Pēctecīga un neatgriezeniska ir veselības aprūpes reforma, tā aizvadītās piektdienas preses konferencē sacīja Imants Rezebergs, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieks.
Pēctecīga un neatgriezeniska ir veselības aprūpes reforma, tā aizvadītās piektdienas preses konferencē sacīja Imants Rezebergs, Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieks. Tā ir pāreja uz jaunu filozofiju slimokase no mediķiem pirks to pakalpojumu, kas vajadzīgs slimniekam, nevis visu, ko piedāvā medicīnas iestāde.
Kas tad ir galvenais veselības aprūpē? Pirmām kārtām veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, ko nodrošina ģimenes ārsta institūcija. Otrām kārtām iespēja saņemt nepieciešamās zāles: ambulatoro medikamentu apmaksa.
Lai gan valsts budžetā veselības aprūpei paredzēti tikai nepilni 3,5 procenti no iekšzemes kopprodukta (ASV 14, Eiropā 11 procentu), ir notikusi naudas plūsmas stabilizācija no centrālā fonda (valsts slimokases) uz novadu slimokasēm, kas medicīnas iestādēm samaksā par iedzīvotājiem sniegtajiem pakalpojumiem. Un, kā informēja centrālā fonda direktore Ināra Bluķe, slimokasēm parādu vairs nav. Tās varējušas ārstniecības iestādes finansēt avansā. Slimokase finansē ārstniecības iestādi, kā tam arī jābūt.
Par pirmajā ceturksnī iedzīvotājiem sniegtajiem pakalpojumiem ārstniecības iestādes ir saņēmušas 14,5 miljonus latu. Nedaudz ir augusi minimālā punkta vērtība, t.i., samaksa par katru ārstniecisko darbību, par 12 procentiem augstāka ir vidējā gultas dienas cena (Ls 6,24 pērn, Ls 7,52 šā gada 1. ceturksnī).
Vēl arvien aktuāls ir medikamentu, kurus iedzīvotājiem izsniedz bez maksas vai ar diferencētu apmaksu, izlietojums. Tā kā valstī ir daudz trūcīgu cilvēku, svarīgi, lai šādus medikamentus varētu izsniegt vairāk. Tas veicinātu slimnieku ambulatoro aprūpi, viņi varētu efektīvāk ārstēties mājās, saglabāt veselību un nenonākt gan pašiem, gan valstij dārgajā slimnīcā. Caurmērā vienam iedzīvotājam gadā šim mērķim ir plānoti Ls 1,60, kas kopumā ir 4,5 miljoni latu. Taču jau pirmajā ceturksnī iztērēti Ls 0,55, un var prognozēt, ka līdz gada beigām vienam iedzīvotājam tiks izsniegti medikamenti par Ls 2,20. Tas nozīmē, ka bezmaksas vai daļēji apmaksātu zāļu kompensācijai valsts budžetā būs jāatrod vēl aptuveni pusotrs līdz divi miljoni latu. Labklājības ministrija savu projektu Finansu ministrijai ir jau iesniegusi. Un sagaidāms, ka drīzumā Ministru kabinetā tiks izskatīts jautājums par šo medikamentu klāsta (saraksta) paplašināšanu.
Patlaban bezmaksas vai daļēji apmaksātus medikamentus saņem divu grupu iedzīvotāji: vieni atbilstoši slimībai, otri atbilstoši sociālajam slānim (invalīdi). Taču ir paredzēts, ka pamazām medikamentu izsniegšanā pāries tikai uz vienu grupu zāles pacients saņems atbilstoši slimībai.
Imants Rezebergs informēja par novadu slimokasu darbu un to, ka kopš 1. maija arī Viduslatvijas slimokase ir sākusi pacientu reģistrāciju pie primārās aprūpes (ģimenes) ārstiem. Atgādināšu, ka Viduslatvijas slimokase organizē veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu ārstniecības iestādēm un mediķiem Jelgavā un Jūrmalā, Jelgavas, Dobeles un Bauskas rajonā.
Novada slimokase izsniegs ģimenes ārstam naudu par katru pacientu, kas viņu ir izvēlējies. Jo efektīvāk viņš pacientu ārstēs, jo mazāk naudas tiks izlietots, jo labāka būs mediķa darba apmaksa.
Kā uzskata veselības valsts ministrs Viktors Jaksons, ne jau katram padomjlaika terapeitam ir nepieciešamās zināšanas, lai viņš kļūtu par ģimenes ārstu, kas var rūpēties par visu ģimenes locekļu veselību. Šiem ārstiem ir jāmācās, jākārto ģimenes ārsta sertifikāta iegūšanas eksāmeni.
Normālā veselības aprūpes sistēmā ģimenes ārsts atrisina 90 procentu no visām pacienta problēmām.
Preses konferencē nedaudz tika runāts arī par mediķu darba apmaksu un slimnīcu galveno ārstu lomu šajā lietā.
Mediķu algu lielumu nosaka galvenā ārsta saimnieciskums, sacīja Imants Rezebergs. Kur siltumam ziemā ļauj izplūst pa loga spraugām, tur ārsti vienmēr «sēdēs» uz mazām algām. Tiesa, gatavojot 1998. gada budžeta grozījumus, Labklājības ministrija mediķu algu palielināšanai bija paredzējusi vairāk nekā četrus miljonus latu, diemžēl šo jautājumu nevar izlemt tikai labklājības ministrs vien, par to lemj valdība kopumā un Saeima. Atgādināšu vien to, ka veselības aprūpei līdzekļi tiek ņemti no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Jo lielāks būs ienākuma nodoklis, jo vairāk naudas būs medicīnai.
Bet kurš gan atbalstīs nodokļa palielināšanu? Pat nežēlīgam klepum pa starpu sauks: «Nē-ē!»
