Māris Bērziņš, DET Tehniskās daļas vadītāja vietnieks, 1998. gada LLU absolvents..
Māris Bērziņš, DET Tehniskās daļas vadītāja vietnieks, 1998. gada LLU absolvents: “Mana dzimtā puse ir Vidzeme. Tēvs strādā par dispečeru Ziemeļu elektriskajos tīklos (ZET), un arī es nolēmu šo ģimenes tradīciju turpināt. Pēc Jāņmuižas Lauksaimniecības skolas beigšanas iestājos LLU Tehniskajā fakultātē. Studiju procesā, izpildot praktiskos darbus, iepazinos ar DET. Jelgavniece ir mana sieva Antra, tādēļ nolēmām palikt šeit. ZET, kas man bija maksājuši stipendiju, pret to neiebilda.
Manos darba pienākumos ir DET perspektīvā attīstība. Tā sākas ar tehnisko noteikumu sagatavošanu, projektu izgatavošanu būvējamiem vai rekonstruējamiem objektiem un beidzas ar izbūvēto objektu pārbaudi. Vēl manos pienākumos ir kvalitātes vadītāja funkcijas saistībā ar ISO 9001: 2000 standartu, kura sertifikātus ieguvām 20. oktobrī. Tas nozīmē, ka strādājam atbilstoši pasaulē atzītām normām.
Studiju laikā dejoju “Kalvē”. Tagad būs jāskatās pēc kāda vidējās paaudzes deju kolektīva. Taču, kamēr bērni mazi, vismaz vienam no vecākiem vakaros jābūt mājās.”
Aigars Grīnofs, DET Jelgavas tīklu rajona vadītājs, 2002. gada LLU absolvents: “Var teikt, ka savu profesiju izvēlējos nejauši. Gāju mācīties uz Kandavas lauksaimniecības tehnikumu. Konkursa dēļ netiku automehāniķos, un tad man ieteica studēt enerģētiku. Drīz vien šī specialitāte iepatikās. Par padarīto jūt lielu gandarījumu, jo tu taču palīdzi cilvēkiem atrisināt ļoti svarīgu lietu – atjauno strāvas padevi. DET sāku strādāt kā elektromontieris, tad kļuvu par meistaru. Kad aizgāju studēt uz LLU, mani paaugstināja tagadējā amatā. Jāpiebilst, ka starp Jelgavas tīklu rajona darbiniekiem studē daudzi. Dzīvē un arī tehnikā nekas nestāv uz vietas, tādēļ zināšanas jāatsvaidzina.
Jelgavā strāvas patēriņš palielinās. Sāk strādāt jauni uzņēmumi, daudzi būvējas, notiek ielu rekonstrukcijas. Diemžēl rūpes mums sagādā arī tādi, kas par saņemto elektrību savlaicīgi nav norēķinājušies. Ik mēnesi apmēram simt šādu problemātisko lietotāju no strāvas atslēdzam un pēc tam atkal pieslēdzam. Ja padomā – vai ikdienā mums daudz ir tādu lietu, ko ražotājs dod uz kredīta? Taču elektrību gan – vispirms tērējam un tikai pēc tam maksājam.
Esmu jelgavnieks, ģimenē aug trīs bērni. Brīvajā laikā cenšos būt tuvāk pie dabas. Zinu makšķernieku vietas Babītes ezerā, Kaņierī un citviet.”
Andris Jeromans, DET Elektroenerģijas izlietošanas uzraudzības dienesta inženieris, 5. kursa neklātienes students: “Par elektriķi varbūt kļuvu tāpēc, ka bērnībā, kamēr vecmāmiņa nepamanīja, blēņodamies iebraucu ar naglām kontaktā. Šoks bija tāds, ka atceros to šodien, kad pašam ir pāri četrdesmit pieciem. Manos gados sākt studēt nav viegli, bet, kad esi ievingrinājis “pelēkās šūniņas”, tā lieta aiziet. Protams, nevari palaisties slinkumā. Jāspēj sekot līdzi laikam. Līdz pensijai noturēties šajā darbā ar vidējo speciālo izglītību diez kas nebūtu. Tas laiks, kad strādnieks bez izglītības varēja nopelnīt vairāk par inženieri, vismaz enerģētikā, ir pagājis.
Zināmā mērā studēt mani pamudināja arī meitas. Vecākā – Inese – jau augstskolu ir beigusi, jaunākā – Agnese – vēl mācās.
