Rīt aprit 65 gadi, kopš Jelgavā saņemta Ķeguma spēkstacijā ražotā elektrība un ekspluatācijā oficiāli nodota Viskaļu apakšstacija. Zīmīgi, ka tieši jubilejas gadā notiek apakšstacijas rekonstrukcija.
Rīt aprit 65 gadi, kopš Jelgavā saņemta Ķeguma spēkstacijā ražotā elektrība un ekspluatācijā oficiāli nodota Viskaļu apakšstacija. Zīmīgi, ka tieši jubilejas gadā notiek apakšstacijas rekonstrukcija. Pirms svētku dienas “Latvenergo” Dienvidu elektrisko tīklu un Augstsprieguma tīklu vēstures materiālos ieskatījās ilggadējais enerģētiķis
Mārtiņš Segliņš.
Elektroenerģijas ražošanu, pārvadi un sadali mūsu valstī nodrošina akciju sabiedrība “Latvenergo”, kas šomēnes atzīmēs pastāvēšanas 65. gadadienu. Proti, 1939. gada 22. decembrī Valsts prezidents Kārlis Ulmanis parakstīja likumu par valsts elektrības uzņēmumu “Ķegums”. Tajā pašā dienā likums arī stājās spēkā, un tādējādi 22. decembris kļuvis par Latvijas enerģētiķu saimes un vienlaikus valsts vienotās energosistēmas dibināšanas dienu. Taču, lai līdz šai dienai nonāktu un izveidotu pamatus valsts energosistēmai, bija jāveic apjomīgs darbs.
Pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados valstī elektroenerģiju ražoja lokālās pilsētu elektrostacijas. Kā kurināmo tajās izmantoja malku vai ogles. Elektroenerģijas piegāde bija nedroša, bet pašizmaksa – visai liela. 20. – 30. gados Zemgales un Ziemeļkurzemes elektroenerģijas lietotāji par vienu kilovatstundu maksāja no 17 līdz 60 santīmiem.
Par pamatu vienotajai Latvijas elektrifikācijai kļuva Ķeguma elektrostacijas būve. 1936. gada 1. augustā Latvijas valdība un Zviedrijas firma “Sentab” noslēdza līgumu par elektrostacijas būvēšanu, bet 4. augustā Valsts un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis parakstīja likumu par Ķeguma spēkstacijas būvi. Nākamā gada maijā tika ielikts tās pamatakmens.
1939. gada 15. oktobrī tika iedarbināts Ķeguma HES pirmais agregāts, novembrī – otrais, bet trešais – 1940. gada maijā. Lai Ķegumā ražoto elektroenerģiju nodotu lietotājiem, Ministru kabinets 1938. gada martā uzdeva līdz 1939. gada novembrim izbūvēt 80 kilovoltu elektropārvades līniju no Rīgas līdz Jelgavai un tālāk – 20 kilovoltu līniju cauri Zemgalei uz Bausku.
Ķeguma būves inspekcija savukārt lūdza Jelgavas pilsētas valdi pārdot tai nepieciešamo zemi elektroapakšstacijas celtniecībai. Tika izvēlēts bijušās Viskaļu muižas zemesgabals pie Lietuvas šosejas netālu no pilsētas. Apakšstacijas celtniecības un montāžas projektu izstrādāja inženieris Fricis Rudzītis, savukārt 20 kilovoltu slēgto sadales ēku projektēja arhitekts K.Mārtinsons. Ēkas būvdarbu izsolē uzvarēja būvuzņēmējs Jūlijs Zītars. Celtniecības darbus sāka 31. maijā, bet jau 1. septembrī ēka bija pabeigta. Firma “Siemens” piegādāja un uzstādīja apakšstacijas iekārtas.
1939. gada 5. decembris Jelgavai bija īpaša svētku diena – Viskaļu apakšstacijas oficiāli nodeva ekspluatācijā un ieslēdza 80 kilovoltu līniju Rīga – Jelgava. Jelgavas apakšstacijā bija ieradies Ķeguma būvinspekcijas vecākais inženieris O.Leimanis, inženieri A.Ganģis un F.Rudzītis, Jelgavas nodaļas pārzinis Rozēns. Par apakšstacijas vadītāju iecēla E.Jansonu, kuru pēc pusgada nomainīja Ignāts Klaģišs.
Darba režīmā Viskaļu apakšstaciju ieslēdza pulksten 13.50, un pa iepriekš izbūvēto 20 kilovoltu līniju elektroenerģiju saņēma arī pilsētas apakšstacija Elektrības ielā, tagadējā Dienvidu elektrisko tīklu ražošanas bāzes teritorijā. Tālāk to novadīja piecu kilovatu kabeļu tīklā, un caur transformatoru punktiem elektroenerģija nonāca pie pilsētas patērētājiem.
Vakarā pilsētas augstākās aprindas “Lindes” viesnīcas lepnajā restorānā svinēja Ķeguma elektrības saņemšanu Jelgavā.
Līdz ar 80 kilovoltu augstsprieguma līnijas Ķegums – Bišu muiža – Viskaļi darbību un Viskaļu apakšstacijas izbūvi 1940. gada februārī darbu pārtrauca Jelgavas elektrostacija. Tā topošajā sistēmā kļuva par rezerves elektrostaciju.
Ķeguma HES ražotās elektroenerģijas vienas kilovatstundas pašizmaksa pirmajā darbības gadā bija 3,4 santīmi. Tas deva iespēju ievērojami pazemināt elektroenerģijas cenu. Bija noteikti deviņi tarifu veidi, kas mainījās atbilstoši patērētajai elektroenerģijai – jo vairāk tika patērēts, jo tarifs bija zemāks. Piemēram, lauku iedzīvotājiem (uz viņiem netika attiecināts piecu santīmu tarifs), kuru elektrības patēriņš mēnesī nepārsniedza 100 kilovatstundu, par kilovatstundu bija jāmaksā 34 santīmi. Savukārt patēriņa robežās no 100 līdz 200 kilovatstundām par vienu bija jāmaksā tikai desmit santīmu.
1939. gada decembrī tika publicēts K.Ulmaņa Ziemassvētku vēstījums par lauku iedzīvotāju apgādāšanu ar elektrogaismu un spēku. No 1940. gada 1. janvāra lauksaimniekiem, mežsargiem un lauku amatniekiem maksa par elektroenerģiju bija pieci santīmi par kilovatstundu. Valsts elektrības uzņēmums “Ķegums” pilsētu vietējām elektrostacijām apņēmās segt starpību, lai lauksaimniecībā nodarbinātajiem nodrošinātu vienādu elektrības maksājumu. Šis tarifs bija ievērojams solis lauku sētu elektrificēšanā. Taču sākās karš un daudz kas no labi sāktā tika nopostīts.
Nu pagājuši 65 gadi, kopš Jelgavā pirmo reizi saņēma Ķegumā ražoto elektroenerģiju. Šajā laikā uz Daugavas uzceltas vēl divas jaudīgas elektrostacijas – Pļaviņu un Rīgas HES – , kā arī Ķeguma HES 2. Un tomēr valstij nepietiek ar pašu ražoto elektroenerģiju.
Viskaļu augstsprieguma tīkla apakšstacija šajā laikā kļuvusi par lielu starprepubliku energomezglu ar 330 kilovoltu spriegumu. Lai nodrošinātu elektroenerģijas lietotājiem stabilu elektropiegādi, laika gaitā apakšstacijas iekārtas vairākkārt uzlabotas.
Šogad apakšstacijā notiek visnopietnākā 20 kilovoltu slēgtās sadales iekārtas rekonstrukcija, kuras gaitā nomainītas morāli un fiziski nolietotās elektroiekārtas. Darbi notiek tajā pašā ēkā, kur pirms 65 gadiem pienāca Ķeguma strāva. Tās ārējais veidols palicis bez būtiskām izmaiņām, savukārt telpās izmainījies gan iekšējais plānojums, gan iekārtas. Līdzšinējās slēgiekārtas kalpojušas kopš 1970. gada un tika vērtētas kā novecojušas. To vietā uzstādīti moderni zviedru firmas “ABB” vakuumslēdži. No jauna samontētā vadības sistēma nodrošinās operatīvu iekārtas vadību un pilnīgu informāciju par tās darbu. Rekonstrukciju veic uzņēmums “Latvijas energoceltnieks”, vajadzības gadījumā pieaicinot citus apakšuzņēmējus. Darbu izmaksas sasniedz 428 tūkstošus latu. Pēc rekonstrukcijas pilsētas un rajona patērētājiem uzlabosies elektroenerģijas piegādes kvalitāte un drošums.
