Aktīvs koncertu apmeklētājs no programmas un atskaņotāja vienmēr grib sagaidīt ko jaunu, netradicionālu.
Aktīvs koncertu apmeklētājs no programmas un atskaņotāja vienmēr grib sagaidīt ko jaunu, netradicionālu. Kameransambļa “Altera veritas” (kokles, flauta, akordeons) koncerts 21. novembrī Jelgavas kultūras namā to sniedza ar uzviju.
Ansamblis “Altera veritas” kopā muzicē apmēram piecus gadus, bet sevišķi pēdējos gados par sevi radījis pastiprinātu interesi. Kāpēc? Tādēļ, ka ansamblis strauji un ar labiem panākumiem iet netipisku ceļu mūzikā. Aizvien vairāk piesaistot komponistus, kopīgi meklē jaunas iespējas laikmetīgajā mūzikā, izmantojot kokli, akordeonu un flautu. Klausītājiem, protams, ir interesanti redzēt un dzirdēt šos atklājumus šādam netipiskam kamersastāvam. Varētu pat teikt, ka ansamblis”Altera veritas” ir kā radoša laboratorija komponistiem, kas vēlas ar viņiem sadarboties. Pārsteidzošākais atklājums, protams, ir kokles iekļaušanās kamermūzikā. Līdz šim kokle vairākumam saistījusies ar tautas muzicēšanu, bet “Altera veritas” ir lauzusi šo priekšstatu. Koncertkokle apmēram piecdesmit gadu laikā beidzot kļuvusi par pilntiesīgu, profesionālu instrumentu. Koklei parādījušās jaunas skanējuma izpausmes, tā ieguvusi laikmetīgu valodu, līdz ar to kamermūzikā ieviestas jaunas, svaigas un vēl nedzirdētas krāsas.
Vispirms gribas izcelt trīs interesantas Valda Zilvera kompozīcijas – “Mūzika trijiem” un divus mūsdienīgus ar 21. gadsimta mūzikas izteiksmi veidotus aranžējumus par Nikolo Paganīni 24. kaprīzi un J.S.Baha “Tokātu un fūgu re minorā”. Skaņdarbos spilgti atsedzas katra instrumenta individualizētā patstāvība, krāsas, tehniskās grūtības. Atkal jāizceļ redzētā efektīgās kokles spēles tehnika, tādējādi radot interesantu, savdabīgu skanējuma krāsu. Tas tika panākts izmantojot vijoles lociņa astrus, klaudzinot pa koka korpusu un ar apakšdelmu sitot pa stīgām.
Imanta Mežaraupa skaņdarbā “Meditācijas par laiku un mūžību” rakstīta tikai trim izpildītājiem – koklēm un flautai. Šajā skaņdarbā komponists lielāku akcentu licis uz flautu kā solo instrumentu (Andis Klučnieks), kurā sabalansējās izsmalcināta vienkāršība, skaudrums un trauksme.
Interesants, ritmiski daudzveidīgs bija Nika Gothama skaņdarbs. Tas ansambļa repertuārā ir pats jaunākais sacerējums, atskaņots koncertos tikai dažas reizes. “Heliotropā” saistošs atkal tieši koklētāju Andas Zaborovskas un Ievas Lapiņas izpildījums, kur līganas, plastiskas kustības mijās ar noteiktām, asām kustībām.
Kameransambļa “Altera veritas” koncerts bija spilgts, pilns jaunu atklājumu. Ik skaņdarbā jauni tembru un faktūru iespēju meklējumi, netradicionāli skaņveides paņēmieni, mūziķu saskaņotā un atdevīgā spēle.
