Degvielas cenas ceļas, tomēr, šķiet, automašīnu skaits uz Latvijas ceļiem tikai palielinās.
Degvielas cenas ceļas, tomēr, šķiet, automašīnu skaits uz Latvijas ceļiem tikai palielinās. Acīmredzot autovadītāji ir samierinājušies ar to, ka tagad esam ES dalībvalsts un, gribot negribot, par to jāmaksā. Kādi jaunumi sagaidāmi degvielas tirgū, “Ziņu” komentētājs Edgars Sauka vaicāja firmas “Astarte nafta” direktoram Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājam Ojāram Karčevskim. Protams, sarunā nevarējām apiet arī informāciju par iespējamo Latvijas jauno eirokomisāru Andri Piebalgu.
Dzirdamas runas par “Ventspils naftas” akciju pārdošanu, iespējams, kādai Krievijas firmai. Kā zināms, ventspilnieku uzņēmumā joprojām trešdaļa akciju pieder Latvijas valstij. Vai piedāvājums pirkt “Ventspils naftas” akcijas šoreiz ir tik pievilcīgs, ka būtu no tā grūti atteikties?
Ja seko naftas tirgus attīstībai un to analizē, var secināt, ka Krievijai Ventspils naftas termināls bija vitāli nepieciešams jau padomju laikos. Deviņdesmito gadu sākumā pārmaiņu rezultātā tas nonāca Latvijas īpašumā. Protams, Krievija savas naftas eksportu tagad palielinājusi caur Novorosijskas ostu, uzbūvēts jaudīgs termināls Somu jūras līcī. Tomēr kaimiņvalstij joprojām pietrūkst naftas eksporta jaudu, un tā ir ieinteresēta eksportam caur neaizsalstošo Ventspili. Jāņem vērā, ka līdz galvenajiem Rietumeiropas tirgiem ceļš no Ventspils ir daudz īsāks.
Vai “Ventspils naftai” nonākot Krievijas ekonomiskajā ietekmē, uz Latviju netiks izdarīts arī politisks spiediens?
Domāju, ka atsaukšanās uz politiku ir kādu noteiktu spēku mēģinājums “bīdīt” savas intereses. Šajā gadījumā tas ir ekonomisks Krievijas gājiens savu problēmu atrisināšanai – eksportēt naftu ar iespējami mazākām izmaksām.
Krievijas naftas ieguves kompānija “Jukos” acīmredzot strauji tuvojas bankrotam. Iespējams, Latvijai tas būtu vienaldzīgi, ja vien šai kompānijai nepiederētu Mažeiķu naftas pārstrādes uzņēmums, no kura mēs iepērkam lielāko daļu degvielas. Ar ko varētu draudēt Mažeiķu uzņēmuma apstāšanās?
Ar “Jukos” Mažeiķu naftas pārstrādes uzņēmumam ir divkārša saistība. Pirmkārt, tas pieder “Jukos” meitas firmai. Otrkārt, Mažeiķos pārstrādā paša “Jukos” iegūto naftu, tātad to var iepirkt no jebkura tās ieguvēja. Kaut vai no “Lukoil”. Būtiskākais ir tas, ka ikviena no lielajām Krievijas naftas ieguves kompānijām Mažeiķu rūpnīcu vēlas iegūt savā īpašumā. Tas nozīmē, ka dažādi varētu tikt kavētas naftas piegādes uz Lietuvu, lai pēc tam panāktu naftas pārstrādes uzņēmuma nonākšanu kāda cita Krievijas uzņēmuma īpašumā. Latvijai sliktākais variants, protams, būtu, ja rūpnīca savu darbību apturētu. Šajā gadījumā mums nav kur iegādāties degvielu. Izeja būtu to iepirkt Somijā, Dānijā vai Polijā.
Ko tas nozīmētu Latvijas autobraucēju makam?
Ja piegādes shēmu pārkārtošana noris pakāpeniski un to iespējams veikt, izmantojot tankkuģus, degvielas sadārdzinājums būs viena santīma par litru robežās. Ja iestājas negaidīts deficīts – dažs labs degvielas tirgotājs to var izveidot mākslīgi –, tad cenu lēciena robežas nav iespējams prognozēt.
Vai Latvijas degvielas tirgotāji ir gatavi šādai notikumu gaitai?
Teorētiski – jā. Pirmkārt, lai noslēgtu jaunus piegādes līgumus. Otrkārt, lai izstrādātu jaunas piegādes loģistikas shēmas.
Ja situācija risinās pēc sliktākā scenārija, cik ātri par Mažeiķu naftas pārstrādes uzņēmuma slēgšanu uzzinās Latvijas degvielas tirgotāji?
Aptuveni mēnesi pirms tā apstāšanās. Parasti uz šādu laiku tiek saskaņoti degvielas iepirkšanas plāni ar tās ražotāju. Protams, ja tā tiešām notiks, sāksies degvielas pirkšanas ažiotāža.
Nedaudz par Latviju un ES. Kas tuvākajā laikā sagaidāms degvielas tirgū, ņemot vērā mūsu saistības, iestājoties vienotā Eiropā?
Nākamā obligāto naftas rezervju palielināšana, kā ietekmē varētu augt degvielas cenas, gaidāma ne ātrāk par nākamā gada 1. jūliju. Tomēr ar 1. janvāri paredzēts palielināt naftas produktu akcīzes nodokli. Tas jādara, jo ES noteikta minimālā akcīzes nodokļa likme, bet mūsu lata vērtība attiecībā pret eiro pēdējā laikā samazinājusies. Tas nozīmē, ka vairs neizpildām minimālās likmes nosacījumus, un 1. oktobrī notika pārrēķins pēc tā laika valūtas kursa. Pašlaik lata un eiro kursa attiecības ir mums nelabvēlīgas. Paredzēts, ka benzīnam akcīzes nodoklis palielināsies no 174 līdz 192 latiem par 1000 litriem, dīzeļdegvielai – no 148 līdz 164 latiem par 1000 litriem, autogāzei – no 76 līdz 83 latiem par 1000 kilogramiem, bet mazutam – no 9 līdz 10 latiem par 1000 kilogramiem. Vidēji tas viena degvielas litra cenu varētu sadārdzināt par diviem santīmiem.
Kāds ir jūsu viedoklis par Andra Piebalga nominēšanu Eiropas enerģētikas komisāra amatam?
Latvija no šāda komisāra amata tikai iegūs. Daudz mazāks būtu mūsu ieguvums, ja Latvijai piedāvātu iepriekšējo – muitas un nodokļu komisāra – amatu. Plašāk runājot, uzskatu, ka šim komisāram, pirmkārt, jāiestājas par Ignalinas atomelektrostacijas darbības saglabāšanu vēl vismaz pārredzamā nākotnē. Citādi mūs var sagaidīt ļoti straujš elektroenerģijas cenu kāpums. Otrkārt, viņam būtu jāiestājas par to, lai tik strauji neaugtu ES prasības attiecībā pret degvielas kaitīgumu videi. Tas ļautu vēl kādu laiku izmantot lēto Krievijā ražoto degvielu. Treškārt, būtu nepieciešams mazināt spiedienu uz Latviju, lai mēs sadalām “Latvenergo”. Ceturtkārt, vēl kādu laiku varētu lietot mazutu ar palielinātu sēra daudzumu. Visi šie soļi būtu ļoti svarīgi, lai mūsu tautsaimniecība spētu veidoties konkurētspējīga vecajām dalībvalstīm.
***
Degvielas vidējās cenas dažās ES dalībvalstīs (latos/litrs)
Valsts Benzīns Dīzeļdegviela
Vācija 0,81 0,73
Polija 0,59 0,53
Lietuva 0,53 0,51
Latvija 0,49 0,49
