Pēc neoficiālām ziņām, vairākās Uzvaras ielas un Čakstes bulvāra mājās radies satraukums sakarā ar nule notikušo arhitektu plenēru «Hercoga Jēkaba laukums vakar, šodien, rīt».
Pēc neoficiālām ziņām, vairākās Uzvaras ielas un Čakstes bulvāra mājās radies satraukums sakarā ar nule notikušo arhitektu plenēru “Hercoga Jēkaba laukums vakar, šodien, rīt”.
Tajā vairāki lietpratēji izteica domu, ka nākotnē šie “hruščovku” piecstāvu nami starp laukumu un Driksas krastu būtu jānojauc. Jelgavas mērs šādu pilsētas plānojuma pavērsienu pārredzamā perspektīvā kategoriski noraida.
Protams, ūdeņiem visā pasaulē ir augoša vērtība. Tādēļ ļoti iespējams, ka pēc gadiem piecdesmit vai simts Driksas ūdeņos spoguļosies arhitektoniski interesantas būves, kas liecinās, ka Jelgava ir attīstīta zinātnes un augsto tehnoloģiju pilsēta. Taču pašreizējo dzīvi minēto namu šaurā vienas vai divu istabu dzīvoklītī tas nekādi neietekmē. Kas būs tad, kad šīs mājas būs savu mūžu līdz pēdējam nokalpojušas, sienas plaisās, balkoni draudēs nogāzties zemē? Loģiski, ka radīsies jautājums, kur un kā dzīvot tālāk. Ja ar zinātnes palīdzību cilvēce pārvarēs tradicionālo enerģētisko resursu izsīkšanas krīzi, samazināsies apkures izmaksas un transporta izdevumi, iespējams, jelgavnieki gribēs mājas ar plašākiem apartamentiem, kas atrodas klusākā vietā, tuvāk dabai. Protams, iespējami arī citi nākotnes scenāriji. Taču arhitektu plenērs, kā sacīja profesors Oļģerts Buka, galvenokārt bija vērst uz piecu desmit gadu perspektīvu. Ja šādā lietpratēju sanākšanā Rundāles pils saimnieks mākslas zinātnieks Imants Lancmanis vedina domāt arī par tālāku nākotni, tad tas nenozīmē, ka kādam šodien būtu jākrāmē čemodāni.
