Bijušais Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Vilnis Baltiņš, vakar tiekoties ar Saeimas Sporta apakškomisijas deputātiem, solīja sagatavot informatīvu materiālu, kas kliedētu mītus par sporta attīstību Latvijā.
Bijušais Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidents Vilnis Baltiņš, vakar tiekoties ar Saeimas Sporta apakškomisijas deputātiem, solīja sagatavot informatīvu materiālu, kas kliedētu mītus par sporta attīstību Latvijā.
Kā informē aģentūra LETA, par mītu V.Baltiņš nosaucis gan plaši kultivēto apgalvojumu, ka valsts nerūpējas par sporta attīstību, gan apgalvojumu, ka valsts budžeta līdzekļi tiek atvēlēti galvenokārt augstu rezultātu sasniegšanai sportā un netiek veltīta pienācīga uzmanība bērnu un jauniešu sporta attīstībai.
Bijušais LOK prezidents ir pārliecināts, ka valsts darījusi visu iespējamo, lai atbalstītu sporta attīstību, par ko liecina Latvijas sportistu gūtie panākumi, kas tuvi mūsu mazās tautas optimālajām iespējām. Viņš arī aicināja deputātus, braukājot pa Latviju, pavērot, cik intensīvi tiek izman4toti futbola laukumi ar mākslīgo segumu. Arī sporta kompleksos trenažieru zāles un baseini ir noslogoti no rīta līdz vakaram. Tas nozīmē, ka cilvēki labprāt sporto, rūpējas par savu veselību.
Pēc VBaltiņa domām, nav pamata pārmetumiem par sporta bāzu privatizāciju. “Vai Iekšlietu ministrija būtu spējusi nolaisto “Dinamo” stadionu sakārtot tā, kā to izdarīja Guntis Indriksons?” jautāja bijušais LOK prezidents.
Arī Ventspils olimpiskais sporta komplekss tapis ne tikai ar mēra Aivara Lemberga pūlēm, bet arī ar nozīmīgu valsts atbalstu. Tagad tādi kompleksi top Rīgā un Valmierā, nākotnē tāds būs arī Daugavpilī, norādījis V.Baltiņš, piebilstot, ka šie sporta kompleksi pirmām kārtām tiek izmantoti bērnu un jauniešu, masu sporta aktivitātēm.
V.Baltiņš pauda ticību, ka olimpiskā kustība saglabāsies arī nākotnē. “Sports ir kanalizācija, kurā tiek novadīta cilvēku agresija. Uz futbola maču gan sportisti, gan skatītāji iet, kā būdami transā,” bijušā LOK prezidenta teikto citē LETA. Savukārt olimpiskās spēles, neraugoties uz to politizāciju un komercializāciju, kalpo sabiedrības harmonizācijai, jo pirmām kārtām ir nāciju parāde, norādījis V.Baltiņš.
