Kamēr laiks ar sniegbaltām kupenām īpaši nelutina, ļaudis, svētku izjūtu alkdami, sevi ar svinīgu noskaņojumu iepriecina, kā nu kurš prot un grib.
Kamēr laiks ar sniegbaltām kupenām īpaši nelutina, ļaudis, svētku izjūtu alkdami, sevi ar svinīgu noskaņojumu iepriecina, kā nu kurš prot un grib. Kāds ik dienas grauž piparkūkas, cits ļaujas mirgojošu spuldzīšu gaismai, vēl kāds cītīgā pārliecībā “ķemmē” lielveikalus, bet dažs biežāk nekā citos mēnešos aizdedz sveces.
Šķiet, svecīšu dedzināšana varētu būt viens no nekaitīgākajiem veidiem, kā gaidīt nozīmīgos svētkus. Tomēr LLU dienesta viesnīcās dzīvojošajiem šis prieks ir liegts. Šā gada rudenī akceptētie iekšējās kārtības noteikumi, kurus parakstījusi LLU direktora vietniece objektu ekspluatācijas jautājumos Nadīna Puidīte, attiecīgās dienesta mītnes pārvaldnieks un katra stāva vecākais, paredz, ka “kojās” svecīšu dedzināšana ir aizliegto darbību sarakstā. Noteikumos tas skaidrots ar to, ka šim degošajam priekšmetam ir atklāta liesma, savukārt ugunsdrošības noteikumi paredz, ka priekšmetus ar atklātu liesmu aizliegts dedzināt telpās, kur atrodas viegli uzliesmojoši priekšmeti, piemēram, papīrs un citi. Ar to arī viss izteikts.
Šī prasība sevišķi aktualizējas Ziemassvētku laikā, kad iedzīvotāji, to skaitā arī studenti, ar sveču liesmiņām šķietami vairo gaismu sev tuvajā apkārtnē. Kopmītnes pārvaldnieki nopietni brīdina iemītniekus, draud ar telpu pārbaudi un stingrām sankcijām.
Kamēr kāds studentus uzskata par glupiem ļaudīm, kuru darbību dēļ viņu aizdegtajai svecei pastāv daudz lielāka iespēja nokurināt dienesta viesnīcas, sveces tomēr deg. Nav zināms, cik sodu uzlikts un cik cilvēku brīdināts, tomēr šāds aizliegums iekšējās kārtības noteikumos par bērnišķīgiem liek uzskatīt ne jau tos, kam noteikumi paredzēti, bet gan tos, kas reglamentu veidojuši un parakstījuši.
