Oktobrī Jelgavas skolu 2. un 5. klasēs tika veikts diagnosticējošs darbs, kurā izglītības speciālisti centās noskaidrot skolēnu lasītprasmes līmeni.
Oktobrī Jelgavas skolu 2. un 5. klasēs tika veikts diagnosticējošs darbs, kurā izglītības speciālisti centās noskaidrot skolēnu lasītprasmes līmeni.
Šonedēļ Jelgavas Metodiski informatīvais centrs (MIC) aicināja pedagogus iepazīties ar pētījuma rezultātiem.
Lai meklētu jaunas metodes un ceļus izglītības kvalitātes celšanai pilsētā, MIC speciālisti, sadarbojoties ar skolotāju metodisko apvienību vadītājiem, izveidoja darba grupu, kuras uzdevums bija izpētīt skolēnu lasītprasmes līmeni skolās. Salīdzinošā diagnostika tika veikta 2. un 5. klasēs.
Prezentācijā, uzrunājot pedagogus un izglītības speciālistus, MIC vadītāja Sarmīte Vīksna uzsvēra, ka pēdējā laikā aizvien biežāk nākas secināt, ka skolēniem zūd interese par mācībām. “Viena no pamatlietām, kas ietekmē šo interesi, ir lasītprasme. Pat pamatskolas pēdējās klasēs ir skolēni, kas joprojām neprot lasīt šā vārda plašākajā nozīmē. Tāpēc arī nolēmām pilsētā veikt izpēti, lai varētu būvēt tālākās darbības plānu,” pētījuma mērķi pamato S.Vīksna.
Ar diagnosticējošām darba lapām strādāja 539 otro klašu skolēni. Uzdevumi tika formulēti tā, lai varētu noteikt skolēna prasmi lasīt raiti, apzināti, precīzi atrast tekstā nepieciešamo informāciju. Lasītprasmes atskaites punkts bija 50 vārdu minūtē. 45% skolēnu minūtē spēja izlasīt 61 un vairāk vārdu, 15% – no 51 līdz 60 vārdiem, 18% – no 41 līdz 50 vārdiem. 3% skolēnu minūtē izlasīja no 11 līdz 20 vārdiem, savukārt bija arī tādi, kam grūtības sagādāja minūtē tikt galā ar vairāk par desmit vārdiem. Latviešu valodas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja Inga Eliņa norāda, ka tekoša lasīšana bez kļūdām vēl nenozīmē, ka bērns prot lasīt, jo svarīga ir teksta sapratne pēc izlasītā. “Bērnam ar balss intonāciju jāatrod loģiskais uzsvars, novērtējot teksta jēgu,” norāda I.Eliņa. Analizējot otrklasnieku atbildes uz jautājumiem par teksta izpratni, darba grupā iekļautie pedagogi secināja, ka bērni neprot tekstā sameklēt nepieciešamo informāciju. Visgrūtāk skolēniem veicās ar uzdevumu, kas prasīja pasvītrot tekstā teikumu ar izteiktu noteiktu domu. Toties īpašas grūtības otrklasniekiem nesagādāja ātra teksta izlasīšana.
Diagnosticējošo darbu 5. klasē veica 725 skolēni. Darba grupas mērķis šajās klasēs bija izpētīt skolēnu prasmi noteikt teksta tēmu, autora komunikatīvo nolūku, izteikt un pamatot savu viedokli, analizēt un vērtēt iegūto informāciju, salīdzinot to ar savu pieredzi. Pedagogi secināja, ka šajā vecumā zēni lasa sliktāk par meitenēm, tāpēc vēlreiz uzsvēra nepieciešamību veicināt lasītkāri literatūras stundās. Nereti zēniem lasāmviela šķiet garlaicīga un neinteresanta, tāpēc skolotājam būtu jāpadomā, kādus tekstus piedāvāt klasei, lai tie būtu saistoši visiem. 5. klasēs darba izpilde tika vērtēta pa līmeņiem. Augts līmenis noteikts 4% skolēnu, optimāls – 56% bērnu, bet viduvējs – 36%. 4% uzrādīja vāju prasmju līmeni. Šajā vecumā bērniem problēmas sagādāja teksta temata noteikšana. To neveicina arī mācību grāmatās dotie jautājumi pēc lasāmajiem tekstiem, kas vairāk uzmanību pievērš satura detaļām, novārtā atstājot kopsavilkumu. Skolēniem grūtības sagādā arī izteikt viedokli, to pamatot.
Iepazīstinot ar pētījuma secinājumiem, darba grupā iesaistītie izglītības speciālisti vērsa skolotāju uzmanību uz to, ka skolēnu lasītprasme atbilstoši vecuma prasībām 2. klasē ir labāka nekā bērniem 5. klasē. 2. klašu grupā labs darba izpildes līmenis noteikts piecās skolās, gandrīz labs – četrās mācību iestādēs, vājš – vienā skolā. 5. klašu grupā labs darba izpildes līmenis konstatēts trīs skolās, gandrīz labs – četrās, viduvējs – trīs skolās, bet vājš – vienā mācību iestādē. “Skolotājiem būtu jāpiestrādā pie skolēnu lasītkāres veicināšanas, atlasot, piedāvājot saistošu un skolēniem aktuālu lasāmvielu, jāmāca bērniem patstāvīgi izprast uzdevuma nosacījumus, kā arī pazīt un izvēlēties atbilstošu lasīšanas stratēģiju (pārskatīšana, caurskatīšana, detalizēta teksta lasīšana). Svarīgi ir arī attīstīt prasmi noteikt galveno tematu un vērtēt tekstu kopumā,” secina pētījumā iesaistītie izglītības speciālisti. Atkārtoti skolēnu lasītprasmes līmenis tiks pētīts mācību gada beigās, lai noteiktu bērnu prasmju izaugsmi šajā laikā.
***
Prasības lasītprasmei
2. klasē
Lasīt tekstu pareizi, apzināti, raiti.
Atrast tekstā konkrētu informāciju un izmantot to savā pieredzē.
5. klasē
Lasīt atbilstoši mērķim un izvēlētajai lasīšanas stratēģijai.
Noteikt teksta tematu, pamatdomu un autora komunikatīvo nolūku.
