Fotodienu aktivitāšu turpinājumā nedēļas vidū divas ekspozīcijas atklāt bija pienākusi kārta gadskārtējās tradīcijas galvenajam «vaininiekam» Jurim Zēbergam.
Fotodienu aktivitāšu turpinājumā nedēļas vidū divas ekspozīcijas atklāt bija pienākusi kārta gadskārtējās tradīcijas galvenajam “vaininiekam” Jurim Zēbergam.
Kā jau rakstījām, šogad Fotodienu sarakstā ir septiņas izstādes, un, salīdzinot ar pagājušo gadu, fotogrāfiju “iešana pie tautas” norit pieticīgāk – gan izstāžu skaita, gan darbu izlikšanai izvēlēto vietu neordināruma ziņā. Rīkotājs J.Zēbergs pret to neiebilst, atsakot, ka pagājušogad Fotodienas sevi pieteica pietiekami plaši, lai kļūtu par vairāk nekā viena cilvēka iniciatīvu, un turpmāk viņš vēlētos lielākā mērā paļauties uz jauno fotogrāfu izdomu un enerģiskumu. Bez vainas nav bijusi arī aizņemtība citos darbos, kas, tiesa, nav traucējusi meistaram rekordīsā laikā sagatavot divas interesantas izstādes: “Sieviete fotomākslā” Ģ.Eliasa muzeja galvenās ēkas otrajā stāvā un “Caur lilijas baltumu…” Ā.Alunāna memoriālajā mājā. Arī apskatāmas abas izstādes būs īsu laiku – tikai divas nedēļas. Kopā ar jaunizdoto un Ģ.Eliasa muzejā trešdien svinīgi atvērto kalendāru “Jelgava vakar un šodien” J.Zēbergs savus darbus šā gada Fotodienās nodēvē kā trīs versijas par tēmu “Divpadsmit mēneši”.
“Caur lilijas baltumu” – Alunāna mājā
Darbi (ikmēneša) žurnāla (“Sievietes pasaule”) vāka žanrā tapuši sadarbībā ar vēl divām māksliniecēm – Ivandu Spulli un Antru Maziku. Floristikas, keramikas, kulinārijas un citu mākslu līdzekļiem darinātās kompozīcijas ar visu to sākotnējam uzdevumam piemītošo dekorativitāti un reizē pielāgojamību izstādes telpai jeb dzejisku parakstu attiecināmību uz katru no darbiem: no vasaras vidus “Man galvā bija saule, tātad – brīvdienas” (vasaras dabas veltēm “apdarināta” salmenīca) līdz gada nogales “Lai dzīvotu, nav vajadzīgs daudz: tikai balta sniegpārsla plaukstā, Dievs debesīs un mīļa cilvēka smaids” (izstādes titulbilde “Caur lilijas baltumu…” vērotājam var pat radīt maldinošu iespaidu, ka pērļu virtenes un citi rotājumi “izgriezti” un balto ziedu fonā iekombinēti no cita uzņēmuma). Īstenībā tās visas – vidēji četru stundu laikā katra – tapušas “Jundas” fotodarbnīcā un pēc divām nedēļām ceļos uz galeriju “Klints” Liepājā.
“Sieviete fotomākslā” – Ģ.Eliasa muzejā
Divas nedēļas būs apskatāms arī “Divpadsmit mēnešu” tēmas turpinājums, pēc paša J.Zēberga izteikuma, ne vairs kolektīvā, bet dziļi personiskā skatījumā – kā fotogrāfam, kam visvairāk “patīk bildēt puķes un sievietes”, šoreiz, kā vēsta nosaukums “Sieviete fotomākslā”, par galvenajām varonēm izvēloties daiļa dzimuma pārstāves. Izstādē netrūkst viegli nolasāma simbolisma (dabā atmodusies dzīvība aprīlī; lietains un tveicīgs Jāņu vakars jūnijā; sakļautas/atvērties gatavas plaukstas – gada/cikla sākums/noslēgums). Bet visa pamatā, protams, ir vārdiskai formulēšanai neparedzētā intimitāte J.Zēberga iecienītajās (un viņam tikpat raksturīgi filigrāni izpildītajās) ēnu un gaismu spēlēs, ko papildina vienkārši, bet efektīgi attēla papildu apstrādes paņēmieni.
“Vecā un jaunā Jelgava” – tavā istabā
Kalendārā “Jelgava vakar un šodien” paša Jura bildēm ir pakārtota loma – ilustrēt, kā tagad izskatās vietas, kuru attēlojumā galvenā uzmanība atvēlēta 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākuma tapušām fotogrāfijām, kas sameklētas Ģ.Eliasa muzeja krājumā. Vienkārši iesietais, bet gaumīgi noformētais kalendārs ir izdevniecības “Jura Zēberga meistardarbnīca” pirmais lielākais izdevums un lieliski apliecina, ka, iepazīstinot ar savu pilsētu citus, jelgavnieki ar panākumiem varētu izvēlēties devīzi: “Pilsēta ar vēsturi”.
