1939. gada vasarā, kad gaisā jau virmoja Otrā pasaules kara elpa un jūrās notika incidenti, kādu svētdienu kopā ar tēvu, toreizējo Ventspils policijas uzraugu, pirmo reizi mūžā spēru kāju uz īsta karakuģa «Imanta» klāja.
1939. gada vasarā, kad gaisā jau virmoja Otrā pasaules kara elpa un jūrās notika incidenti, kādu svētdienu kopā ar tēvu, toreizējo Ventspils policijas uzraugu, pirmo reizi mūžā spēru kāju uz īsta karakuģa “Imanta” klāja.
Man savā mūžā uz karakuģiem nācies pārciest vētras Klusajā okeānā un vērot no klāja vulkānu izvirdumus Kamčatkā. Tomēr ne ar ko nav salīdzināms pārdzīvojums šā gada 31. oktobrī, kad es atkal Ventspils ostā kuģu publiskās apskates laikā satikos ar “Imantu”. Tas vairs nebija vecais karakuģis, tomēr nosaukums ir tas pats. “Imanta” kopā septiņiem NATO un četriem Baltron (Baltijas valstu apvienotie jūras spēki) karakuģiem piedalījās divu nedēļu ilgās mācībās. Turklāt tieši “Imantai” bija izdevies atrast un neitralizēt divas Otrā pasaules kara mīnas.
Drēgnajā un lietainajā dienā uz kuģa sajutu sevišķu siltumu. Uzdāvināju “Imantas” bibliotēkai savu grāmatu “Ekspedīcija “Vjatlags 99″” un sešas citas grāmatas. Kuģa komandieris mūs iepazīstināja ar kuģa telpām un bruņojumu.
