Uzņēmums «Latvijas valsts ceļi» iecerējis izpētīt 33 pilsētu un apdzīvotu vietu, tostarp Jelgavas un Elejas, apvedceļu izveides iespējas.
Uzņēmums “Latvijas valsts ceļi” iecerējis izpētīt 33 pilsētu un apdzīvotu vietu, tostarp Jelgavas un Elejas, apvedceļu izveides iespējas.
Izpētes gaitā paredzēts izstrādāt projektu, kurā būtu izveidota principiāla shēma, kā pa apvedceļiem varētu novirzīt transporta plūsmu, un izvērtētas apvedceļu izveides iespējas tālākā perspektīvā, lai ar tām varētu rēķināties attiecīgās pašvaldības.
Akciju sabiedrība “Latvijas valsts ceļi” izvēlējusies 29 pilsētas, tostarp Jelgavu, Dobeli, Siguldu, Ventspili un Līvānus, kā arī četras apdzīvotas vietas – Eleju, Ugāli, Carnikavu un Vecumniekus. Šīs pilsētas un apdzīvotās vietas atrodas dažādos reģionos uz valsts galvenajiem autoceļiem. Izvēle izdarīta, ņemot vērā virkni kritēriju, piemēram, satiksmes plūsmas intensitāti, kurai jābūt lielākai par 1000 automašīnām diennaktī.
Ceļu uzņēmuma pārstāvis Aivis Arnītis informē, ka pašlaik par izpētes projektu izsludināts konkurss, kura uzvarētājam būs jāizstrādā apvedceļu shēmas, satiksmes intensitātes prognozes un ekonomiskais novērtējums iespējamam izbūves gadam. Izpēte būs jāveic nepilna pusotra gada laikā pēc līguma noslēgšanas. Plānotais izpētes laiks ir no nākamā gada februāra līdz 2006. gada jūnijam.
Piedāvājumus var iesniegt līdz nākamā gada 14. janvārim. Pretendentam jāiesniedz apliecinājums, ka tā finanšu apgrozījums pēdējo trīs gadu laikā pārsniedz līgumcenu, kā arī virkne citu dokumentu. Vērtējot piedāvājumus, par vienlīdz svarīgiem kritērijiem tikšot uzskatīts gan tehniskais piedāvājums, gan cena.
Jelgavas Domes priekšsēdētāja vietnieks un Investīciju biroja vadītājs Jurijs Strods atzīst, ka pašvaldība jau vairākus gadus centusies atvieglot transporta plūsmu caur pilsētas centrālo daļu. Taču līdz šim noraidīti gan Ziemeļu tilta izbūves centieni, gan aktivitātes apvedceļa ziņā. Tāpēc jelgavnieki tagad esot gandarīti, ka valsts atbalstījusi nepieciešamību vismaz izpētīt apvedceļu izveides iespējas. “Nu vismaz kaut kas iet uz priekšu,” saka J.Strods, norādot, ka pēc izpētes projekta būs vieglāk spert nākamo soli un pretendēt uz līdzekļu saņemšanu reāliem darbiem. Eiropas sadraudzības pilsētās gūtā pieredze arī liecinot, ka pētījums nodrošina papildu punktus nākamo projektu izvērtēšanas gaitā. Izpētes projekta termiņš pašvaldību apmierina, jo ļautu pretendēt uz līdzekļu saņemšanu no nākamā ES budžeta cikla, kas sāksies 2007. gadā.
