Šogad veiktā uzņēmumu vadītāju aptauja un pētījums par administratīvo procedūru ietekmi uz konkurētspēju liecina, ka valstī audzis uzņēmējdarbības sākšanas procedūrām nepieciešamais laika patēriņš.
Šogad veiktā uzņēmumu vadītāju aptauja un pētījums par administratīvo procedūru ietekmi uz konkurētspēju liecina, ka valstī audzis uzņēmējdarbības sākšanas procedūrām nepieciešamais laika patēriņš, palielinājušās izmaksas administratīvajām procedūrām pirms telpu ekspluatācijas. Palielinājies kukuļdošanas īpatsvars, tomēr kukuļu apmērs ir samazinājies.
Pētījums veikts, lai apzinātu uzņēmēju viedokli par administratīvajiem šķēršļiem, ar ko saskaras privātais sektors, novērtētu valsts pārvaldes un sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti saistībā ar svarīgākajām valsts un pašvaldību institūcijām un oficiālajām procedūrām. Darba gaitā noteikti maksājumu veidi un apjomi, kas uzņēmumiem nosacīti galvenajās administratīvajās un regulējošajās procedūrās, kā arī uzrādītas jomas, ko ieteicams racionalizēt. Tas ļauj salīdzināt izmaiņas Latvijas uzņēmējdarbības vidē kopš pirmā pētījuma 2001. gadā.
Aptauju, noskaidrojot 502 privātuzņēmumu viedokli, veikusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sadarbībā ar Pasaules Bankas konsultatīvo dienestu.
Laika patēriņš
Pētījuma rezultāti liecina, ka dažādas procedūras, kas nepieciešamas uzņēmējdarbības sākšanai, uzņēmējiem prasa laiku no divām nedēļām līdz vienam mēnesim. Laikietilpīgākās procedūras ir uzņēmuma reģistrēšana, kas aizņem vidēji 24,9 kalendārās dienas (14,9 iestādes dienas). Reģistrējoties par PVN maksātāju VID, tērētas vidēji 10,8 kalendārās dienas (7,4 iestādes dienas). Arī licenču, sertifikātu un atļauju iegūšanai uzņēmējiem bijis vajadzīgs vidēji viens mēnesis. Šajā grupā visvairāk laika (81,5 kalendārās, 56,2 iestādes dienas) prasījusi vides piesārņojuma atļaujas saņemšana. Būvniecības licences iegūšanai nepieciešamas vidēji 36,6 kalendārās dienas (25,2 iestādes dienas), bet Pārtikas un veterinārā dienesta izsniegta atzīšanas vai reģistrācija numura saņemšanai – 22,5 kalendārās dienas (16,6 iestādes dienas). Citu dokumentu iegūšanai (ietekmes uz vidi novērtējuma, tabakas izstrādājumu, alkoholisko dzērienu ražošanas, importa, tirdzniecības licences, kravu, pasažieru pārvadājumu licences u.c.) nepieciešamas vidēji 13,7 – 24,2 kalendārās dienas (10 – 24,2 iestādes dienas).
Ievērojami lielāks (vidēji četri mēneši) laika patēriņš bijis vajadzīgs administratīvo procedūru veikšanai pirms galveno telpu ekspluatācijas. Īpašumtiesību reģistrācijai Zemesgrāmatā veltītas vidēji 51,8 kalendārās dienas (34,5 iestādes dienas). Būvatļaujas, tehnisko noteikumu saņemšanai, būvprojekta apstiprināšanai, zemes zonējuma maiņai, īpašuma novērtēšanai projekta saskaņošanai, sabiedriskajai apspriešanai un citiem ar ekspluatāciju saistītiem procesiem tērētas 16,3 – 32,6 kalendārās dienas katrai procedūrai (10,6 – 26,4 iestādes dienas).
2001. gada un 2004. gada pētījumu rezultātu salīdzinājums liecina, ka visām uzņēmējdarbības sākšanas procedūrām nepieciešamais laika patēriņš ir audzis. Tas galvenokārt noticis nevis uz iestāžu dienu palielinājuma, bet gan uz pašu uzņēmēju patērēto dienu rēķina. Reģistrēšanas procedūrām patērēto kalendāro dienu skaits audzis no 21,3 līdz 32,8, iestādes dienu skaits – no 19,2 līdz 19,9. Licenču, sertifikātu un atļauju iegūšanai vajadzīgo kalendāro dienu skaits palielinājies no 24,9 līdz 34 dienām (iestādes dienu skaits – no 17,1 līdz 22,9). Tomēr būvatļauju saņemšana un būvprojekta saskaņošana kļuvusi būtiski laikietilpīgāka nekā 2001. gadā. Administratīvo procedūru veikšanai pirms telpu ekspluatācijas iestādes dienu skaits audzis no 66 dienām 2001. gadā līdz 90 dienām šogad. Uzņēmēji šiem mērķiem 2001. gadā tērējuši 93,5 kalendārās dienas, bet šogad – 121,7 dienas. Protams, jāņem vērā, ka lielākiem projektiem nepieciešama garāka saskaņošanas gaita.
Vidējās izmaksas
Vairākums procedūru, kas nepieciešamas uzņēmējdarbības sākšanai, uzņēmējiem oficiālo nodevu un maksājumu veidā, kā arī juristu un konsultantu algošanai izmaksā vidēji līdz 100 latiem. Tiesa, informācija par izmaksām lielā daļā pozīciju ir ļoti atšķirīga, tāpēc iegūtos rezultātus grūti vispārināt. Piemēram, tādu procedūru kā pašvaldību atteikums no pirmpirkuma tiesībām un īpašumtiesību reģistrācija Zemesgrāmatā vidējās izmaksas sasniedz attiecīgi 978,51 un 736,01 latu, lai gan vairāk nekā 60% uzņēmēju izdevumi par tām nepārsniedz 100 latu. Augstas vidējās izmaksas iegūtas atsevišķos gadījumos, kad par šīm procedūrām tērētas ļoti lielas summas (līdz 50 000 latu). Līdzīgas tendences (gan ar mazāku maksājumu summas amplitūdu) vērojamas arī citās procedūrās.
Visdārgāk aptaujātajiem licenču, sertifikātu un atļauju iegūšanas gaitā izmaksājušas vides piesārņojuma atļaujas – 211,17 latu – un būvniecības licence – 169,9 latus. No administratīvajām procedūrām pirms telpu ekspluatācijas līdztekus minētajiem Zemesgrāmatas izdevumiem un pašvaldības atteikšanās no pirmpirkuma tiesībām visvairāk līdzekļu prasījusi īpašuma novērtēšana (vidēji 162,41 latu) un tehnisko noteikumu saņemšana būvniecībai (86,24 latus).
Rezultāti atklāj, ka uzņēmumu reģistrēšanas procedūra izmaksājusi vidēji 95,05 latus. Savukārt, izmantojot juristu vai konsultantu pakalpojumus, šis process izmaksājis 162,61 latu. Konsultantus uzņēmuma reģistrācijai algojis vairākums (62,4%) uzņēmēju. Licenču, sertifikātu un atļauju iegūšana izmaksājusi vidēji 99,22 latus. Izmantojot konsultantu pakalpojumus, izlietoti vidēji 144,72 lati. Šajās procedūrās konsultantu pakalpojumi izmantoti reti – 10,6% gadījumu. Administratīvās procedūras pirms galveno telpu ekspluatācijas aptaujātajiem izmaksājušas vidēji 681,12 latus. Konsultanti pieaicināti 45,8 procentos gadījumu, tādējādi procedūru vidējās izmaksas augušas līdz 844,95 latiem.
Salīdzinājumā ar 2001. gada pētījumu šogad iegūtie dati liecina, ka nedaudz (par 25,85 latiem) samazinājušies uzņēmumu reģistrācijas izdevumi, kā arī licenču, sertifikātu, atļauju iegūšanai nepieciešamie līdzekļi (par 13,38 latiem). Savukārt ievērojami vairāk (par 464,22 latiem) uzņēmēji tērējuši par administratīvajām procedūrām pirms galveno telpu ekspluatācijas.
Korupcijas izplatība
Analīze par korupcijas izplatību dažādās administratīvajās procedūrās atklāj, ka dominējošajā daļā procedūru kukuļu vai dāvanu došanas gadījumi, lai panāktu dažādu valsts vai pašvaldību institūciju pozitīvu lēmumu, nesasniedz 5% robežu. Salīdzinoši retāk korupcijas gadījumi vērojami saistībā ar inspekcijām un darba aizsardzības prasību ievērošanu uzņēmumos. Šajās jomās visās pozīcijās kukuļi un dāvanas no uzņēmumiem doti mazāk nekā 5% gadījumu.
Biežāk korupcijas gadījumi vērojami procedūrās, kas skar dažādu atļauju, licenču, sertifikātu, sevišķi vides piesārņojuma atļaujas, iegūšanu, ietekmes uz vidi novērtējuma, pasažieru pārvadāšanas licences saņemšanu. Kukuļi un dāvanas institūcijām doti administratīvajās procedūrās pirms galveno telpu ekspluatācijas: ēkas nodošanas ekspluatācijā gaitā; arhitektūras un plānošanas uzdevuma, kā arī tehnisko noteikumu saņemšanai.
Pētījums liecina, ka kukuļu došanas faktu 2004. gada aptaujā ir vairāk nekā 2001. gadā, tomēr kukuļu un dāvanu apmērs, ko uzņēmumi maksājuši dažādu administratīvo procedūru nokārtošanai, šogad ir mazāks. Lielākajā daļā gadījumu valsts vai pašvaldību institūcijām dotie kukuļi nepārsniedz 50 latu.
Pakalpojumu vērtējums
Valsts un pašvaldību institūcijās saņemtos pakalpojumus vairākumā pozīciju šogad uzņēmēji vērtējuši rezervētāk nekā 2001. gadā. Tomēr vidējā novērtējuma kritums nav tik liels, lai apgalvotu, ka pakalpojumu kvalitāte būtu jūtami pasliktinājusies. Kopumā uzņēmēji ar dažādās institūcijās saņemtajiem pakalpojumiem ir apmierināti un lielākās daļas pakalpojumu kvalitāte novērtēta vidēji ar augstāku atzīmi par 4 punktiem, kas 6 punktu skalā uzskatāms par pozitīvu rādītāju.
Pozitīvāk vērtētie (vidējais novērtējums augstāks par 4,5 punktiem) pakalpojumi uzņēmējdarbības sākšanas procedūrās ir reģistrācija un reģistrēšanās par PVN maksātāju Valsts ieņēmumu dienestā. Licenču, sertifikātu, atļauju iegūšanas gaitā augstāku vērtējumu izpelnījusies atļaujas iegūšana sauszemes kravu pārvadājumiem, tirdzniecības atļaujas saņemšana pašvaldībās un atļaujas iegūšana tabakas izstrādājumu un/vai alkoholisko dzērienu ražošanai, importam, tirdzniecībai. Kritiskāk (vidējais novērtējums zemāk par 4 punktiem) vērtēta vides piesārņojuma atļaujas iegūšana, kā arī arhitektūras un plānošanas uzdevuma saņemšana un būvprojekta saskaņošana administratīvo procedūru gaitā.
Uzņēmējdarbības veikšanas procesā pozitīvāk vērtētās institūcijas vai pakalpojumi ir Vides valsts inspekcija, Valsts darba inspekcija, Valsts ugunsdzēšanas un glābšanas dienests, procedūras brīvajās muitas zonās un PVN iekasēšana. Kritiskāks vērtējums dots Valsts valodas inspekcijai, procedūrām konsolidētajos muitas punktos. Arī muitas vispārējais darba vērtējums ir zem 4 punktu atzīmes.
