Skautisms ir zēnu neformālās audzināšanas kustība, kuras pamatvērtības ir krietnums, draudzīgums, izpalīdzīgums, derīgums, patriotisms, pašpaļāvība, griba un izzināšana.
Skautisms ir zēnu neformālās audzināšanas kustība, kuras pamatvērtības ir krietnums, draudzīgums, izpalīdzīgums, derīgums, patriotisms, pašpaļāvība, griba un izzināšana. Skauti kopj savu reliģisko piederību. Viņiem visiem ir viens Dievs, kas netiek īpaši definēts, lai tā saglabātu toleranci pret citādo dažādās pasaules reliģijās. Skauti dzīvo dabai, drosmei, atbildībai, cieņai, uzņēmībai un citām kvalitātēm pietuvinātu dzīvi. Viņiem ir savi likumi, tikumi un pārliecība. Varētu teikt – skautisms ir vīrišķības skola. To apguvušie sava mūža gājumā ir cienīti un augsti vērtēti visā pasaulē. Skautisma pamatlicējs ir angļu kavalērijas ģenerālinspektors Roberts Beidens – Pouels.
Skautu kustības pamatlicējam R.Beideram – Pouelam 1904. gadā radās doma, ka zēnu patriotiskai un vīrišķīgai audzināšanai, ar ko nodarbojās tā laika Anglijas jaunatnes organizācija “Zēnu brigāde”, nepieciešams ietvert vairāk dzīvīguma. R.Beidera – Pouela ideju atbalstīja, viņš tika deleģēts izstrādāt programmu. Piesaistot skolotājus un jaunatnes darba vadītājus, armijas vīrs to paveica – 1907. gadā Braunsijas salā notika pirmā skautu nometne 20 zēniem, bet jau 1908. gada nogalē Anglijā bija 60 000 skautu.
1909. gadā uz skautu nometni ieradās 11 000 skautu un bariņš meiteņu, kas vēlējās kļūt skautes. 1910. gadā, kad lielās slodzes dēļ R.Beideram – Pouelam bija jāizšķiras par darbu armijā vai darbu ar skautiem, viņš izvēlējās pēdējo. Tajā gadā tika reģistrēts arī 8000 gaidu. Par gaidu kustības priekšnieci 1916. gadā kļuva R.Beidera – Pouela sieva Olave.
Skauti nozīmē izlūki, gaidas – ceļvedes. Skautu un gaidu idejas ļoti ātri izplatījās visā pasaulē, 1920. gadā Anglijā notika pirmā pasaules skautu džamboreja.
Pirmie skauti Latvijā
Latvijā skautu idejas ienāca, pateicoties vairākiem bijušajiem Krievijas skautiem. Pirmais skautu kops tika nodibināts Liepājā 1917. gadā, bet jau gadu vēlāk arī Jelgavā. Ar pievilcīgo skautu formu zēnus ieinteresēja bijušie pēterpilieši Alfrēds Bindāls un Ēriks Rullis. Ap Ziemassvētkiem viņi sāka pulcināt zēnus skautošanai, drīz Ozolnieku pļavās pie pašu darināta karoga notika pirmais solījums. Par pulciņa priekšnieku kļuva Jelgavas ugunsdzēsēju priekšnieks A.Neilands, bet praktiskās nodarbības vadīt turpināja A.Bindāls. 1919. gadā lielinieki ceļmalā netālu no Olaines A.Neilandu nošāva. Vāciešiem ienākot, A.Bindāls lūdza atļauju dibināt skautu pulciņu, tomēr to nesaņēma. Skautiem ieteica piedalīties palīgpolicijā. 1919. gada beigās pēc Latvijas karaspēka ienākšanas A.Bindāls atkal aktīvi centās iesaistīt zēnus, un 1920. gada 16. jūnijā pie ozola Ozolmuižas ceļā notika skautu solījums. Izglītības ministrija atbalstīja šo pasākumu, tomēr formalitāšu kārtošana vēl nebija izsmelta. Tikai 1922. gada februārī pulciņš pievienojās Latvijas Skautu organizācijai.
Skautisma pamatlicējs R.Beiders – Pouels 1933. gadā ieradās arī Latvijā un tika apbalvots ar 1. šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Nemainīgais un mainīgais
Tagadējā Latvijas skautu un gaidu centrālā organizācija tika dibināta 1990. gadā, apvienojot skautu un gaidu organizācijas vienā. Skautisms – šī neformālā jauniešu kustība pasaulē ir augoša, tās dalībnieku skaits ir lielāks par 35 miljoniem. Skautisms pārstāvēts 150, bet gaidisms – 140 valstīs. Kustība attīstās un pārveidojas, balstoties uz morāles un ētikas pamatprincipiem, kas ir nemainīgi, un uz mainīgo, ko nosaka sabiedrības attīstība, nacionālās īpatnības un vajadzības.
Skauti prot sniegt pirmo palīdzību, nenogurstoši būt ierindā, iekurt ugunskuru jebkuros apstākļos, sasiet deviņus dažādus mezglus, sazināties ar zīmēm un skaņām. Skauti ar godu nēsā savu formu, kopīgi priecājas par veiksmēm un risina problēmas.
