Jelgavā kopš 1999. gada «Jundas» paspārnē darbojas Jelgavas 41. skautu vienība. To vada ģeogrāfs pēc izglītības skolotājs Ingus Meiliņš, viens no atjaunotās kustības sākotnējiem līderiem.
Jelgavā kopš 1999. gada “Jundas” paspārnē darbojas Jelgavas 41. skautu vienība. To vada ģeogrāfs pēc izglītības skolotājs Ingus Meiliņš, viens no atjaunotās kustības sākotnējiem līderiem. Šajos sešos gados ar skautismu mazāk vai vairāk iepazinušies aptuveni simts zēnu.
Jelgavā nav gaidu vienības, bet Latvijā ir aptuveni 1000 skautu un gaidu vienādās proporcijās. Tas, vai kādā vietā veidojas skautu un gaidu pulciņi, galvenokārt atkarīgs no viena ar šo ideju “saslimuša” pieaugušā, kam ir attiecīga izglītība un prasmes darbā ar zelta jaunatni.
Nepieciešama drosme arī mammai
Skauti nevar lepoties ar kvantitāti – Jelgavā ir tikai 12 jauniešu, kas aktīvi skauto. Toties viņu dzīves kvalitāte ir vērā ņemama. Visā, ko skauts dara, ir atbildība un augsta morāle. Tas nenozīmē, ka skauts nekļūdās, ka viņa izaugsme iet kā pa slīdošu lenti, tomēr nopietns skauts izaug par cienījamu un vīrišķīgu cilvēku ar augstu atbildības pakāpi. Skauti visā pasaulē ir atzīti un cienīti. Tāpēc varētu teikt, ka Jelgavā, kur skautisma idejas ir iedzīvinātas, šīm aktivitātēm pievērsušies salīdzinoši maz zēnu. Nereti tieši vecāki (visbiežāk mamma) atrunā savu puiku no skautošanas. Mātei ir vajadzīga drosme. Tie nav siltumnīcas apstākļi, kuros nonāk puiši. Taču viņi tiek labi sagatavoti jebkurai dzīves situācijai. Jārēķinās, ka sestdienas viņš vienmēr pavadīs ārpus ģimenes loka – nodarbībās. Tās bieži neatkarīgi no laika apstākļiem notiek dabā. Tomēr, ja grib izaudzināt īstu vīrieti, nav labākas pedagoģijas, kā ļaut dēlam piedzīvot risku, atbildību, rūpes par sevi un citiem, lēmumu pieņemšanu, koleģialitāti.
No 1999. gada skauta dzīvesveidu mācījies Valsts ģimnāzijas skolnieks Roberts Rubenis. Gadu vēlāk ar to “saslimis” Valters Pranks. Interesanti, ka šiem jauniešiem gandrīz viss veicas un uz viņiem var paļauties. Par piemēru var minēt kādu ekstremālu spēli Beļģijā, kur āra dzīves kopšanā bija pulcējušies jaunieši no dažādām Eiropas valstīm. Tur piedalījās arī Valters. Komanda, kurā bija skauti, tika galā ar ļoti grūtu uzdevumu. Loģika, koleģialitāte un netradicionāli risinājumi paveica savu.
Ziemas nometnes valdzinājums
Četrus gadus janvāra sākumā Ložmetējkalnā notikušas skautu ziemas nometnes. Pirmajā – 2000. gadā – piedalījās trīs zēni no Jelgavas un septiņi no Rīgas. Ložmetējkalnā, godinot Ziemassvētku kaujā kritušos, togad nometne notika ļoti lielā salā. Roberts atceras: “25 grādi zem nulles. Tas bija pārbaudījums arī manai mammai. Teltīs čuguna krāsniņa kādam jākurina visu nakti. Bija aukstumiņš. Tomēr, kas reiz izbaudījis šādu nometni, tam neviena vasaras nometne vairs nešķitīs grūta.”
Robim tā bija jau otrā ziemas nometne. Pirmoreiz viņš izbaudīja tās īpašo garšu 1999. gadā pie Tukuma skautiem. Šodien gan šī lieta Tukumā ir pamirusi, daudz kas izdemolēts, skauti izauguši, aizgājuši savā dzīvē. Toreiz 13 gadu vecajam puisim no Jelgavas bija jādzīvo zemnīcā, ko tukumnieki paši būvējuši. Roberts smejoties atceras: “Es steidzos ieņemt augšējo lāvu. Tomēr neveiksmīgi, jo uz jumta nebija uzklāta plēve vai cits mitrumu necaurlaidīgs materiāls, siltais zemnīcas gaiss kausēja jumta sniegu, un mēs, kas gulējām uz augšējām lāvām, bijām slapji. Piedzīvojumu bagāts, ar parastu pleca somu uz pleca, jo nekāda ekipējuma jau toreiz nebija, atgriezos mājās. Biju apmierināts.”
Darbiņš ne pa jokam
Šovasar Roberts un Valters piedalījās Latvijas skautu nometnē ar aptuveni 400 dalībniekiem, tai skaitā viesiem no plašās pasaules. Viņu uzdevums bija raudzīties, lai nometnes dalībnieki būtu paēduši. No ēdienkartes sastādīšanas, pārtikas produktu daudzuma rēķināšanas līdz atbildībai, lai tiktu saņemti visi paredzētie pārtikas produkti no piegādātājiem, līdz tam, kad deva tiek atdota tālāk kopu vadītājiem.
Darbiņš ne pa jokam. “Atbrauc sešos rītā mašīna, jāpaspēj visu pārbaudīt, sadalīt pārtiku devās. Ja ir trīs toveri ar zapti, tad jāsaprot, cik kļockas iedalīt katram kopniekam, lai visiem 400 būtu vajadzīgā deva. Ņēmāmies nosvīduši, negulējuši (septiņu dienu laikā miegam bija atvēlētas 24 stundas), bet bija arī baigais gandarījums, jo tikām galā. Labi apzināties, ka vairs neesam tikai ņēmēji, bet devēji…” Vispār… un Roberts kļūst šķelmīgs: “Valodu zināšana un matemātika atmaksājas, ja esi skauts. Valodas noder, sazinoties ar cittautu skautiem, matemātika – kad jāsadala piens un zapte.”
Skauts prot daudz, arī gatavot
Skautu aktivitātes katrā gadalaikā ir atšķirīgas pēc tēmas, satura, darbības. Dienas kārtība nometnēs būtiski nemainās – rīta junda, karoga pacelšana, himna, dienas programmas pārrunāšana, kurā var nepiedalīties tās dienas pavāri, tad brokastis, nodarbības, pusdienas, pēcpusdienas nodarbības, brīvbrīdis…
“Ziemā uzsvars ir uz dzīvošanu ekstremālos apstākļos. Brīvais laiks tiek pavadīts, gādājot malku, jo ugunij jābūt visu nakti. Puiši meklē piemērotu malku, zāģē, skalda, sanes ugunskura vietā. Roberts stāsta, cik svarīgi ir pareizi sagatavoties ziemas naktsguļai. Pilnīgi visām dienas drēbēm jāsaka – nē! Pat cepurei, kam nakts laikā jābūt galvā, jābūt citai. Jāzina, kā glabāt guļammaisu dienā, lai tas būtu sauss, jābūt mazajam matracītim. Laiku pa laikam ēdienu starplaikos jādzer daudz siltas tējas. To pie ugunskura var dabūt vienmēr,” stāsta Roberts. Skautiem ir savi ēdieni. Tomēr ne vienmēr to, ko ēd skauts Latvijā, ēd arī skauti citur. Pirms pāris gadiem pasaules vasaras nometnē Anglijā latviešu gatavotā mannas putra palikusi neapēsta. “Bija problēmas mannu vispār nopirkt. Tā tur skaitās kaut kas ekskluzīvs. Tāpat kā skābais krējums, šķeltie zirņi un citas mums saprotamas ēdamlietas, bet nekādā sajūsmā par mūsu putru citi gan nebija,” piebilst Ingus Meiliņš.
Pavasara laivošana
Līdztekus vasaras un ziemas nometnēm Jelgavas skautiem ir vēl viena tradīcija – pavasara laivošana pa upēm. Pagājušajā pavasarī gan bija ļoti nepatīkams gadījums, kad, braucot pa Misu, skauti sastapās ar… slīkoni. Pirmais to ieraudzīja Valters: “Sākumā domāju – kāds dzīvnieks, vēlāk – izbāzenis, kad “pieleca”, kas tas ir, bija neizsakāma sajūta. Gumijas zābaki gandrīz vienīgie liecināja, ka bijis cilvēks. Atbrauca policija, tiesu medicīnas eksperte, vēsā mierā… Mums tik vēsi nebija. Jauna sieviete – eksperte – uzvilka gumijas cimdus, iebāza roku līķa satrunējušā mutē pārbaudīt zobu skaitu, protēzes un tā tālāk.”
Ingus Meiliņš atzīst, ka skautiem vienmēr jārēķinās ar nezināmām situācijām, tomēr šī bija vairāk kā netradicionāla. “Tā bija reize, kad varēja pārliecināties, cik saliedēti un mierīgi var būt jauni puiši, kam skautisms ir asinīs. Neviens nelēca no laivas, nebļāva, nevēma. Bet katram bija savs pārdzīvojums. Nopietns. Domāju, labi, ja jaunieši saskaras ar dažādām situācijām. Tas ir rūdījums. Dzīvē nepieciešams.”
Skautisms – likumīgi apdraudēts
Civilizācija dara savu. Kad pirms pāris gadiem Jelgavas puiši pārradušies no skautu nometnes Anglijā, vilšanās bijusi diezgan jūtama. Atceras Valters: “Gludas taciņas, labas teltis, uz plītiņām gatavoti ēdieni, pat ledusskapju netrūka. Viss sterils. Nekādas romantikas. Nesaprotu, kāda jēga tādai skautošanai.” Ingus nenoliedz, ka pārāk rafinēti noteikumi var būt šķērslis labai skautu nometnei. “Pieņemtie nometņu noteikumi nav paredzēti nometnēm brīvā dabā, mežā. To sastādītāji, paši neizprotot āra dzīves būtību, tos pielāgojuši, pamatojoties uz vispārējiem nometņu darbības noteikumiem. Tagad šie kritēriji tiek pārstrādāti, piedaloties arī āra dzīves speciālistam. Noteikumi der dažādām komerciālām bērnu nometnēm, kur vecāki maksā par sava bērna uzturēšanos, taču ne skautiem. Skautismam tā būtu droša nāve. Bērni nedrīkst traukus mazgāt!? Nepieciešama profesionāla trauku mazgātāja. Tas nozīmē – skauts paēd un skatās, kā kāda algota “verdzene” to izdara viņa vietā. Nevaru iedomāties situāciju, kad skauti nemazgātu savu šķīvi pēc ēšanas. Skauti paši gatavo. Neviens latviešu puika nekad nav saslimis ne ar vienu zarnu slimību vai ko citu. Bijuši gadījumi, ka pārāk sterilā vidē augušie rietumnieki nepanes avota ūdeni vai ko citu, ko āra dzīvē lieto skauti.
Nu nevar mežā nošķirt sanitāro bloku no “ēdamzāles”, balstoties uz šādiem parametriem: no bērziņa līdz eglītei ēdamzāle, no eglītes līdz priedei – sanitārais bloks, bet skauti dodas savos “sirojumos” kopā ar sertificētu pavāri.
