Kad Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta Jelgavas brigādē tiek saņemta informācija par kādu ugunsnedrošu objektu, glābēji brauc reidā, lai pārbaudītu sniegtās ziņas un brīdinātu ēku iedzīvotājus par ugunsbīstamību.
Kad Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta (VUGD) Jelgavas brigādē tiek saņemta informācija par kādu ugunsnedrošu objektu, glābēji brauc reidā, lai pārbaudītu sniegtās ziņas un brīdinātu ēku iedzīvotājus par ugunsbīstamību. Mēneša vidū izbraukumā uz Jaunsvirlaukas pagastu ugunsdzēsēji secināja, ka vēl pirms gada reģistrētie pārkāpumi ir novērsti.
Reidā uz Jaunsvirlaukas pagastu devās VUGD Jelgavas brigādes inspektors Raitis Krievs, Jelgavas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības glābēji Aļģirds Bolšteins, Jānis Balags un Jaunsvirlaukas pagasta iecirkņa inspektors Pāvils Strumilovs. “Ziņas” ielūkojās ugunsdzēsēju darbā.
Lielākā problēma – skursteņi
Jau drīz pēc deviņdesmito gadu sākumā sāktās dzīvojamo namu privatizācijas daudzdzīvokļu nami daļēji privātīpašumā nonākuši arī Jaunsvirlaukas pagastā. Pēc centralizētās apkures pārtraukšanas daļa iedzīvotāju daudzstāvu mājās savām kurtuvēm ierīkoja atsevišķus skursteņus, bet daudzi pie ēkām pievienoja lielu dūmvadu, pa kuru kaitīgie degšanas pārpalikumi tiek izvadīti virs ēku jumtiem. Šādus skursteņus iedzīvotāji kopīgiem spēkiem arī apsaimnieko.
Ugunsdzēsēji nobažījušies par dūmeņiem, kas ēkās ir jau kopš māju uzcelšanas. “Dzīvokļi privatizēti, bet skursteņi palikuši “gaisā karājoties”. Tagad tie nepieder ne dzīvokļu īpašniekiem, ne pašvaldībai,” stāsta A.Bolšteins.
Savukārt brīvprātīgais ugunsdzēsējs J.Balags uzsver, ka daudzviet gadu gaitā piesārņojušies ventilācijas skursteņi: “Piemēram, mājas pirmajā stāvā skurstenis ir tīrs, bet trešajā tas būtu jāiztīra. Tomēr iedzīvotāji nelaiž savos mitekļos, jo tas ir privātīpašums. Tikmēr ēkas ventilācija nedarbojas.”
Dūmi miteklī ieplūst caur ventilāciju
Piebraucot pirmajam pārbaudes objektam, pieredzējušie ugunsdzēsēji uzreiz norāda, ka ēkai skurstenis uzmūrēts par zemu, tāpēc tas ir nokvēpis. Viņi spriež, ka skurstenim jābūt vismaz 50 centimetru virs jumta kores, citādi gaiss dūmus spiež uz leju. Divstāvu mājā ir vairāki dzīvokļi. Problēma – augšējā stāva kaimiņiene sūdzējusies, ka pēc tam, kad citi iekurot pavardus, viņas dzīvoklī plūst dūmi. Ugunsdzēsēji stāsta, ka šo māju jau labi pārzinot – pirms gada tur nācies aizrādīt par plaisām skurstenī. Vienā dzīvoklī nepareizi bijusi uzmūrēta arī plīts, bet tagad saimnieks saka, – jau pirms laba laika atbraucis mūrnieks un kļūdas izlabojis.
Speciālisti pēc kārtīgas kurtuvju pārbaudes secina, ka ar tām viss kārtībā. Viens no vīriem kādai iedzīvotājai aizrāda, cik bīstami turēt malku zem plīts cepeškrāsns, turklāt pie šīs kurtuves uz grīdas nav arī metāla plāksnes, uz kuras nodzistu no plīts izkritušās oglītes.
Pēdējos gados ugunsdzēsēji ievērojuši, ka ugunsbīstamas situācijas var radīt arī pārlieku vāja ventilācija. Šajā mājā pirmā stāva vecie logi nomainīti pret pakešlogiem. Kad iekurina krāsni, apakšējā stāva telpā pietrūkst skābekļa, tas tiek ievilkts pa otrā stāva ventilācijas skursteni, bet līdz ar gaisu pa to ieplūst no blakus dūmvada izplūdušās kaitīgās gāzes. Kā izrādās, tas arī ir iemesls, kādēļ otrā stāva dzīvoklī ieplūst dūmi.
Kovārņi skursteni aizsprosto divās stundās
Nākamos apmeklējam vairākus daudzdzīvokļu namus Dzirnieku ciemā. Ugunsdzēsēji noteic, ka šīs ēkas nav paredzētas individuālajai apkurei, kad katrs iedzīvotājs savā dzīvoklī iebūvē atsevišķu skursteni. Tomēr glābēji nospriež, ka ļaudīm citas izejas nav.
Brīvprātīgie ugunsdzēsēji teic, ka mājokļos, kur izmanto skursteņus, pirms gada konstatējuši caurumus. Tos izsit, lai dūmvadu atbrīvotu no kovārņu sanestajiem zariem, kas to aizsprosto. A.Bolšteins teic, ka kovārņi, būdami koloniju putni, arī veidojot ligzdas, “kooperējas”. Ligzdošanas laikā maijā bijuši pat gadījumi, kad putni skursteni aizsprosto divās stundās. Šajā namā dūmvadā izsistais caurums nebija aizbetonēts, tāpēc kurināšanas laikā gruzdēt bija sākušas sijas ēkas bēniņos.
Kopā ar ugunsdzēsējiem uz bēniņiem dodas arī “Ziņas”. Vēl pirms tam uzrunātā iedzīvotāja noteic, ka mājā dzīvo jau kopš 1966. gada un viņa neatceras, ka būtu kaut kas uzlabots vai mainīts apkures sistēmā. Bēniņos sastopam desmitiem baložu, kas, apjukuši par mūsu apciemojumu, cenšas izkļūt laukā. Turpat pie lūkas putni atstājuši pamatīgu “kultūras slāni”. Redzami gan to vielmaiņas galaprodukti, gan savu mūžu nodzīvojušo lidoņu mirstīgās atliekas. VUGD Jelgavas brigādes inspektors R.Krievs pēc skursteņa izpētes secina, ka iedzīvotāji pirms gada dotās norādes ņēmuši vērā un caurumus aizmūrējuši.
Reida noslēgumā ugunsdzēsēji ir gandarīti, ka cilvēki rūpējas par ugunsdrošu vidi sev apkārt. Vieni ziņo ugunsdzēsējiem par šķietamām nepilnībām apkures sistēmā, bet citi savukārt pēc glābēju ieteikumiem tās operatīvi novērš. Vīri teic, ka pārbaudes reidos dodas divas trīs reizes mēnesī. Jaunsvirlaukas pagasts esot viens no retajiem, kur iedzīvotājiem par māju skursteņu un kurtuvju nepilnībām atgādina arī pagasta vadība.
