Lasot presē vai skatoties televīzijā ziņas par šaušalīgajām slepkavībām, sevišķi par jauniešu cietsirdību un rupjību, neviļus rodas jautājums par to cēloņiem.
Lasot presē vai skatoties televīzijā ziņas par šaušalīgajām slepkavībām, sevišķi par jauniešu cietsirdību un rupjību, neviļus rodas jautājums par to cēloņiem. Ar ko izskaidrojams, ka bieži godīgu un sabiedrībā ievērojamu cilvēku atvases kļūst par nežēlīgiem slepkavām? Acīmredzot līdztekus personīgajam piemēram nepieciešama arī audzināšana, lai izaugtu sabiedrībai derīgs loceklis. Gluži vienkārši vecāki bieži negrib sevi apgrūtināt ar šo pienākumu.
Par to rakstu tādēļ, ka biju liecinieks kādas tuvas ģimenes audzināšanas kļūdām. Jau no mazotnes diviem dēliem bija dota vaļa – izpildītas visas viņu iegribas, turklāt bieži vien pārmērīgas un nepamatotas. Tika pirktas rotaļlietas, ko drīz vien puikas salauza, jo netika prasīta pienācīga atbildība par tām. Viņiem netika uzticēti mājas pienākumi, tāpēc dienas pagāja slaistoties. Ja arī uzdeva kādu darbiņu, tad tas drīz vien tika pamests, jo viņi bija raduši darīt tikai sev tīkamo. Pat ēda tikai to, kas garšoja. Līdz ar gadiem auga arī prasības. Mamma centās iztapt dēlu iegribām, reizēm pat pametot darbavietu, ja to pieprasīja viņas lutekļi. Arī mācības īpaši nevedās, jo nebija vēlmes piepūlēt savu galvu, bet vecāki par sliktām atzīmēm un piezīmēm skolā necēla trauksmi. Bija jāpaliek uz otru gadu. Vēlāk vecākais dēls bezkontroles dēļ sāka dzert, uzbrukt ar dūrēm pat vecākiem, iesaistījās sev līdzīgu puišu kompānijā. Nonāca tik tālu, ka pilsētā viņi dauzīja automašīnas. Lūk, tā veidojas noziedznieki.
Ja neaudzina ģimene, audzināšanas lomu uzņemas televīzija, datorspēles, kā arī slikti draugi. Nelīdz aizbildināšanās ar nevaļu. Vai nav noziegums, no darba pārnākot mājās, nepievērst uzmanību bērniem, bet ieslēgt televizoru un to skatīties līdz pusnaktij? Nākotnes vārdā arī jādara gals cietsirdības un visatļautības ekspansijai no televizora ekrāniem.
Ar cieņu – J.Smiltnieks