Gaidīta un pilnskanīga bija čellista Maksima Beitāna uzstāšanās Latvijas Nacionālās operas Beletāžas zālē.
Gaidīta un pilnskanīga bija čellista Maksima Beitāna uzstāšanās Latvijas Nacionālās operas Beletāžas zālē.
Šo iespēju topošais mūziķis, kuram nesen apritēja 18, guva, šopavasar izpelnoties “Grand Prix” Teodora Reitera fonda rīkotajā konkursā.
Ir liels gods un atbildība stāties publikas priekšā LNO, jo klausītāji bija zinoši un prasīgi – gan T.Reitera fonda biedri, gan līdzjutēji un atbalstītāji no Jelgavas Mūzikas vidusskolas, kur M.Beitāns mācās 3. kursā. Atbildības nastu jaunais mūziķis izturēja veiksmīgi, jo ir gana rūdīts vairākos starptautiskos konkursos. Koncertā piedalījās ilggadējs M.Beitāna koncertmeistars Raits Rozenbergs.
Gandrīz ikvienā M.Beitāna programmā ir J.S.Baha darbi. Tā bija arī šoreiz, kad skanēja 6. svīta čellam solo. Trīs šīs svītas daļas, jo īpaši Prelūdija, aizritēja varenā plūdumā, iezīmējot lielās, monumentālās baroka mūzikai raksturīgās līnijas ar bezgalīgo melodiju.
Jaunais čellists rādīja skaistu, kuplu, pilnskanīgu toni. Vienīgi dažbrīd līdzenākas gribējās saklausīt augšējās skaņas. M.Beitāns veidojas par smalku mūziķi, to varēja dzirdēt P.Lokatelli Sonātes lēnajā daļā. Vai programmas vadītāja Liene Jakovļeva jauši vai nejauši pretstatīja Nikolo Paganīni un M.Beitānu, atliek minēt, to parādīs laiks. Katrā ziņā N.Paganīni “Raganas deja” (pārlikums čellam) bija gana domīga, brīžiem draiska, taču ne dēmoniski ļauna.
Nākamais koncerta pirmajā daļā iekļautais darbs – divas daļas no J.Brāmsa Sonātes čellam un klavierēm mi minorā. Vai tikai pieredzes bagātam mūziķim ļauts spēlēt šo darbu? Nē. Tas pa spēkam arī jaunam talantam. Brāzmaini pulsējošs elpojums, skaistā, monumentālā ierāmējumā, būtībā tā pati vērienīguma stīga, ko saklausīju jau J.S.Baha svītā, transformēta romantisma stilā. Vienīgi mazliet klusinātāku gribējās dzirdēt visnotaļ korekto un čellistu atbalstošo koncertmeistara R.Rozenberga spēli.
Netradicionāls bija P.Čaikovska Variāciju par rokoko tēmu izpildījums. Ne vēsts no pašmērķīgas virtuozitātes, tās vietā īpaša apgarotība, dvēseliskums. Jaunam mūziķim šī divdaļīgā koncertprogramma ir pietiekami grūta, taču, tuvojoties izskaņai, tā dzirkstīt dzirkstī! Mūsdienu autora B.Šveicera Sonatīne čellam solo (1. un 2. daļa) – sarežģīta, laikmetīga skaņu valoda ar J.S.Baha un Ģ.Ligeti stilizācijām, ar ceturtdaļtoņiem un trīsceturtdaļtoņiem… Kā allaž – sonāte beidzas spēji, ar daudzpunkti…
Programmā netrūkst arī izklaidējošās stīgas, tie ir spāņu mūzikas opusi – G.Kasado un P.Saraste. G.Kasado Intermeco un dejai vairāk ir kamerraksturs, savukārt krāsu ņirbēšanas aizrautīgs, gandrīz nevaldāms temperaments kūsāja P.Sarasates “Čigānu dziedājumos”.
Vislielākie nopelni M.Beitāna izaugsmē un šīs programmas izveidē ir Irinai Titarenko, pie kuras Maksims mācās jau no četru gadu vecuma. Lietišķi, lakoniski programmu vadīja L.Jakovļeva. Šis koncerts bija skaists cieņas apliecinājums T.Reiteram viņa 120. gadskārtas atcerē.
