Andris Rimša, vēl līdz nākamā gada janvārim Jelgavas Skolēnu domes pirmā persona, nesen savu aktīvo dzīves pozīciju papildināja arī Pleskavā..
Andris Rimša, vēl līdz nākamā gada janvārim Jelgavas Skolēnu domes pirmā persona, nesen savu aktīvo dzīves pozīciju papildināja arī Pleskavā, kur seminārā “Balsojošā jaunatne balsojošā Eiropā” ES programmas “Jaunatne” ietvaros bija pulcējušies jaunieši no Dānijas, Spānijas, Latvijas, Baltkrievijas un Krievijas.
Seminārs par demokrātijas attīstību Andrim šķitis interesants tieši tāpēc, ka “Krievija” un “demokrātija”. “Varen drosmīgi. No Latvijas bija interesanta delegācija: divi latvieši, bet pārējo delegāciju veidoja itālietis, spāņi, franči. Meitene, kas organizēja šo braucienu, bija brīvprātīgā no Spānijas. Viņas organizētie jaunieši izrādījās alkohola cienītāji. Pēdējā brīdī, nezinādama ko citu iesākt, viņa saaicināja Latvijā dzīvojošos brīvprātīgos. Tas ir sviests. Bet tā gadās, tieši tāpēc bija ļoti interesanti,” atzīst Andris.
“Seminārs bija paredzēts tikai angliski, tomēr notika divās valodās. Tulkojums bija draudīgs. Tā kā man nav problēmu saprast krieviski, izvēlējos krievu plūsmu, jo angliskais tulkojums bija apšaubāms.”
Programma diviem elektorātiem
Vairākas dienas tika izspēlētas vēlēšanas. Izveidots miniatūrs sabiedrības modelis – vēlētāji, politiķi, polittehnologi, kampaņu veidotāji, vēlēšanu komisija, neatkarīgie sociologi, žurnālisti. “Partijas izstrādāja programmas, tikās ar vēlētājiem, žurnālisti atspoguļoja notiekošo, politologi prognozēja utt. Vēlēšanās piedalījās trīs partijas – “Nākotnes kārtība”, “Brīvība” un “Jā”. Var teikt, ka mūsu izpratne par politiku un demokrātiskajiem procesiem joprojām vairāk tuvāka krieviem nekā spāņiem vai dāņiem. Viņi partijas programmā ietvēra idejas, kas mums pat prātā neienāca,” atzīst Andris. Tomēr viņa komandas veidotā partija bija vienīgā, kas orientējās uz abiem elektorātiem, proti, rietumniecisko un slāvisko.
Dzīve kolhoza teritorijā
Šajā pasākumā piedalījās aptuveni 40 jauniešu. Viņi dzīvoja netālu no Pleskavas romantiskā vietā meža mājā kolhoza teritorijā ezera krastā. Ēdieni īstajiem ārzemniekiem bijuši tādi “pagrūti”, bet latviešiem un baltkrieviem – nekādas vainas. Īsti trekni un krieviski, bet labi.
“Rietumi pamazām kļūst garlaicīgi. Krievija – tā tik ir vieta! Pleskavā nav ko redzēt, bet ir ko just. Ja tur kāds tūrists arī iemaldās, tad ir laimīgs, kad atgriezies mājās. Pleskavā ir platas ielas, izremontēta stacija, netīrība, ubagi, izbadējušies suņi. Autoostā uz soliem guļ dzērāji. Mašīnu maz. Un tā vien šķiet, ka tās pašas kādu kriminālo grupējumu rokās. Kad mēs sešas stundas naktī gaidījām autobusu uz mājām, tas bija ļoti nomācoši. Kā pēc kara. Neatstāja vientulības izjūta. Arī meitenes no Baltkrievijas atzina, ka ir baisi.”
Mūki – zeltā, ubagi – utīs
Jaunieši no Spānijas un Dānijas šo murgu neredzēja, jo viņu transports bija saskaņots un nevajadzēja naktī gaidīt Pleskavā. Šajās piecās dienās redzēts Pleskavas kremlis, Pečoru klosteris un viens veikals ar svītru kodu, viens ar apaļo krāsni un malku kurināms. Šie pasākumi bija organizēti. “Pečoros arī bija paradokss – mūku teritorijā viss skaists un apzeltīts, bet pie klostera drūzmējas netīri ubagi. Pareizticība, manuprāt, ir posts, tomēr mūks runā par cēlām lietām, slāvu tautas svētumu. Krievi tam tic. Labi, ka Krievija ir tik vāja,” domā A.Rimša.
Jaunā paaudze pamazām sāk mosties. Tomēr pārāk daudz ir no vecā. Kaut vai nesamērība starp acīmredzamo postā slīkstošo Pleskavu un plakātu, kas aicina uz gubernatora vēlēšanām: “Sdelali gorod, sdelajem i oblost”. Latviski – esam izveidojuši pilsētu, izveidosim arī apgabalu.
