Zemniekiem jāapvienojas asociācijās, jo vairumtirgotāji valstī nosaka produkcijas cenas, tā pagājušajā nedēļas nogalē Baltijas valstu lauksaimnieku konferencē atzina vairāku valstu pārstāvji.
Zemniekiem jāapvienojas asociācijās, jo vairumtirgotāji valstī nosaka produkcijas cenas, tā pagājušajā nedēļas nogalē Baltijas valstu lauksaimnieku konferencē atzina vairāku valstu pārstāvji.
Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) organizētajā konferencē “Realitāte un vīzijas par ražotāju grupu, organizāciju darbību ES” piedalījās lauksaimnieku organizācijas no Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas, Somijas un Dānijas. Atklāšanā uzrunu teica LZF priekšsēdētājs Modris Jansons, Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāre Laimdota Straujuma un LZF padomes loceklis Āris Krūmiņš. Par lauku attīstību konferencē runāja Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta direktors Andris Miglavs.
Konferences dalībvalstu pārstāvju prezentācijas par ražotāju grupu darbību Eiropā Somijas pārstāvis Mika Virtanens sacīja, ka Somijā lauksaimniecības produkcijai cenas nosaka vairumtirgotāji. “Sīkzemnieki ir mazi un nedroši, to saražotais kopapjoms ir niecīgs, turklāt uzpircējiem nepatīk braukt pēc neliela preču daudzuma,” teica M.Virtanens. Arī tur zemniekus satrauc “birokrātiskais papīru darbs”. Pārstāvis uzsvēra, ka Somijā samazinās valsts un ES subsīdijas.
Savukārt Lietuvas Dārzeņu audzētāju asociācijas izpilddirektore Zofija Cironkiene teica: “Lietuvas dārzeņu audzētāji apvienojas asociācijā, jo, individuāli tirgojot, viņi rada dempingu.” Pēdējo divu gadu laikā liela problēma Lietuvā esot dārzeņu pārprodukcija. Pagājušajā gadā bija par 30 procentiem palielināti Ķīnas kāpostu stādījumi, tādēļ to cenas dramatiski kritušās. Pie nozīmīgākajām problēmām Lietuvas pārstāve minēja arī to, ka “valstī nav profesionāla eksperta, kas radītu vienotu darbības programmu visiem dārzeņu audzētājiem”. Viņa arī apgalvoja, ka ES piešķirtie līdzekļi ir tik mazi, ka tie nesedz audzēšanas laikā radušos zaudējumus. Lietuvā nav atzītas lauksaimniecības ražotāju organizācijas, kas izlietotu šādiem mērķiem paredzēto ES finansējumu, tāpēc tas iet secen. Apvienoties zemniekiem traucējot to dažādais tehnoloģiskais nodrošinājums.
Pēcpusdienā darbs turpinājās darba grupās par ražotāju starptautisku sadarbību un citiem jautājumiem, savukārt sestdien pasākuma dalībnieki iepazinās ar kooperatīva “Latraps” darbu.
