Grāmatā «No kā mēs esam cēlušies» autors Ernsts Muldašovs, medicīnas zinātņu doktors, profesors, augstākās kategorijas ķirurgs, Krievijas Nopelniem bagāts ārsts (pirmais pasaulē veicis sekmīgu acs transplantāciju), mēģina atbildēt uz šo jautājumu.
Grāmatā “No kā mēs esam cēlušies” autors Ernsts Muldašovs, medicīnas zinātņu doktors, profesors, augstākās kategorijas ķirurgs, Krievijas Nopelniem bagāts ārsts (pirmais pasaulē veicis sekmīgu acs transplantāciju), mēģina atbildēt uz šo jautājumu.
Viņš izstrādājis datorprogrammu, kas pēc cilvēka acu fotogrāfijas vai precīza zīmējuma spēj rekonstruēt pārējo seju. Ar to arī viss sākas… Grāmatas lappusēs iespējams atrast daudz interesantu faktu pārdomām. Centrālā doma varētu būt – vai tiešām mēs dzīvojam tikai vienreiz? Kas patiesībā esam, vai esam cēlušies no pērtiķiem vai tomēr esam Dieva radīti? Kāda ir mūsu dzīves jēga?
Varbūt ikdienā neuzdodam sev šādus un līdzīgus jautājumus, bet, veroties saulrietā vai skatoties zvaigžņotajās debesīs, mūsu prāts mēģina rast atbildes uz šiem mūžsenajiem nezināmajiem. To jautāju arī dažiem cilvēkiem.
Reinis G., 17 gadu: Jā, ne velti, kad darām kaut ko ekstrēmu un kāds aizrāda, mums ir diezgan iemīļots teiciens: “Kāpēc nepamēģināt? Mēs taču dzīvojam tikai vienreiz.” Tas visu izsaka…
Marta Jansone, ap 50 gadu: Manuprāt, jā. Kāpēc? Man nesen gadījās noskatīties filmu par abortiem. Tā ļoti aizkustināja, lika nostāties pret abortiem un arī aizdomāties par dzīves jēgu. Vai embrijs mātes miesās tā cīnītos par izdzīvošanu, ja zinātu, ka dzīvo vairākkārt?
Gaida Vāciete, 1. grupas invalīde: Skaidrs, ka tikai vienreiz. Mēs nomirstam, un viss. Diez vai eksistē aizkapa dzīve.
Olga B.: Esmu vecāka gadagājuma cilvēks, jaunībā tam neticēju, bet tagad sāku ticēt. Ceru, ka Tur būs vieglāk.
“Filosofs”, aptuveni 25 gadi: Mēs visi, ne tikai cilvēki, bet arī dzīvnieki, akmeņi, mikrobi, planētas, zvaigznes esam daļiņa no kaut kā lielāka. Katram ir savs uzdevums un evolūcijas ceļš. Tas būtu muļķīgi, ka mēs piedzimstam, kādus 70 gadus padzīvojam un beigās nomirstam, parasti sadarījuši visādas nejēdzības.
Ieva M., mājsaimniece, kas izlasījusi Muldašova grāmatu: Parasti grāmatas lasu maz, bet mani ieinteresēja tās nosaukums. Nezināju, kam ticēt, – Darvinam vai Bībelei. Šī grāmata ļāva saprast, ka Darvins kļūdījies – mēs neesam cēlušies no pērtiķiem, bet, visticamāk, dažreiz kļūstam par tiem.
Grāmata ir aizraujoša, lasot liekas, ka tas ir fantastikas romāns, bet tas ir zinātniski pamatots darbs. Priekškara stūris ir pavērts, bet autors mēģina to atvērt pavisam. Par viņa turpmākajiem pētījumiem varat lasīt triloģijā “Dievu pilsētas meklējumos”, kuras pirmā grāmata “Seno cilvēku traģiskais vēstījums” jau pārtulkota latviešu valodā, un to var iegādāties.
