Pagājušajā nedēļā Ministru kabinetā reģionālo žurnālistu preses konferencē premjers Indulis Emsis atskatījās uz savas valdības izdarīto.
Pagājušajā nedēļā Ministru kabinetā reģionālo žurnālistu preses konferencē premjers Indulis Emsis atskatījās uz savas valdības izdarīto.
I.Emša kā demisionējušās valdības galvas tikšanās ar žurnālistiem risinājās koleģiālā, savstarpējas uzticības apgarotā gaisotnē. Premjers sēdēja pie tā paša galda, kur avīžnieki, un viņam vārda tiešā nozīmē varēja ieskatīties acīs. Sarunu I.Emsis gan sāka daudziem politiķiem raksturīgā maķenīt paģērošā tonī. Visiem tūlīt tika piedāvāts saprast, ka šī valdība nav izdarījusi maz. To gan arī neviens žurnālists neapšaubīja.
Domājot par I.Emsi kā personu, šķiet, viņam pietrūkst tā sauktās varas mākas. Viņš nav “varmāka” (šā vārda iespējami pozitīvajā nozīmē), kas prastu ilgi valdīt. Taču, no otras puses, man ne mirkli neradās šaubas, ka premjers ir gudrs, par Latvijas nākotni dziļi domājošs cilvēks.
Atskaiti par padarīto I.Emsis sāka ar atziņu, ka ir paspēts sākt struktūrplāna īstenošanu medicīnā. Daudz gan vēl jādara, jo, piemēram, anesteziologu algu jautājums nav atraujams no konteksta ar skolotāju, dzelzceļnieku, pasta darbinieku algām un dzīves kvalitāti. “Ir dakteri, kas ir miljonāru sarakstā, un ir dakteri, kas streiko. Tātad kaut kas nav kārtībā,” teica I.Emsis.
Kā otro veiksmīgo punktu premjers minēja gaļas iepirkuma cenu stabilizēšanu, kas lielai daļai sabiedrības, šķiet, palika nepamanīta, un šajā problēmā bija vainojami robi valsts pārvaldes institūciju darbībā. Trešā nozīmīgā lieta bija trīspusējā vienošanās starp valsti, arodbiedrībām un darba devējiem. I.Emsis ar gandarījumu piebilda, ka patlaban sociālais budžets pildās labi un pat veidojas pārpalikums. Izglītības reforma arī nav palikusi “uz papīra”, kaut gan Ministru prezidenta gandarījums par stipendiju palielinājumu (astoņreiz mazākam studentu skaitam, salīdzinot ar līdzšinējo stipendiātu skaitu) izklausījās visai nosacīts. Mums kā studentu pilsētas iedzīvotājiem droši vien labāk jūtams, cik nu pozitīvi tas sanāca. Par to, ka pēdējās valdības laikā Latvijā ienākušas taupīgās aviokompānijas un ka nav likvidēta neviena pasažieru dzelzceļa līnija, protams, priecāties var. I.Emsis teicās arī veicinājis pašvaldību finanses, vides aizsardzību, kas saistās ar apaļkoku eksportēšanas ierobežojumiem, un vairākas citas lietas.
Problēmas droši vien radīs ieilgusī jaunā valsts budžeta apstiprināšana. Vecais valdības 2005. gada budžets Tautas partijas balsojuma dēļ tātad ir caurkritis. Ja janvārī būs jādzīvo ar 1/12 daļu no 2004. gada budžeta, tad, piemēram, izslavētā māmiņu algu izmaksa aizkavēsies. Tālejošas sekas šim aizkavējumam var būt arī ES naudas saņemšanā. Zināms, ka ES ne tikai dod, bet arī prasa valsts līdzfinansējumu. Tam valdība nākamajā gadā plānoja izdot 333 miljonus latu, kas ir apmēram uz pusi vairāk nekā šogad. “Ja valdība netiks izveidota savlaicīgi, mēs riskējam ar to, ka gada sākumā kopfinansējumam saņemsim mazākus resursus,” teica premjers. Arī runājot par tālāku perspektīvu, I.Emsis uzsvēra bīstamību, ka Latvija var nespēt apgūt tos resursus, ko tai varētu dot ES.
“Mēs pašreiz cīnāmies par tā sauktās 4% barjeras noņemšanu, saskaņā ar kuru valsts nevar saņemt no ES finansējumu, kas pārsniedz 4% no tās nacionālā kopprodukta. Citiem vārdiem sakot, ja šī klauzula paliek spēkā, tad Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, iegūs mazāk nekā Īrija, Spānija un daudzas citas dalībvalstis. Tas ir netaisni un neatbilst mūsu iestāšanās līgumam un arī ES Konstitūcijai. Arguments, ko mums saka pretī, ir šāds: “Bet jūs taču vairāk nespēsiet apgūt!”. Mums ir jāmācās sevi aizstāvēt 25 ES valstu vidū, kas ir grūti”, uzsvēra I.Emsis.
Par neatrisinātiem jautājumiem runājot, premjers izteica cerību, ka Saeima nobalsos par īres griestu saglabāšanu. Citādi pēc 1. janvāra varot sākties nemieri. Arī Romā, kur uz ES Konstitūcijas pieņemšanu bija ieradies Latvijas valdības vadītājs, esot tā, ka namīpašniekiem nav atļauts vecajiem īrniekiem pacelt īres maksu augstāk par attiecīgā gada inflācijas līmeni.
Viens no tālākas perspektīvas jautājumiem, ko pagājušajā nedēļā sāka izskatīt Ekonomikas ministrija, – kā uzlabot elektrības ražošanu. “Līdzšinējā praksē balstījāmies uz pieņēmumu, ka Latvijai ir izdevīgi iepirkt lētu elektrību no kaimiņiem. Taču vārds “lētā” jāliek pēdiņās, jo gan Lietuvā Ignalinas atomelektrostacijā, gan Igaunijā Kohtla – Jarves degakmens termoelektrostacijās elektrība tiek ražota ar vecajām padomju iekārtām, kas ir uz nolietojuma robežas. Mēs būtībā pērkam nevis lētu, bet gan netīru un nedrošu enerģiju. 2007. gadā Igaunijā elektrības ieguve saruks, jo ražotnēm vajadzīga rekonstrukcija. Šajā modernizācijas periodā viņi strāvu eksportēt vairs nevarēs. Līdzīgi būs ar Lietuvu. Turpretī Latvijā strāvas patēriņš palielinās. Mums kļūst aktuāli atbrīvoties no atkarības no gāzes kā enerģijas ieguves avota. Citādi ielienam peļu slazdā, no kura būs grūti tikt ārā.” Šeit premjers runāja par energoatkarību no Krievijas. Turklāt gaidāms, ka dabasgāzes cenas, kas patlaban Latvijā ir viszemākās reģionā, kāps. Pēc I.Emša domām, Liepājā, kur atrodas no uzņēmumiem lielākais strāvas patērētājs valstī – metalurģiskais kombināts –, jābūvē termoelektrocentrāle, ko kurinātu ar oglēm. To cena pasaules tirgū ir stabila.
Nākamajai valdībai I.Emsis novēlēja ilgu mūžu, jo pretējā gadījumā mēs zaudējam prestižu ES. “Var just kolēģu attieksmi – “kārtējais Latvijas premjers kārtējā padomes sēdē”,” piebilda aizejošais valdības vadītājs.
