Šomēnes ar vairākiem pasākumiem, īpaši Valmieras pusē, tika atzīmēta leģendārā Latvijas soļotāja Jāņa Daliņa 100. dzimšanas diena.
Šomēnes ar vairākiem pasākumiem, īpaši Valmieras pusē, tika atzīmēta leģendārā Latvijas soļotāja Jāņa Daliņa 100. dzimšanas diena. Šajā sakarā vērts pieminēt arī zemgaliešus.
J.Daliņš bijis sešu pasaules rekordu īpašnieks soļošanā, daudzu starptautisko sacensību uzvarētājs, trīskārtējs Latvijas meistars, Latvijas Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris un Tēvzemes balvas laureāts. 1932. gada olimpiskajās spēlēs viņš tika pie sudraba medaļas, un tā bija pirmā medaļa Latvijai tās kā neatkarīgas valsts pastāvēšanas vēsturē. Latvijas Pasts 5. novembrī rīkoja speciālo zīmogošanu par godu slavenā soļotāja 100. dzimšanas dienai, līdz ar Daliņam veltīto zīmogu izdota arī soļotājam veltīta aploksne ar Daliņa attēlu. Soļošana ir un varētu arī turpmāk būt tradicionāls latviešu sporta veids – tādu atziņu pauda daudzi šajās dienās TV un radioraidījumos aptaujātie sportisti un treneri. Ilggadējs Jelgavas vieglatlētikas treneris un sporta darbinieks Aleksandrs Balss savā grāmatā “Vieglatlētika Jelgavas novadā”, kas nāca klajā 5. novembrī, apkopojis mūsu novada soļotāju sasniegumus gadu gaitā.
“Attīstoties vieglatlētikas sportam novadā, atradās vīri, kuriem patika mēroties spēkiem soļošanā. Jau cariskās Krievijas laikā Jelgavā (toreizējā Mītavā) reizē ar skriešanas sacensībām uz starta izgāja arī soļotāji. Distances nebija garas, no viena līdz trim kilometriem. Galvenais – iecerēto distanci veikt, ātri soļojot, bet ne skrienot. Gadiem ejot, soļošanas distances kļuva garākas. 1914. gadā, kad Rīgā notika Otrā Viskrievijas olimpiāde, jelgavnieks T.Francis piedalījās 10 kilometru soļošanas distancē.
Pēc Pirmā pasaules kara divdesmito gadu otrajā pusē, rīkojot sacensības, netika aizmirsta arī soļošana. To vīru vidū, kas piedalījās soļošanas sacensībās, izcēlās Augusts Kavals. 1926. gadā viņš valsts meistarsacīkstēs 25 kilometru soļojumā izcīnīja otro vietu. Otrā vietā viņam arī 1927. gadā, bet izcils panākumu gads bija 1928. – uzvara un Latvijas meistara tituls 25 kilometru distancē; starts un uzvara starptautiskās sacensībās (junioriem) “Šķērsām un apkārt Berlīnei” 25 kilometru distancē; laboti valsts rekordi trijās soļošanas distancēs. 1930. gadā Latvijas Vieglatlētikas savienības reģistrēto rekordu sarakstā var izlasīt, ka A.Kavals ir rekordists 6 kilometru distancē (21:39,0 min), 15 kilometros (1 st. 23:22,2 min.) un 20 kilometros (1 st. 57:33,0 min.).
Kad A.Kavals beidza savas aktīvā sportista gaitas, par novada labāko soļotāju izvirzījās Voldemārs Tauvēns no Auces. Viņš bija Zemgales meistars, soļošanas sacensību uzvarētājs Jelgavā, Tukumā, Ventspilī, Bauskā. Piedaloties valsts mēroga sacensībās, bija soļotāju pirmajās rindās un tika iekļauts Latvijas izlasē, kas piedalījās sacensībā ar Zviedrijas soļotājiem.
Trīsdesmito gadu otrajā pusē. V.Tauvēnam uz papēžiem sāka mīt Jūlijs Zaļaiskalns no Jelgavas. J.Zaļaiskalns piedalījās vai ikvienās sacensībās, kur notika soļošana, un viņa uzrādītie rezultāti, sevišķi garajās distancēs, pārspēja V.Tauvēna sniegumu.
Pēc Otrā pasaules kara soļotāju skaits palielinājās – to papildināja gan jaunieši, piemēram, brāļi Kārkliņi, J.Bričevskis, V.Šalajevs, gan soļotāji vīru gados, kā V.Valainis, J.Palks, L.Spāre. Lauksaimniecības akadēmijai pārceļoties uz Jelgavu, soļotāji bija arī akadēmijas vieglatlētu vidū. Divus gadus Jelgavas novada soļotājus pārstāvēja Jānis Zviedris (kamēr strādāja akadēmijā), tad Ojārs Pārums (kamēr mācījās akadēmijā), un kur vēl mūsu pašu jelgavnieks Broņislavs Vucēns.
Gadiem ilgi soļošanas sacensībās piedalījās tikai vīrieši, bet pēdējos divdesmit gadus notiek sacensības arī sievietēm. Latvijā zinām vairākas izcilas soļotājas, bet, par nožēlu, jāteic, ka soļošana nav populāra mūsu novada sieviešu vidū. Tikai tad, kad notiek komandu sacensības, kuru programmā ir arī soļošana, komandu pārstāvjiem izdodas pierunāt kādu sportisti sievieti piedalīties šajā disciplīnā. Tās galvenokārt ir jaunietes, kas startē, lai dotu ieskaiti komandu vērtējumā. Gaidīsim, ka nākotnē šī situācija mainīsies par labu soļošanai arī jaunietēm un sievietēm”.
***
Novada labākie sasniegumi soļošanā
Sievietes
3000 m 16:03,6 Inta Straumane 1994
5000 m 30:21,0 Margarita Kravcova 1993
10 000 m 1.02:24 Juta Straumane 1994
20 km 2.15:10 Juta Straumane 1994
Vīrieši
3000 m 13:08,6 Broņislavs Vucēns 1962
5000 m 21:56,2 Broņislavs Vucēns 1971
10 km 43:34,0 Broņislavs Vucēns 1970
15 km 1.16:25 Jūlijs Zaļaiskalns 1939
20 km 1.31:30 Jānis Zviedris 1962
25 km 2.24:37 Jūlijs Zaļaiskalns 1938
30 km 2.31:45 Broņislavs Vucēns 1972
50 km 4:28:25 Jānis Zviedris 1962
1 stundā 12 603 m Broņislavs Vucēns 1969
