Vakar gaviļnieku godā tika celti Leopoldi, Undīnes un Undas, bet šodien pienākusi kārta sveikt Bangas un Glorijas.
Vakar gaviļnieku godā tika celti Leopoldi, Undīnes un Undas, bet šodien pienākusi kārta sveikt Bangas un Glorijas.
Undīne Šulca mācās Spīdolas ģimnāzijas 9. klasē. Šim mācību gadam meitene velta īpašu uzmanību – eksāmeni vairs nav aiz kalniem. Varbūt tieši tāpēc arī klase šķiet saliedētāka. Daļa noteikti turpinās mācības “Spīdolā”, bet daļa šajā skolā pavada pēdējo mācību sezonu. Šķirties noteikti būs skumji, prāto Undīne.
Par savu vārdu viņa zina stāstīt, ka to vecāki izvēlējušies pavisam nejauši, ka tas ir norvēģu izcelsmes un tulkojumā nozīmē “nāra”. “Savs vārds man patīk – tas nav ikdienišķs un tik populārs. Brālim vecāki vārdu izdomāja paši, atvasinot to no tēta vārda. “Mans tētis ir Uldis. Atlika tikai nomainīt burtu d ar v, un dēla vārds bija rokā,” stāsta meitene.
No mācībām brīvajā laikā Undīne kursos papildus mācās angļu valodu. Svešvalodu viņa pārzina pietiekami labi, tagad mājas darbus var pārbaudīt tētis, kas arī intensīvi iekaro angļu valodas zinību virsotni.
Vēl Undīne kopš 6. klases ir tautas deju kolektīva “Jundēns” dalībniece. “Dejoju, kopš sevi atceros. Agrāk gan aizrāvos ar mazliet cita žanra dejām – hiphopu. Pāriet uz tautas dejām nebija grūti, tas bija pat interesanti.”
Tā kā cilvēkam pašam sevi raksturot nav viegli, Undīnei palīgā steidza līdzi atnākušais deju partneris klasesbiedrs Kristaps, kas atzina, ka meitene ir ļoti sabiedriska, izpalīdzīga, bezgala jautra un atsaucīga, tomēr nepieciešamības gadījumā spējot būt nopietna un nosvērta.
Spilgtākie iespaidi, dejojot “Jundēnā”, gaviļniecei saistīti ar Ķīnas bērnu uzņemšanu ģimenēs. “Pie mums dzīvoja divas meitenes. Jaunākajai bija paniskas bailes no mūsu kaķa Ričarda. Tad nu mums nācās mīluli slēpt no viešņas. Visvairāk izbrīnīja ķīniešu ēšanas maniere. Pirms ķerties pie maltītes, viņas ēdienu paostīja, tikai tad lika šķīvī. Mammai bija ko nopūlēties,” atceras Undīne, kas gatavojas savā dzīvē pirmajiem skolēnu dziesmu un deju svētkiem. Ja viss būs, kā plānots, 2006. gada vasarā “Jundēns” dosies uz tālo Ķīnu.
Runājot par nākotni, Undīne atzīst, ka arvien nopietnāk sāk aizdomāties par aktiermākslas studijām. Bet, ja šim sapnim nebūs lemts materializēties, savas angļu valodas zināšanas meitene varētu pilnveidot arī augstskolā.
