Pagājušajā nedēļā Rīgā notika akcija labas gribas gājiens, kurā vīrieši – esošie un topošie tēti – pieprasīja sev tādas paša tiesības, kādas ir sievietēm māmiņām.
Pagājušajā nedēļā Rīgā notika akcija labas gribas gājiens, kurā vīrieši – esošie un topošie tēti – pieprasīja sev tādas paša tiesības, kādas ir sievietēm māmiņām. Jāteic, ka šajā jomā mūsu valstī, pateicoties laiku gaitā iedibinātiem dzimumu stereotipiem, problēmu netrūkst. Nevienam taču nav jāstāsta, kā uz vīrieti raugās apkārtējie, ja viņš sievas vietā dodas bērnu kopšanas atvaļinājumā vai arī atprasās no darba, lai pabarotu mazuli. Vieni mēdz nogrozīt galvu, sakot, eh, kā viņam nav paveicies ar sievu, tā viņu pabāzusi zem tupeles, tāpēc tagad viss jādara pašam, citi smīkņā, pie sevis domājot, ka tam vecim nu gan dažas skrūves kļuvušas pārāk vaļīgas. Bet tas taču ir pilnīgi normāli, ja arī vīrietis grib aktīvi piedalīties bērna kopšanā un audzināšanā, kas līdz šim tika uzskatīts tikai par sievietes darba lauciņu. Nav jau arī brīnums, ka sabiedrībā valda tādi stereotipi par vīrieša lomu ģimenē, jo pat valdība pabalstus bērnu kopšanas atvaļinājuma laikā sauc par “māmiņu algām”. Kāpēc ne par “tētu” vai “ģimenes algām”?
Visai bēdīga ir arī tiesu statistika – gandrīz 80 procentos gadījumu pēc laulības šķiršanas bērns vai bērni paliek mātes aprūpē, bet tēti – ar garu degunu, lai gan bieži vien viņi ir finansiāli labāk nodrošināti un bērniem var sniegt pilnvērtīgākus dzīves apstākļus. Ko lai dara, ja valsts uzskata, ka vīrietis bērnu uzaudzināt nevar. Tiesa, jāsaka arī kāds attaisnojošs vārds par Latviju – līdzīga situācija ar tēvu izslēgšanu no bērnu audzināšanas valda gandrīz visur pasaulē.
2001. gadā Latvijas valdība pieņēma Koncepciju dzimuma līdztiesības realizēšanai, kurā bija paredzēta pasākumu programma vairākiem gadiem, taču arī tajā lielāks akcents tika likts uz sieviešu “apspiešanas” apkarošanu. Protams, nevar noliegt, ka daudzās jomās vīrieši ir pārāki par sievietēm, piemēram, viņi saņem lielāku atalgojumu, ieņem augstākus amatus, taču tad, kad darba devēji sapratīs – mēs neesam ieinteresēti ņemt darbā tikai vīriešus, jo arī viņiem slimos bērni un arī viņi ies bērnu kopšanas atvaļinājumā, samazināsies problēmas ar sieviešu diskrimināciju. Patlaban daudzas sievietes patiešām nevar pretendēt uz labiem amatiem, kas paredz nenormētu darba laiku un nedalītu uzmanību, jo kādam taču jārūpējas par mazuļiem, it sevišķi pēc likuma, kas paredz atbildību par bērna atstāšanas bez uzmanības līdz septiņu gadu vecumam.
Pirmais solis jau sperts – valdības apstiprināto desmit dienu apmaksāto atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas, pēc Labklājības ministrijas datiem, šā gada astoņos mēnešos jau izmantojuši gandrīz trīs tūkstoši jauno tētu, ir bijuši arī vairāki gadījumi, kad tēti devušies bērna kopšanas atvaļinājumā. Nākamgad viņu skaits varētu krietni augt, jo, tā kā vīrieši parasti saņem lielāku algu, viņam pēc izdarītajiem grozījumiem būs arī lielāks bērnu kopšanas pabalsts nekā sievai (ja vien no algas būs maksāts sociālais nodoklis).
Likumu izstrāde gan ir tikai pirmais solis pretī dzimumu līdztiesības ieviešanai dzīvē. Galvenais – mainīt sabiedrības attieksmi gan pret sieviešu, gan vīriešu lomu. Taču… jājautā, vai sabiedrība tam ir gatava un vai tā vēlas kaut ko mainīt.
Kamēr nekas nav mainījies sabiedrības uzskatos (līdz tam noteikti jāizaug vismaz vienai paaudzei), topošie vecāki dodas uz jauno māmiņu skolu, vēlāk kopā ar mazuli apmeklē māmiņu kinoteātri, saņemot māmiņas algu.
