Jaunības maksimālismā iespējams kalnus gāzt, uzskata «VIVO centra» vadītāja Agnese Ivašova.
Jaunības maksimālismā iespējams kalnus gāzt, uzskata “VIVO centra” vadītāja Agnese Ivašova. Viņas vadītajam tirdzniecības centram 27. novembrī būs gada jubileja. Agneses spēks, enerģija un mērķtiecība ir apbrīnojama. Dzīves mutulī viņa traucas ar lielu sparu un noteiktu mērķi. Tajā pašā laikā Agnese atzīst, ka ceļš dzīves kalnā ir tikai sācies.
Augusi mākslinieku ģimenē, Agnese jau no mazotnes izcēlusies ar radošām idejām un oriģinalitāti. Vecāku mudināta, pusaudžu gados sapņoja kļūt par apģērbu modelētāju. Iespējams, ka dienās viņa būtu slavena modes nama saimniece, bet dzīve pavērsās citā virzienā, vismaz pagaidām… Ieguvusi apģērba modelētāja konstruktora kvalifikāciju, Agnese sāka strādāt Jelgavā šūšanas uzņēmumā, kurā pavadīja pusotru gadu. Darbs bija ļoti smags un garlaicīgs, turklāt pietrūkusi komunikācija ar cilvēkiem, tādēļ viņa nolēma sākt darbu tirdzniecībā.
Drīz vien mīļotais lūdza Agneses roku un pasaulē nāca dēls Kaspars. Pēc dēliņa piedzimšanas Agnese nespēja ilgi atrasties mājās, jo izjuta nepieciešamību būt cilvēkos, strādāt, pilnveidot sevi un pašizteikties. Kad puikam apritēja gads un četri mēneši, viņa atsāka strādāt tirdzniecībā. Sākumā kā pārdevēja konsultante mobilo telefonu veikalā, vēlāk – veikala vadītāja, pēc tam tajā pašā kompānijā kļuva par reģionālo vadītāju.
Agnese atzīst, ka, tiklīdz sasniedz kāroto mērķi, viņa atkal tiecas pēc kaut kā jauna un vilinoša. Kad Jelgavā tika celts lielais tirdzniecības centrs, tam ejot garām, Agnese zināja, ka kādreiz tur noteikti strādās, bet vēl nenojauta, ka kļūs par tā vadītāju. Pēc “VIVO centra” atvēršanas viņa, daudz nedomājot, pieteicās konkursam, kurā, apvienojot drosmi, neatlaidību un stipru gribu, savu mērķi sasniedza un kļuva par vadītāju. “Dzīvē mana virzība uz priekšu notiek pateicoties neatlaidībai un mērķtiecībai. Ja kaut ko ļoti vēlos, es koncentrējos uz mērķi un daru visu, lai tas piepildītos. Pēc horoskopa esmu Strēlnieks – cīnītājs. Strādājot šeit, esmu sapratusi, ka esmu īstajā vietā. Rosība, cilvēki, akciju, pasākumu un svētku rīkošana manī rada gandarījumu. Jāatzīst, ka sākumā biju nedaudz nobijusies, jo šis bija lielākais projekts manos 25 gados, taču zināju, ka visu jauno ātri uztveršu un iemācīšos,” pārliecināti teic Agnese.
Uz jautājumu par citiem dzīves mērķiem Agnese ir noslēpumaina, tikai atzīst, ka viņas dzīvē ir mazie un lielie mērķi. Daži no tiem: “VIVO centra” dzimšanas dienas pasākums 27. novembrī, skaistas egles atrašana, tās iedegšana pie centra paredzēta 3. decembrī, kā arī personīgās mājas celtniecība. Bet lielie? Tie noteikti ir, bet dziļi ieslēgti Agneses sirdī…
Kaut gan aizņemta darbā, viņa ir šarmanta un sievišķīga. “Man ir svarīgi, kā izskatos. Jūtos labi, ja esmu sakopta un atpūtusies. Katrai sievietei būtu jārūpējas par sevi, lai cik noslogota viņa arī būtu. Man vēl ir tā lieliskā iespēja lepoties ar savu jaunību, kas atvieglo pūles uzturēt sevi formā,” teic Agnese un piebilst, ka sevi par skaistuli neuzskata, bet par sievišķīgu gan.
Tas, ko Agnese pašlaik dara, noteikti nebūtu iespējams bez vīra Edmunda atbalsta, lai gan arī viņš ir aizņemts savos darbos. Jābūt ļoti mīlošam un saprotošam vīrietim, lai samierinātos, ka atkal kārtējie svētki jāpavada mājās divatā ar dēlu, jo sieva aizņemta darbā. “Es jūtos vainīga, ka abiem maniem vīriešiem trūkst uzmanības un rūpju, jo ļoti daudz laika pavadu darbā. Tādēļ, kad vien ir brīvs brīdis, cenšos būt kopā ar savējiem. Dodamies izbraucienos, plānojam mājas iekārtojumu vai vienkārši aizejam papusdienot. Savos piecos gados dēls Kaspars ir ļoti zinātkārs, un par to ir man liels prieks. Ģimenes lielākais pasākums, kurā noteikti esam visi kopā, ir Ziemassvētki,” atzīst Agnese.
Arī sestdienās Agnese nav mājās, dodas uz Rīgu mācīties. Augstskolā viņa apgūst vadības zinības, kā arī darba dienu vakaros papildina zināšanas angļu valodā: “Esmu priecīga, ka augstskolā neiestājos tūlīt pēc tehnikuma. Tikai tagad zinu, ko īsti vēlos darīt, kādā virzienā tiekties un kur izpausties,” secina Agnese.
Viņa arī uzsver, ka ģimene ir ļoti liels atbalsts. No vīra Agnese smēlusies mērķtiecību un neatlaidību, bet vecāki meitā jau no mazotnes ielikuši pamatvērtības, kas tagad lieti noder dzīvē un palīdz virzīties uz augšu.
***
Agneses Ivašovas vizītkarte
Vecums: 25 gadi
Nodarbošanās: “VIVO centra” vadītāja
Dzīvo: Ozolniekos
Ģimene – vīrs Edmunds, dēls Kaspars
Horoskops: Strēlnieks
Raksturīgākās īpašības: mērķtiecība, uzdrīkstēšanās, sievišķība
***
Dzīve ir kā zebra – ar baltām un melnām svītrām
Bez kā jūs nevarat iedomāties savu ikdienu?
Rīta kafijas, mobilā telefona, datora un kontaktēšanās ar cilvēkiem.
Pēc kā vērtējat cilvēkus?
Pēc viņu garīgajām vērtībām. Man nav svarīgi, kā cilvēks izskatās un cik viņš ir turīgs. Apbrīnoju tos, kas dzīvē visu sasnieguši pašu spēkiem.
Kas jums sagādā prieku?
Redzēt, kā dēls izzina pasauli, cik viņš ir zinātkārs. Prieku sagādā labi paveikts un izdevies projekts.
Vai ticat liktenim?
Dzīve ir kā zebra, kurai ir baltās un melnās svītras. Zinu, ka vienmēr aiz melnajiem brīžiem sekos baltie, un, ja tu saproti un izanalizē, kādēļ tavā dzīvē bijusi melnā svītra, tad noteikti balto izjutīsi košāk. Dzīvoju pēc principa: “Viss, kas notiek, notiek uz labu.”
Kas jums nepieciešams pilnai laimei?
Man ir svarīgi, lai apkārt būtu tuvi un mīļi cilvēki.
Kur jūtaties vislabāk?
Jebkur, kur ir man tuvi cilvēki. Pēdējā laikā labi jūtos savā jaunajā mājā.
Kas jūs satrauc?
Iedzīvotāju labklājības līmenis Latvijā. Arī bez vecāku gādības palikušie bērni, bērni, kuri klaiņo un kuriem nav ko ēst.
Ko gribat iemācīt saviem bērniem?
Nezinu, vai tas ir iemācāms, bet gribu, lai viņi izaugtu mīloši, godprātīgi, labsirdīgi un mērķtiecīgi.
Kādai jābūt sievietei?
Gudrai, sievišķīgai un šarmantai.
Kas ir mīlestība?
Mīlestība ir cēlākās jūtas. Tā ir spēja dot citiem, neprasot par to neko pretī.
Ko jūs dzīvē noteikti gribētu vēl iemācīties?
Valodas. Vēlētos stažēties un gūt pieredzi ārzemēs, kā arī uzlabot pavārmākslas prasmi.
Ko gribētu novēlēt citām sievietēm?
Riskēt un nebaidīties piepildīt savus sapņus.
Esmu pateicīga liktenim, jo…
viņš man ir devis lielisku ģimeni.
