Latvijas Lauksaimniecības universitāte un valsts akciju sabiedrība «Latvenergo» ir vienaudži – abiem šajā decembrī aprit 65 gadi.
Latvijas Lauksaimniecības universitāte un valsts akciju sabiedrība “Latvenergo” ir vienaudži – abiem šajā decembrī aprit 65 gadi. Šoreiz kā apaļā galda sarunā pastāstīsim par pilsētā labi pazīstamās “Latvenergo” struktūrvienības Dienvidu elektriskie tīklu (DET) sadarbību ar LLU Tehniskās fakultātes Lauksaimniecības enerģētikas institūtu.
“Mūsu personālā pakāpeniski jāveic paaudžu maiņa. Noveco gan tie, kas strādā pie elektrolīniju remontiem, gan vadošos amatos. Pateicoties tam, ka DET atrodas vienā pilsētā ar LLU, ar inženieriem esam apgādāti labāk. Taču vispār mums speciālisti ir deficīts. Ja meklējam elektroinženieri, labākajā gadījumā piesakās agrākie “Lattelekom” darbinieki, kas ir ar elektrību pazīstami. Citādi ņemam skolotājus, muitniekus. Sašķeltā ekonomika ar aplokšņu algām, Rīgas tuvums daudzus labus speciālistus aizpludinājis uz privātfirmām,” atzīst Mārtiņš Kalējs, DET direktora vietnieks darbā ar klientiem. Jāpiebilst, ka LLU patlaban mācās 92 “Latvenergo” darbinieki un stipendiāti. Mūsu augstskolu absolvējis arī tagadējais valsts akciju sabiedrības “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons.
Docents Ilmārs Žanis Klegeris paskaidro: “Inženierus enerģētiķus Latvijā sagatavo arī Rīgas Tehniskā universitāte. Atšķirība tāda, ka mūsu studiju programma pamatā ir vērsta uz elektrības izmantošanu – uz energoapgādes patērētajiem, sadales tīkliem, turklāt ne tikai lauksaimniecībā. Rīga galvenokārt gatavo speciālistus augstsprieguma tīkliem, spēkstacijām, var teikt, ražotājiem un vairumtirgotājiem.”
Lauksaimniecības enerģētikas institūta direktors Andris Šnīders piebilst: “LLU studiju programmā nāk klāt diezgan lieli siltumenerģētikas kursi. Līdz ar to mūsu absolventi var specializēties arī apkures un koģenerācijas (apkure apvienota ar strāvas ražošanu – red.) jomā. Iespējams diezgan droši prognozēt, ka vismaz turpmākajā pusgadsimtā mūsu inženieriem bezdarbs nedraud. Elektrība būs nepieciešama vienmēr, arī lietpratēji, kuri prot to racionāli izmantot.”
Par to, ka “Latvenergo” rūpes par savu jauno maiņu, nav tukši vārdi, liecina stipendiāti. Pēc profecijas iegūšanas ne mazāk kā divi gadi jānostrādā “Latvenergo” uzņēmumā. Ir gan nosacījums – studējot vidējai atzīmei jābūt ne mazākai kā 7,4. Arī mācību prakses, kursadarbi un diplomprojekti tiek kārtoti ciešā saskaņā ar nākamo darba devēju. Studenti ar savu jauneklīgo skatu un teorētisko zināšanu bāzi meklē risinājumus konkrētām “Latvenergo” problēmām.
Neklātniekiem jeb nepilna laika studentiem tiek apmaksāti mācību atvaļinājumi, kā arī sniegti pabalsti mācību maksas segšanai.
Sadarbība ar LLU enerģētiķiem izpaužas arī tādējādi, ka DET speciālisti Tehniskajā fakultātē studentiem lasa lekcijas. To, piemēram, darījuši inženieri Valdis Ūlands, Aivars Strēlis, Mārtiņš Kalējs. Patlaban lekciju kursus elektroapgādē, tarifos un elektrodrošībā vada DET inženieris Vilnis Siliņš. Tradicionālas ir studentu mācību ekskursijas uz Daugavas kaskādes spēkstacijām, augstspriegumu tīkliem un koģenerācijas stacijām.
Ir gan viena problēma, kas satrauc kā augstskolu, tā darba devējus. Proti, sakarā ar iespējām vidusskolā vairāk apgūt humanitāros priekšmetus ļoti jūt, ka uz leju gājis skolēnu sagatavotības līmenis eksaktajos priekšmetos. “Inženieri nevar “uztaisīt” bez pamatzināšanām fizikā un matemātikā,” saka A.Šnīders. LLU gadoties, ka pirmā kursa parādus fizikā students kārto gandrīz vai līdz izlaiduma priekšvakaram.
“Eiropas Savienībā enerģētikā strādājošie skaitās samērā elitāri. Šī profesija saistīta ar lielu atbildību un zināmu risku. Ja, piemēram, Viskaļu apakšstacijā kaut kas notiek jeb, kā mēs sakām, “nav sprieguma”, tad Jelgava, rajons un pat Bauska nonāks tumsā,” saka M.Kalējs. A.Šnīders: “Pirms neilga laika Itālija uz diennakti palika bez elektrības. Līdzīgas enerģētiskās katastrofas notikušas arī ASV.”
Latvijai pašu saražotās elektrības nepietiek. Šajā ziņā līdz ar Igaunijas termoelektrostaciju rekonstrukciju un lietuviešu Ignalinas atomstacijas pakāpenisku apstādināšanu mums gaidāmi grūtāki laiki, kas saistīti ar elektroenerģijas cenu celšanos. Kā atzina visi klātesošie, cerības ir uz mūsu enerģētiķiem, kas atradīs jaunus veidus, kā izdevīgāk ražot un prātīgāk tērēt tik nepieciešamo elektrību.
