Guļamistaba ir labākais, ko cilvēks var vēlēties pēc dienas steigas. Kā par nelaimi, ne katram tā ir.
Guļamistaba ir labākais, ko cilvēks var vēlēties pēc dienas steigas. Kā par nelaimi, ne katram tā ir. Parasti par guļamistabu pārvēršas dzīvojamā telpa. Vakarpusē izbīda kādu dienā par sēžamo pārvērstu, bet naktī gulēšanai paredzētu mēbeli.
Sarunā par guļamistabas iekārtošanu iesaistījušās trīs sievietes – Elizabetei ir mazliet pāri divdesmit, Rasai – pāri trešajam desmitam, bet Vitai – vairāk. Sievietes nolēma sākt sarunu ar tēmas pielāgošanu Abrahama Maslova piramīdas strukturizācijai. Cilvēkam vispirms jāapmierina pamatvajadzības, tad nepieciešama drošība, tai seko nepieciešamība mīlēt un būt mīlētam, pašcieņa un cieņa, visbeidzot pašaktualizācija. Lai cilvēks spētu cienīt sevi un citus, kā arī radoši vadīt savas dzīves dienas, jābūt apmierinātiem pirmajiem vajadzību līmeņiem. Miegs ir pamatvajadzība. Guļamistaba ne.
Zila telpa ar zvaigžņotu maliņu
Elizabetei Jelgava nav guļamvagons. Tieši otrādi – viņai šī pilsēta sniedz pašaktualizācijas iespējas, bet viņas guļamistaba ir nelielā Ziemeļlatvijas pilsētiņā, kur vīram pieder māja. Vairākas reizes nedēļā Elizabete pārceļo no Jelgavas uz Alūksni, lai skaisti pagulētu. Jelgava ar savām iespējām un divistabu dzīvokli sniedz visu, izņemot kvalitatīvu atpūtu īstā guļamistabā. “Alūksnē tā ir telpa tikai gulēšanai – zila istaba ar zvaigžņotu maliņu, noslēpumainiem aizkariem, īpašu gaisotni, vislabāko gultas veļu un ortopēdisko matraci. Telpā pagaidām ir arī gultiņa mazajai. Šajā gadījumā trešais netraucē. Jelgavā man pietrūkst tikai viena – manas guļamistabas.”
Vismaz atslēgu durvīs
Minimums, kas cilvēkam nepieciešams, ir cits. Elizabete: “Jābūt kaut kādai telpai, gultai, segai un gultas veļai. Bet drošībai vajadzētu vairāk.” Rasa: “Netraucētu atslēga durvīs vai arī – kā viesnīcās uz durvju roktura: Saldi guļu. Lūdzu netraucēt!” Vēl nepieciešams turēt kontracepciju uz plauktiņa un izvēdināt telpas, veselīga vide, kur nav viena vienīga sintētika. Nesmēķēt un lai mazā, jaukā naktslampiņa, ko esmu iegādājusies, nebūtu pieslēgta sabojātam kontaktam.”
Maiga palaga pieskāriens
Vajadzība pēc mīlestības. Rasa: “Nesāksim ar seksu. Vispirms apskausimies un paklusēsim. Vakars ir pasaku un dziesmu laiks maziem bērniem. Mīlēt šo nakti, kas tev dota, mīlēt savu ķermeni, kuram pieskaras maigs palags.” Vita: “Cik labi, ja ir māmiņas darināts mēnestiņš, kas nes miegu. Mūzika, laba grāmata, sapņi, ilgas, sniega pārslas aiz loga un tu pati, kas sevi mīli tāpēc vien, ka esi tik forša. Nemaz nav vientuļi.” Rasa: “Vide, kurā vēlies atpūsties, jāiekārto ar mīlestību.” Elizabete: “Man mīlestība ir kopā ar manu guļamistabu. Ieildzis medusmēnesis.”
Vajadzība pēc cieņas un pašcieņas. Vita: “Es nezinu. Vai tas nav tas pats, ko jau runājām.” Rasa: “Svarīgi, kā tu sadzīvo ar savu miesu. Neatkarīgi no liekajiem kilogramiem – izbaudi kailumu, to, kā gaiss tevi glāsta. Baudi!”
Telpa, kurā ieiet mierā
Pašrealizācija. Būsim nonākušas pie mājturības – guļamtelpas iekārtošanas atbilstoši radošajam garam un čaklumam. Rasa: “Nē. Mēs taču runājam par guļamistabu. Vietā atgādināt, ka pašrealizācija nereti sākas un beidzas ar seksu. Citas dzīves jomas apmierināt nav aktuāli!” Vita: “Bēgšana no sevis, izmantojot otru, dzenoties pēc baudas?” Rasa: “Pie pašcieņas varētu minēt to, ka tu pēc tam, kad esi iztīrījis zobus, iedomājies panašķoties gultā un to dari. Neņem galvā visus stomatologa ieteikumus un aizej gulēt ar šokolādes garšu mutē.”
Vita: “Nav svarīgi, vai telpa, kurā tu guli, domāta tikai gulēšanai. Svarīga ir noskaņa. To var radīt ar daudziem paņēmieniem. Svece. Meditācija. Mūzika. Klusums. Mirklis, kurā tu ieej mierā. Nodzīvota diena ir vērtība pati par sevi. Arī draņķīga diena. Raudāmais laiks, un nekādas mājturības.”
Akmeņu izgaismošana
Rasa: “Priežu zariņi, egļu čiekuri…” Vita: “Ne jau zem palaga!?” Rasa: “Florencē es nopirku atklātnītes. Pēc tam, kad biju skatījusi oriģinālus, apdarināju tos ar dabas materiāliem. Jauka noskaņa. No mīļlietiņām veidojas mūsu intīmā dzīves telpa. Domāju par to, kā norobežot intīmo, tikai sev esošo, mazā dzīvoklī. Tā varētu būt atvilktne ar atslēdziņu, kur tavas atmiņas un ilgas ir slēptas citiem, bet tu vakarā paņem kaut ko no tā. Varbūt tas ir kāds tikai tev vienai iekārtots stūrītis. Vakara altāris. Skaļi teikts.” Vita: “Altāris veidots no akmeņiem, citu mestiem un pašas mestiem. Skaties un brīnies, cik to daudz.” Rasa: “Saliec sveces uz akmeņiem, viss izgaismojas.”
Sirsniņa uz spilvena
Vita: “Ja ir labs spilvens, tas nav maz.” Rasa: “Man nepatīk griķu spilveni. Tagad tie modē. Ir veselīgi, bet cieti un nemīlīgi. Spilvens ir vissvarīgākais. Tur tu liec savu galvu. Vienu reizi mūžā esmu izšuvusi spilvendrānu. Nezinu, vai kādreiz vēl to darīšu. Spilvens un spilvendrāna ir lieta, ko var atļauties gandrīz katrs neatkarīgi no rocības. Pirms Ziemassvētkiem varu pateikt vienu labu ideju. Veikalos nopērkamas krāsas auduma apgleznošanai. Var zīmēt sirsniņas, rūķīšus, visu, ko vien var izdomāt. Tā būtu mīļa dāvaniņa. Cik labi ir gulēt uz mīļiem vārdiem, novēlējumiem, kurus tev dāvājuši citi vai kurus esi sarūpējis sev pats. Nav jau obligāti jāraksta teksti. Spilvens ir vērtība, kas iespējama un pieejama katram. Un brīnišķā sajūta, kad sveču gaismā uz sienas pērnā gada smilgas, ieliktas vāzē, veido ēnas. Ja tavam mīļotajam patīk tava smarža, aizbraucot atstāj to uz viņa spilvena. Mazu pilieniņu. Un vēl – gultas pārklāji.” Vita: “Jā, dienā atpūtas dīvānam viens, bet naktī pirms palaga uzklāj kādu īpašu pildītu, neslīdošu savu darinājumu. Var arī lietot aitu vilnas izstrādājumus. Tie tik labi silda un ļauj dīvānam atšķirt dienu no nakts.”
Eļļas lampiņa vai TV pults
Rasa: “Par guļamtelpu jebkuru telpu var padarīt sveces. Tikai ne dekoratīvās. Tā ir naudas izmešana. Elizabete, kurai nav bijis jāfantazē, kā iekārtot neesošu guļamistabu, piebilst: “Kāpēc tu gribi, lai dekoratīvās sveces labi degtu? Tās ir dekoratīvas. Pats nosaukums pasaka visu.” Rasa: “Vislabākās ir “ploškiņas”. Vispirms jau tāpēc, ka drošas un cilvēks var aizmigt sveču gaismā nebaidoties. Otrkārt, ir tik daudz jauku veidu, kā tās izmantot. Es lietoju eļļas lampiņas un ēteriskās eļļas. Lūdzu nesajaukt ar kādiem sintētiskiem smaržojošiem izstrādājumiem.”
Dziļam, mierīgam miegam der dedzināt lavandas, kumelīšu vai muskatsalviju eļļu. Lai piešķirtu asumu seksuālajai dzīvei, noderēs koriandra, sandalkoka, ilangilanga eļļa. Elizabete lūdz pateikt, ka istabā, kurā vēlamies rast mieru, viņasprāt, nedrīkst būt televizors. Tomēr viņas vīratēvam tā ir vienīgā dzīves rota – televizors, pults un dīvāns. Nekādu eļļu un meditāciju.
