Drīz Rīgas – Šauļu lielceļa malā starp Lielupes un Vircavas tiltiem pie kafejnīcas «Zemnieka cienasts» lampu virtenītes izgaismos kamanas ar ziemeļbriedi, kas tur parādās, tuvojoties Ziemassvētkiem un gadu mijai.
Drīz Rīgas – Šauļu lielceļa malā starp Lielupes un Vircavas tiltiem pie kafejnīcas “Zemnieka cienasts” lampu virtenītes izgaismos kamanas ar ziemeļbriedi, kas tur parādās, tuvojoties Ziemassvētkiem un gadu mijai. Tas ir laiks, kad katrs parasti rezumē paveikto. Tādēļ šoreiz par to, kā gads pagājis šā ziemeļbrieža turētājiem – zemnieku saimniecībai “Līči”.
Runājot par jaunumiem, Jaunsvirlaukas pagasta “Līču” saimnieks un Latvijas Zemnieku federācijas priekšsēdētājs Modris Jansons smaidot teic, ka šogad septiņas no divdesmit saimniecības darbiniecēm aizgājušas dekrēta atvaļinājumā. Viņu vidū ir arī kafejnīcas “Zemnieka cienasts” vadītāja Modra Jansona meita Vita Šķinķe. Viņa nupat laidusi pasaulē dēliņu Oskaru. Protams, tas gan vecākiem, gan vecvecākiem dod jaunu sparu un apvāršņus saimniecisko jautājumu risināšanā.
Piebilstot par nākamajā valsts budžetā iecerētajām māmiņu algām (tās domāts aprēķināt 70 procentu apmērā no iepriekš saņemtās darba algas), Jansona kungs teic, ka viņa darbiniecēm nodokļi tiek maksāti no visa nopelnītā (nevis no minimālās algas, kā tas diemžēl ir daudzos privātuzņēmumos). Samaksa “Līčos” gan neesot liela, taču stabila. Tur ir tāda kārtība, kas regulē, lai darbs nekļūtu vienmuļš, un tiek veicinātas radošas idejas. Piemēram, vasaras praktikanti topošie pavāri no Amatniecības vidusskolas tagad labprāt nākot piestrādāt brīvdienās.
“Līčos” turpina būvēt
“Mēs nepārtraukti kaut ko esam cēluši un gudrojuši,” stāsta Modris Jansons. Sešos gados kafejnīca “Zemnieka cienasts” no ceļmalas atpūtas stūrīša ar astoņpadsmit galda vietām izaugusi līdz uzņēmumam, kas vienlaikus spēj apkalpot vairāk nekā simt viesu. Turpmākās saimnieku rūpes saistās ar darba kvalitāti. Šovasar virtuvē parādījusies moderna trauku mazgājamā mašīna. Iekārtotas ģērbtuves un dušas kafejnīcas personālam. Nupat sākusi darboties bioloģiskā notekūdeņu attīrīšanas iekārta. Tā izgatavota pēc amerikāņu licences un pēc savas jaudas varētu kalpot daudzdzīvokļu piecstāvu mājai. Kopš 2002. gadā ar ES SAPARD programmas palīdzību izrakta pusotra simta metru dziļa artēziskā aka, notekūdeņu kļuvis vairāk. Vairāk ir arī pašu ēdāju. Tagad gan “Zemnieka cienastā” brīžiem ir klusāks, taču vasarā, kad atdzīvojas ceļi, viesu skaits palielinās trīs un pat četras reizes. Līdz nākamajai sezonai “Līčos” steidz uzbūvēt arī nelielu viesnīcu. Naktsmājas beidzamajā laikā ir diezgan pieprasīta lieta.
Nepieciešams “zibens novedējs”
Deviņdesmitajos gados saimniecība bija pazīstama kā augstvērtīgu kartupeļu šķirņu, tomātu, burkānu, biešu un citu dārzeņu audzētāja. Toties tagad lauksaimnieciskā ražošana veido septiņus procentus no saimniecības apgrozījuma, pārējie 93 saistās ar kafejnīcu.
Vārītu kartupeli vai bieti pārdot ir izdevīgāk nekā svaigu. Tomēr Modris Jansons atzīst, ka pamatā jūtas kā zemnieks. Tā ir profesija, ko viņš cenšas celt godā, kā vien var. (Arī kafejnīcas nosaukumā zemnieka vārds nav trāpījies nejauši.) Jau otro gadu Jansona kungs ievēlēts par Latvijas Zemnieku federācijas priekšsēdētāju. Tur viņš sevi dēvē par “zibens novedēju”, kuram jāspēj salāgot pretējus viedokļus. Viena no pēdējām zemnieku prāta vētrām bija sakarā ar to, ka trijos mēnešos pēc Latvijas iestāšanās ES ir izsmeltas iespējas pieteikties uz ES struktūrfondu subsīdijām. Atvēlētās naudas izrādījās mazāk, nekā latvieši būtu sarakstījuši savos projektos. Modris Jansons teic: “Vispirms jau cepuri nost, ka zemnieki bija tik aktīvi šajā lietā. Tiesa, projektus varēja iesniegt, kamēr tiem bija nauda. Tādēļ tagad projektu iesniegšana ir pārtraukta. Kritērijus iesniegumiem izstrādāja Zemkopības ministrijas Lauku atbalsta dienests. Jādomā, ka nākamreiz – 2007. gadā – šie priekšnosacījumi tiks izstrādāti, ņemot vērā tagadējās nepilnības. Piemēram, strīdīgi ir tas, ka liela ES nauda Latvijā tika ielikta cukurbiešu audzēšanā. Pasaules Tirdzniecības organizācijai šajā lietā izskatāmies savādi, jo trīs reizes lētāks iznāk niedru cukurs. Vēl būtu jāapspriež, vai turpmāk ES atbalstīt lētākus vai dārgākus projektus. Pirmajā gadījumā lielāks iznāktu ES atbalsta saņēmēju skaits, otrajā – atbalsts varētu būt efektīgāks. Kā nevalstisko organizāciju pārstāvim man laimējās iegūt novērotāja tiesības struktūrfondu vadības uzraudzības komitejā. Nekādas redzamas blēdības es tur atrazdamies nesaskatu. Ja kādi projekti tiek noraidīti, tad tas notiek vairāku iemeslu dēļ. Ja noraidīto projektu dēļ atklāsies, ka vēl paliek pāri nauda, tad to ir domāts novirzīt uz vides jutīgām teritorijām kūtsmēslu novietņu sakārtošanai. Tas prasa lielus ieguldījumus, taču nedod ienākumus.”
Runājot par Zemnieku federāciju, Modrim Jansonam ir doma censties satuvināt to ar LLU. Tādējādi ar zinātnes palīdzību celtos mūsu zemnieku konkurētspēja.
***
Fakti
Zemnieku saimniecība “Līči” dibināta 1990. gadā ar mērķi sakopt mantoto zemi desmit hektāru platībā.
Dibinātāji: Maruta un Modris Jansoni. Saimniece – pēc profesijas grāmatvede ar nepabeigtu augstāko izglītību, saimnieks – absolvējis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā Lauksaimniecības mehanizācijas fakultāti.
Jansonu ģimenē ir trīs bērni. Meita Vita neklātienē studē LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātē un vada kafejnīcu “Zemnieka cienasts”. Jaunākais dēls Edgars studē sabiedriskās attiecības Baltijas Krievu institūtā un paralēli kafejnīcā pārmaiņus strādā par sagādnieku, grāmatvedi un oficiantu. Vecākais dēls Artis, diplomēts būvinženieris, darbojas atsevišķi.
1998. gadā sāk strādāt kafejnīca “Zemnieka cienasts”.
2003. gada novembrī iegūts konkursa “Sējējs” Atzinības raksts par sekmīgu darbību ekotūrismā. Tajā pašā laikā arī “Lielais tencinājums” Latvijas Zemnieku savienības organizētajā konkursā “Sakoptākā lauku sēta”.
