Vasarai nākot, ļaudis mazpamazām pārceļas uz vasarnīcām, lai makšķerētu, sauļotos, rušinātu dobītes un stādītu kartupeļus.
Vasarai nākot, ļaudis mazpamazām pārceļas uz vasarnīcām, lai makšķerētu, sauļotos, rušinātu dobītes un stādītu kartupeļus. Pēc tam būs jāņošana, siena laiks un prāts vairs nenesīsies uz avīžu lasīšanu un televīzijas zilā ekrāna vērošanu. Taču politiķiem tā iegadījies, ka viņiem cita «pļaujas laika» nebūs cik nu bieži var, ir «jāpazīmējas», lai kaut mazdrusciņ varētu cerēt rudenī tikt 7. Saeimā. Deputāts tuvplānā izskatās tāds prātīgs un gudrs, bet, kā reiz sacījis dzejnieks Ojārs Vācietis, tiklīdz kāpj tribīnē, beigts.
Ar likumiem vasarā būs plāni
Jau tagad Saeimas darbs maz atgādina nopietnu likumu uzlabošanu aizvien vairāk deputātu izmanto parlamenta tribīni kā bezmaksas priekšvēlēšanu aģitācijas iespēju.
Laikam jau vieglāk nekā pretējo ir iestāstīt citam, ka riebīgiem, briesmīgiem slepkavām maniakiem, kas plēsuši ārā sirdis un varojuši, nekas cits nav jāpiespriež kā vienīgi nāvessods. Varen tēlaini to apstāstot, ir cerības iegūt lielu daļu vēlētāju atbalsta. Saeimas vairākums tā arī nobalsoja nāvessods Latvijā atstājams.
Taču deputāti liekuļoja, jo jau labu laiku ir zināms, ka nāvessods Latvijā vairs netiks izpildīts. Patiesībā sen vairs nav runas par vai pret nāvessodu, par to vairs var tikai filozofēt pie kafijas tases «kā būtu, ja būtu» līmenī, apcerot morāles un kriminālistikas kategorijas, vēsturi un dažu islamticīgo valstu paražas.
Nāvessodam moratoriju ir pasludinājis Valsts prezidents Guntis Ulmanis, un nebūs arī tāda nākamā prezidenta, kas šo Ulmaņa moratoriju uzdrošinātos atcelt.
Tiklīdz Latvija ratificēs Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. protokolu, tā Krimināllikuma panti, kuros pagājušajā nedēļā tika iekļauts nāvessoda jēdziens, zaudēs spēku.
Tomēr Saeimas deputāti (vairākums!) kvēli iestājās par nāvessoda atstāšanu likumu ruļļos, tā klaji demonstrējot, ka tiem tīkamāks ir tukšs populisms un ļaužu muļķošana, nevis reālās situācijas novērtējums, tās izskaidrojums un likumu sakārtošana, tuvinot tos Eiropas Savienības standartiem.
Ne velti Eiropas Padome jau paudusi nožēlu par šo Saeimas balsojumu. Tas patiesi ir nožēlojams.
Nāvessoda iekļaušana Krimināllikumā nebija vienīgais dīvainais pagājušajā nedēļā «saražotais» dokuments ne mazāk nelāgu atskaņu var būt arī «tēvzemiešu» jaunajai ofensīvai atpakaļ uz Pilsonības likuma «cietināšanu» «TB»/LNNK pamanījās «piešņākt» savus koalīcijas partnerus, iemānīt atpakaļ Saeimas apritē tādus Pilsonības likuma grozījumu projektus, kas ved atpakaļ uz «naturalizācijas logiem» un par kuru atcelšanu nupat taču bija vienošanās.
Gan jau «tēvzemieši» labi apzinās, ka šādi izlēcieni diez vai ies cauri, taču savam zūdošajam elektorātam nu viņi varēs stāstīt: «Redz, kādi mēs stingri nacionāļi!»
Valdošo «TB»/LNNK partiju acīmredzot maz uztrauc iespējamā EDSO reakcija, iespējamā Latvijas starptautiskā izolācija, Krievijas pretlatvisko propagandistu roku berzēšana…
Brīnumu lietas Augstajā namā paredzamas arī šonedēļ, kad iecerēta dažu budžeta pozīciju pārskatīšana varen viedi tribūni gan jau atkal mēģinās pievērst sev uzmanību, cīnoties par «bērniem, pensionāriem, māmiņām utt.», lai gan ne visos gadījumos «filma» būs par to. Te gan banalitātes gaidāmas nevis no valdošajiem politiķiem, bet gan no opozicionāriem.
Birkavs ir par smagu, lai viņu izkustinātu
Opozīcijas mēģinājums gāzt ārlietu ministru Valdi Birkavu jau iepriekš bija lemts neveiksmei, jo spēku samērs Saeimā pirms balsošanas rādīja, ka «kaujas ierindā» ir vairāk potenciālo Birkava atbalstītāju. Taču tas deputātiem netraucēja garas stundas pavadīt debatēs, «apsūdzības» un «aizstāvības» runās. Nevar arī teikt, ka opozīcija ar «zīgeristiešiem» priekšgalā neko nesasniedza tā lieku reizi atgādināja Latvijas ārpolitikas kļūdas un ar savām runām lika secināt, ka ārpolitika nav tikai «Latvijas ceļa» lieta par ārpolitiku jāatbild visai valdībai un valdošajai koalīcijai.
DPS šo domu vēl pastiprināja un demonstratīvi paziņoja, ka nebalsos vispār, jo Birkavam jau neesot, ko pārmest, viņš esot valdošās koalīcijas ķīlnieks (tēmēts uz premjera partiju «TB»/LNNK).
Pats V.Birkavs, jūtot, ka viņam nekas nopietns nedraud, atļāvās sacīt ļoti garu runu, kurā bija ļoti daudz vārdu, bet ļoti maz jēgas. Viņa mulsinošajās pasāžās acīmredzot galvenais bija uzsvērt kā lielus ārpolitikas sasniegumus ASV Baltijas hartas parakstīšanu, Luksemburgas samita politisko lēmumu Eiropas Savienībai sākt sarunas ar visām desmit Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm arī Latviju , kā arī ES solījumus par sarunu sākšanu ar Latviju šāgada beigās. No tribīnes tas izklausījās kā varen vieds vēstījums par tikai pašam Birkavam saprotamām lietām, caurausts ar vairāku pasaules valstu pilsētu un tur notikušo pasākumu uzskaitījumu tostarp tika pieminēta arī Baltijas jūras valstu premjeru tikšanās Rīgā.
Bija manāms, ka deputātiem sāk sāpēt galva, klausoties Birkavu, jo viņi vairs nespēja nedz sekot, nedz atcerēties, ko gan īsti Latvijai nozīmējusi Kopenhāgena vai Luksemburga, astoņnieka vai trijnieka tikšanās kurā tur gadā… Jānovērtē, ka tas bija visai smalks V.Birkava gājiens un tāda kā paņirgāšanās par deputātiem, kas, dabiski, šajās lietās orientējas vājāk nekā viņš.
Ādamsons pret Skrastiņu
Paredzams, ka līdz vēlēšanām būs ne viens vien opozīcijas mēģinājums gāzt kādu ministru, un paredzams arī, ka tie visi lemti neveiksmei vismaz tikmēr, kamēr draudzīgi dzīvos valdošā koalīcija.
Tostarp gaidāma arī nevienlīdzīga kādreizējā iekšlietu ministra, deputāta Jāņa Ādamsona cīkstēšanās pret pašu ģenerālprokuroru Jāni Skrastiņu. Arī pret J.Skrastiņu Saeimas roka necelsies, taču varbūt nebūtu slikti, ja tiktu mazliet atklātāk padiskutēts par tiesu varas lietām un prokuratūras lomu tajā.
Protams, Ādamsonam gribas politisku reklāmu savai sociāldemokrātu apvienībai, taču arī no Skrastiņa puses derētu dzirdēt pārliecinošas atbildes. «Kāpēc vieni sabrukušu banku baņķieri tiek krimināli vajāti, bet citi ne mazāk sabrukušie staigā pa Rīgu un sniedz padomus politiķiem? Kāpēc izlaida Stendzenieku? Kad tiks atšķetinātas «Lata International», G-24 kredītu izvazāšanas, Krājbankas naudas izzagšanas un izdalīšanas un citas afēru lietas?»
