiksēta, līdzīgi kā iepriekšējos desmit gadus pret SDR grozu. Lata piesaistes maiņa nenozīmē naudas maiņu jeb eiro ieviešanu. ES vienotās valūtas ieviešana Latvijā notiks pēc vairākiem gadiem.
1969. gadā Starptautiskais valūtas fonds (SVF) izveidoja SDR jeb “Special Drawing Rights” kā alternatīvu pastāvošajiem SVF dalībvalstu rezervju aktīviem zeltā un ārvalstu valūtās. Laikā, kad tika radīts SDR, savus pēdējos gadus dzīvoja tā saucamā Bretonvudas valūtas sistēma. Sākotnēji SDR tika noteikts kā ekvivalents 0,888671 gramam zelta un tātad saskaņā ar Bretonvudas sistēmu arī kā ekvivalents vienam ASV dolāram. 1973. gadā, kad Bretonvudas sistēma sabruka, zuda jēga SDR sasaistei ar zeltu un šī vienība tika pārdēvēta par Valūtu grozu. Pēc definīcijas, SDR valūtu grozu veido pasaules nozīmīgākās starptautiskajās transakcijās izmantojamās valūtas, kuru īpatsvars kopējā grozā atkarīgs no tā, kāda ir attiecīgo valūtu nozīme starptautiskajā tirdzniecībā un finanšu sistēmās. Pašlaik SDR grozs sastāv no četrām valūtām: 0,5770 ASV dolāriem, 0,4260 eiro, 0,0984 Lielbritānijas mārciņām un 21 Japānas jenas. Valūtas grozs tiek pārskatīts reizi piecos gados.
Kādēļ jāpiesaista?
Lata piesaiste eiro ir pirmais solis ceļā uz eiro kā kopēju nākotnes valūtu. Tas nozīmē, ka viens no eiro ieviešanas kritērijiem ir šāds: vismaz divus gadus pirms eiro ieviešanas valsts nacionālajai valūtai jābūt piesaistītai eiro, un tās valūtas kurss attiecībā pret eiro nedrīkst pārlieku svārstīties. Latvija tāpat kā citas jaunās ES dalībvalstis piekritušas ieviest Eiropas kopīgo valūtu, un to paredz iestāšanās ES līgums. Kopš iestāšanās ES jaunās dalībvalstis ir arī Ekonomikas un monetārajā savienībā (EMS), kas ir augstākā ES dalībvalstu ekonomiskās integrācijas pakāpe. Līdz eiro ieviešanai šīm valstīm, tostarp Latvijai, piešķirts izņēmuma statuss. Par pilntiesīgu EMS dalībnieci Latvija kļūs, izpildot saistības ieviest eiro. Tas izdarāms noteiktā kārtībā, sasniedzot ekonomikas atbilstību veselai virknei kritēriju. Pārejai uz eiro nav noteikts konkrēts laiks, tomēr Latvijas valdības akceptētais sagatavošanās plāns paredz to ieviest jau 2008. gadā.
Tiek uzskatīts, ka lata piesaiste eiro ir likumsakarīgs solis, jo Latvijas tirdzniecība un tautsaimniecība aizvien vairāk tiek saistīta ar citām ES dalībvalstīm. Lata un eiro kursa svārstību ierobežošana arī mazinās valūtas kursa riskus un izmaksas darījumos ar šīm valstīm, sekmēs cenu stabilitāti.
Kad tas notiks?
Latvijas Banka saskaņā ar valdības apstiprināto plānu par Latvijas gatavošanos pilntiesīgai dalībai EMS piesaistīs latu no SDR valūtu groza pie eiro no nākamā gada 1. janvāra. Šāds datums lielā mērā noteikts pēc valsts centrālās bankas veiktās uzņēmēju aptaujas rezultātiem, kā arī komercbanku viedokļiem, lai tautsaimniecībai dotu sagatavošanās laiku vismaz gada garumā.
Pārsaiste notiks pēc iepriekšējās darba dienas (2004. gada 30. decembris) Eiropas Centrālās bankas (ECB) fiksētā tirgus kursa, lata un eiro attiecību izrēķinot pēc SDR kursu formulas. Līdzīgi tas tiek darīts arī pašlaik.
Eirozonas valstis
Pašlaik eirozonu veido 12 no 15 “vecajām” ES dalībvalstīm – Austrija, Beļģija, Francija, Grieķija, Itālija, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Somija, Spānija un Vācija. 1999. gada 1. janvārī neatgriezeniski tika fiksēti šo valstu nacionālo valūtu kursi pret eiro un paralēli nacionālajām valūtām bezskaidras naudas veidā sāka lietot eiro. Vēl pēc trijiem gadiem šajās valstīs ieviesa eiro banknotes un monētas, sākot galīgo pāreju uz eiro un pakāpeniski no apgrozības izņemot nacionālās naudas zīmes.
Joprojām vienotā EMS nepiedalās Lielbritānija, Dānija un Zviedrija. Pirmajām divām valstīm ES koplīgums paredz izvēles tiesības attiecībā uz dalību EMS, bet Zviedrija joprojām neizpilda visus pievienošanās kritērijus. Tas nozīmē, ka šajās ES dalībvalstīs turpina izmantot nacionālās valūtas. Tajā pašā laikā šo valstu centrālās bankas kopā ar eirozonas valstīm darbojas Eiropas Centrālo banku sistēmā.
Dalībai EMS 2007. – 2008. gadā pretendē 12 valstu – desmit jauno dalībvalstu (Čehija, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija), kā arī Bulgārija un Rumānija. Plānots, ka pēdējās divas par ES dalībvalstīm varētu kļūt tuvāko gadu laikā.
Iedzīvotājus neietekmē
Latvijas Banka uzskata, ka iedzīvotāji, kuriem pārsvarā gan ienākumi, gan izdevumi ir latos un ikdienā nav jāveic valūtas maiņas darījumi, nākamā gada sākumā pārmaiņas neizjutīšot. Pirmkārt, tas tiek skaidrots ar to, ka notikušo nevarēs uzskatīt par naudas maiņu, jo arī turpmāk norēķinos varēs izmantot ierastos latus. Piesaistes brīdī nenotiks ne lata vērtības celšanās (revalvēts), ne pazemināšanās (devalvēts).
Piesaiste – cenas
Latvijas centrālā banka prognozē, ka ilgtermiņa periodā lata piesaiste eiro pakalpojumu un preču cenas stabilizēšot, jo lats vairs nesvārstīsies attiecībā pret pašlaik jau galveno ārējā tirdzniecībā izmantoto valūtu eiro. Palielinoties ārvalstu valūtas vērtībai, no šīs zonas valstīm importēto preču vērtība nacionālās valūtas ietekmē aug, kas savukārt rada negatīvu ietekmi uz kopējo cenu līmeni. Ja Latvijas ārējās tirdzniecības norēķinos dominē eiro, mūsu lata piesaiste šai valūtai mazinās cenu līmeņa jutīgumu pret valūtas tirgus svārstībām. Jau tagad ārējā tirdzniecībā vairāk nekā puse darījumu norēķinu notiek eiro. 80 procentu no mūsu ārējās tirdzniecības veido tirdzniecība ar ES dalībvalstīm.
