Dažādos vēstures posmos mainās etniskuma apziņa. Tieši tas noticis pēdējo 10 – 15 gadu laikā ar etniskajām grupām Latvijā.
Dažādos vēstures posmos mainās etniskuma apziņa. Tieši tas noticis pēdējo 10 – 15 gadu laikā ar etniskajām grupām Latvijā. Latvijas krievu, baltkrievu, poļu, lietuviešu, ebreju etniskās apziņas izmaiņas, kā arī šo procesu ietekmi uz sabiedrisko attiecību veidošanos un sabiedrības integrāciju noskaidroja Latvijas Universitātes Filosofijas un socioloģijas institūta pētnieku grupa, veicot pētījumu “Mainīgās identitātes: etnisko grupu mobilizēšanās un sabiedrības etniskās struktūras izmaiņu ietekme uz sabiedrības integrāciju”. Tas apstiprināja, ka Latvijā notiek “etniskā mobilizācija”.
Etniskās grupas skaidrāk apzinās savu etniskumu un kļuvušas mērķtiecīgas centienos saglabāt identitāti. Katras etniskās grupas iespēju robežās etniskā apziņa materializējas sociālajā infrastruktūrā, turklāt visas lielākās etniskās grupas izveidojušas un paplašinājušas savu sabiedrisko organizāciju tīklu. Daudzos gadījumos “padomiskā” identitāte aizstāta ar etnisko apziņu, pēdējos gados arvien vairāk minoritāšu pārstāvju identificējas ar savu kultūru. Nebūtu pareizi apgalvot, ka etniskā konsolidācija vienādi skārusi visus etnisko grupu biedrus. Poļu, lietuviešu, krievu, pat ebreju gadījumā sabiedrisko (etnisko) aktivitāti izrāda tikai salīdzinoši neliela kopējā minoritāšu pārstāvju skaita daļa. Piemēram, Latvijas Poļu savienībā ir tikai 400 – 500 aktīvo biedru, savukārt kopējais poļu skaits valstī sasniedz gandrīz 60 tūkstošu. Līdzīga disproporcija vērojama arī citām minoritātēm. Visaktīvāk savas minoritātes etniskajā un sabiedriskajā dzīve iesaistās ebreji – aptuveni puse no Latvijā dzīvojošiem šīs tautības pārstāvjiem. Interese par savas etniskās identitātes saglabāšanu un attīstīšanu ne vienmēr tiek līdzsvarota ar pilsoniskās apziņas veidošanos. Sabiedrības integrācijas koncepcija paredz, ka etniskā identitāte ir pakārtota pilsoniskajai identitātei un valstiskai domāšanai. Minoritātēm pirmajā vietā ir interese par savu etniskumu, bet interese par nacionālo (pilsonisko) identitāti vēl nav nostiprinājusies. Protams, vērojamas nozīmīgas atšķirības gan starp etniskām grupām, gan noteiktas etniskās grupas pārstāvjiem. Ievērojama daļa poļu un lietuviešu identificē sevi ar Latvijas valsti, dažkārt izrāda savu atbalstu pat tādiem valdības pasākumiem (piemēram, izglītības reformai), kas citām minoritātēm nešķiet pieņemami. Līdz ar to jāsecina, ka līdzās etniskajai identitātei šīm minoritātēm izveidojusies arī stabila pilsoniskā identitāte. Krievu minoritātē visvairāk izpaužas negācijas pret integrācijas praksi, pret Latvijas valdības politiku kopumā, visvairāk tiek akcentēti minoritātes identitātes aizsardzības uzdevumi, īpaši izglītībā. Eksperti pauž, ka galvenie šķēršļi integrācijai ir radikālisma lozungi, aizvainojums, arī dažu valsts institūcijās strādājošo ierēdņu vienaldzība. Minoritāšu pārstāvju skeptisko attieksmi pret sabiedrības integrāciju veicinājusi arī Latvijas politiķu un latviešu sabiedrības attieksme, jo minoritāšu pārstāvji nav pārliecināti, ka tā atbalsta integrāciju. Līdz ar to cittautiešu atsvešināšanās no Latvijas valsts, kas sākās 90. gadu sākumā, turpinās.
Pētījumā atklājās faktors, kura ietekme uz nacionālās (pilsoniskās) identitātes veidošanos nav zināma. Tā ir multinacionālo jeb dalīto nacionālo identitāšu pastāvēšana etnisko grupu pārstāvju vidū. Etnisko grupu organizāciju aptauja parādīja, ka etnisko grupu pārstāvji var identificēt sevi ar divām vai trim valstīm, turklāt iespējams, ka ne viena no tām nav Latvija. Piemēram, Latvijā dzīvojošo lietuviešu vidū ir izplatīta identificēšanās ar Lietuvu un Latviju, bet kāds Latvijā dzīvojošs Ukrainas izcelsmes ebrejs jūtas saistīts ar Izraēlu un Ukrainu, bet ne Latviju. Visdrīzāk šajā gadījumā darbojas faktori, kuru cēlonis ir ne tikai Latvijā notiekošie procesi vai nesenā vēsture, bet kuriem ir globāls raksturs. Ceļošana uz citām zemēm, starptautiskie ekonomiskie sakari, plašas komunikācijas iespējas veido apstākļus, kad cilvēks, fiziski esot vienā vietā, savā apziņā var būt citās zemēs. Latvijas etnisko grupu nacionālā identitāte ir veidošanās procesā. Ne par visu, kas pašlaik notiek, iespējams izteikt galīgu spriedumu.
Saīsināti no www.politika.lv
