Pagājis tikai nedaudz vairāk kā mēnesis, kopš Romā 25 ES valstu vadītāji parakstīja jauno Eiropas Konstitūciju.
Pagājis tikai nedaudz vairāk kā mēnesis, kopš Romā 25 ES valstu vadītāji parakstīja jauno Eiropas Konstitūciju (EK). Daļā dalībvalstu, tostarp arī Latvijā, norisinās karstas diskusijas par šo dokumentu.
Latvijas vārdā līgumu parakstīja Valsts prezidente Vaira Vīķe – Freiberga, tobrīd vēl amatā esošais Ministru prezidents Indulis Emsis un ārlietu ministrs Artis Pabriks. Līdz šim ES funkcionējusi, pamatojoties uz vairākiem līgumiem, kas kopš piecdesmitajiem gadiem, kad izveidojās ES, jau daudzkārt paspēti grozīt. Tagad pirmo reizi vienā līgumā ietvertas ES tiesības, pienākumi un pilnvaras. Ar Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta laipnu palīdzību “Ziņas” sniedz nelielu ieskatu šajā dokumentā.
Konstitucionālā līguma priekšvēsture
2001. gada decembrī Beļģijas pilsētā Lāekenā, lemjot par jauna pamatlīguma izstrādi, ES dalībvalstu līderi pauda vēlmi padarīt ES uzbūvi un darbības principus daudz saprotamākus “ierindas” pilsoņiem. Konstitūcijas izstrāde ilga vairāk nekā divus gadus, tajā piedalījās speciāli izveidots Konvents, kura sastāvā bija vairāki 8. Saeimas deputāti. Pavisam Konventā bija 105 parlamentārieši un valdību pārstāvji no 28 Eiropas valstīm. 2003. gada vasarā Konstitūcijas tekstu pieslīpēja starpvaldību konferences ietvaros, to bija paredzēts apstiprināt 2003. gada decembrī Itālijas prezidentūras laikā, tomēr dalībvalstis vēl nebija radušas kompromisu par jauno balsošanas sistēmu. Vienošanās tika panākta pēc pusgada ES valstu vadītāju sanāksmē Īrijas galvaspilsētā Dublinā.
Jaunā EK līguma un nobeiguma akta parakstīšanas ceremonija notika Orači un Kurjači zālē, kur 1957. gada 25. martā sešas Eiropas valstis parakstīja Romas līgumu, nodibinot Eiropas Kopienu. Tagad dalībvalstīm doti divi gadi tā ratificēšanai. Vairākās valstīs pirms ratifikācijas paredzēta konsultēšanās ar tautu referendumā. Zināms, ka Spānija būs pirmā valsts, kur nākamā gada 20. februārī tas notiks. Referendums būs arī Francijā (2005. gada pavasarī) un Lielbritānijā (2006. gada martā). Šābrīža optimistiskās prognozes liecina, ka Konstitūcija varētu stāties spēkā 2007. – 2009. gadā.
ES Konstitūcijas liktenis Latvijā
Latvijā tautas nobalsošanu referendumā var ierosināt 8. Saeimas deputāti. Protams, ja vien viņi uzskatīs, ka notikušas būtiskas izmaiņas nosacījumos par Latvijas dalību ES. Pašlaik valsts augstākās amatpersonas paudušas viedokli, ka referendums Latvijā nav nepieciešams. Galvenais arguments – pirms nedaudz vairāk kā gada referendumā jau balsojām, atbalstot iestāšanos ES. Turklāt jaunā līguma pamatnosacījumi Latvijas dalību ES būtiski nemaina. Pašlaik Konstitūcijas teksts latviešu valodā pieejams internetā Saeimas ES informācijas centra mājas lapā: www.eiroinfo.lv, kā arī Ārlietu ministrijas mājas lapā: www.am.gov.lv. Pēdējā tuvākajā laikā sola publicēt EK papīra formātā un izplatīt to bibliotēkās un ES informācijas centros.
Ko paredz Konstitucionālais līgums?
Pašlaik ES pastāvēšana balstīta uz diviem pamatlīgumiem: Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un līgumu par ES. Šie dokumenti laika gaitā jau vairākkārt grozīti, tomēr joprojām veido tā saucamo ES trīs pīlāru sistēmu, kā arī nosaka dažādu pakārtotu tiesību aktu izdošanas iespējas. Ar Konstitucionālo līgumu tiek mēģināts šo sistēmu vienkāršot, piemēram, atsakoties no trīs pīlāru sistēmas un izveidojot vienu uz līdzīgiem principiem balstītu savienību. Tāpat paredzēts ES tiesību subjektu statuss. Daudz skaidrāk definēts, kā ES iegūst savu kompetenci no dalībvalstīm, protams, ja vien dalībvalstis to nodod. Pamatlīgumā uzskaitītas ES ekskluzīvās kompetences jomas, kā arī pašu dalībvalstu jomas. Principā tas nemaina līdzšinējo kompetenču sadalījumu, tomēr pirmoreiz ir minētas tādas jomas kā enerģētika, sports un administratīvā sadarbība.
Paredzēts, ka tiks samazināti ES institūcijās pieņemto lēmumu jeb tiesību aktu veidi no 15 līdz 6. Līdzšinējās regulas, direktīvas, ietvarlēmumus un citus aktus aizstās vienoti Eiropas likumi un likumdošanas akti, regulas un ieviešanas akti, rekomendācijas un viedokļi. Pēdējie būs nesaistoši tiesību akti. Interesanti, ka pirmo reizi definētas dalībvalstu tiesības izstāties no ES, kā arī izstāšanās procedūra. Līgumā tagad viennozīmīgi noteikts, ka Konstitucionālajam līgumam un iepriekš minētajiem ES iestāžu tiesību aktiem būs augstāks spēks nekā pašu dalībvalstu tiesību aktiem. Tajā pašā laikā līgumā mēģināts stiprināt arī nacionālo parlamentu lomu, kas nozīmētu, ka subsidiaritātes principa izmantošanai dalībvalstīs tiek piešķirts mehānisms, kāda pašlaik nav.
Tomēr pats būtiskākais, kā dēļ aizkavējās līguma parakstīšana, ir panāktais kompromiss, kas paredz iespēju dalībvalstīm lemt par līguma grozīšanas vienkāršotāku mehānismu, salīdzinot ar pašreizējo, kad grozījumus iespējams izdarīt vienīgi par to vienbalsīgi lemjot starpvaldību konferencē un pēc tam ratificējot grozījumus visās dalībvalstīs. Līgumā noteikts, ka katrā atsevišķā gadījumā varētu tikt lemts par piedāvāto līguma grozījumu pieņemšanas procedūru. Piemēram, tas izpaustos tikai dalībvalstu pārstāvjiem balsojot, tomēr lēmums par procedūras vienkāršošanu jebkurā gadījumā pieņemams tikai vienbalsīgi. Ja atsevišķas dalībvalstis vēlēsies sadarbību, kas ir ciešāka nekā visu dalībvalstu starpā, tad to varēs sākt, ja tajā iesaistīsies vismaz trešdaļa dalībvalstu, kā arī, ja tā atbilst ES mērķiem un neapdraudēs vienoto tirgu.
ES institūcijas
Konstitucionālais līgums paredz, ka tiks izveidots jauns Eiropadomes prezidenta amats, ko uz divarpus gadiem ievēlēs Eiropadome. Prezidenta uzdevums būs vadīt tās darbu, veicināt vienprātību lēmumu pieņemšanā, kā arī viņam būs nozīmīga loma būtiskāko ES ārpolitikas jautājumu risināšanā. Eirokomisijas sastāvā turpmāk tiks iekļauts ES ārlietu ministrs (jauns amats), kura uzdevumos būs apvienotas līdzšinējā ārējo attiecību komisāra un kopējās ārējās un drošības politikas augstā pārstāvja funkcijas, kā arī viņam nāksies veikt ārlietu padomes vadītāja pienākumus. No 2014. gada Eiropas Komisijas sastāvs pakāpeniski samazināsies līdz 2/3 pārstāvju no visu dalībvalstu kopējā skaita. Komisāri no dalībvalstīm tiks izvēlēti rotācijas kārtībā. Eiroparlamenta deputātu skaits palielināsies līdz 750. Minimālais un maksimālais vienas dalībvalsts pārstāvju skaits būs 6 un 96 (atkarībā no iedzīvotāju skaita).
Līdzšinējā katras dalībvalsts sešu mēnešu prezidentūra būs aizstāta ar komandu prezidentūru sistēmu, kuras ietvaros darba vadīšanu astoņpadsmit mēnešu nodrošinās trīs valstis. Būtiski grozīta kvalificētā balsu vairākuma definīcija lēmumu pieņemšanas procesā. Tagad sistēma tiek dēvēta par dubultā vairākuma balsošanas sistēmu, kurā kvalificēta balsu vairākuma nodrošināšanai būs nepieciešams vismaz 55 procentu (15 no 27) dalībvalstu atbalsts, kas pārstāv ne mazāk kā 65 procentus ES iedzīvotāju. Vienīgais izņēmums paredzēts, ja lēmuma pieņemšanu nav ierosinājusi Eiropas Komisijas vai ES ārlietu ministrs. Šajā gadījumā kvalificētā balsu vairākuma slieksnis būs 72 procenti dalībvalstu. Kvalificētā vairākuma balsojuma sistēmu iecerēts izmantot kā galveno lēmumu pieņemšanas līdzekli ES. Pašlaik pastāvošā vienbalsība tiks piemērota, tikai balsojot nodokļu jomā, kā arī daļēji sociālās politikas un ārējās, drošības un aizsardzības politikas jautājumu risināšanā.
ES politika nemainās
Konstitucionālais līgums neparedz grozīt līdzšinējos iekšējā ES tirgus darbības pamatprincipus. Attiecībā uz pamatlīgumā pirmoreiz minētajām jomām, piemēram, enerģētiku, jāuzsver, ka ES jau pieņēmusi lēmumus šajos jautājumos un līguma precizēšana nozīmē vienīgi attiecīgās jomas būtiskās nozīmes akcentēšanu. Būtiskas izmaiņas skars sadarbību tieslietās un iekšlietās (nelegālā imigrācija, terorisms, narkotiku izplatības apkarošana, pārrobežu noziedzības apkarošana), būs ieviests kvalificētā vairākuma balsošana vienbalsības vietā. Līgums paredz arī iespēju izveidot vienotu Eiropas prokurora institūciju. Kopējās ārējās un drošības politikas lēmumu pieņemšanā joprojām būs saglabāts vienbalsības princips un to politiku veidos ES Padome un Eiropadome.
Tagad līguma būtiska daļa ir ES pamattiesību harta. Tas nozīmē, ka tiks piešķirta ievērojama vara gan Eiropas Kopienu tiesai, gan dalībvalstu tiesām izskatīt ar hartas piemērošanu saistītus jautājumus. Minētajā hartā ietvertās indivīda tiesības aizgūtas no pašlaik spēkā esošā, bet juridiski nesaistošā hartas teksta. Ar šo hartu ES institūcijām, dalībvalstīm un iedzīvotājiem netiek piešķirtas jaunas tiesības un pienākumi papildus jau esošajam ES tiesību apjomam.
