Kamēr vieni Ziemassvētkus gaida kā gada ģimeniskākos un mīļākos svētkus, citiem šis laiks līdzinās murgam.
Kamēr vieni Ziemassvētkus gaida kā gada ģimeniskākos un mīļākos svētkus, citiem šis laiks līdzinās murgam. Traģiski dati – gandrīz 12 procentu Latvijas iedzīvotāju pirmssvētku laikā ieslīgst depresijā (tā ir oficiālā statistika, patiesie dati varētu būt vēl satraucošāki), bet ik dienas no dzīves labprātīgi aiziet divi iedzīvotāji. Rodas jautājums – kas mudina cilvēkus uz šādu neatgriezenisku, pat pretdabisku rīcību? Psihologi tam rod visai vienkāršu skaidrojumu. Proti, ģimenisko svētku gaidās cilvēki, kas ir vientuļi, jūtas nevienam nevajadzīgi un, ieslīgstot depresijā, secina, ka būs labāk aiziet no šīs dzīves. Kad viņi pēc pašnāvības mēģinājumiem nonāk slimnīcā, visbiežāk minētie šādas rīcības iemesli ir: “neesmu nevienam vajadzīgs”, “netieku galā ar problēmām”, “neredzu atrisinājumu”.
Pašnāvību skaita lielajam kāpumam pirmsziemassvētku laikā ir vēl viens iemesls – finansiālais stāvoklis. Jāatgādina, ka gandrīz trešā daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo uz trūkuma robežas, nespēj atlicināt pat kādu mazumiņu svētku mielastam vai dāvanām. Piemēram, kāds vīrietis no lauku rajona izšķīries par aiziešanu no dzīves, jo bijis bezdarbnieks un nekādi nav varējis sarūpēt dāvanas ģimenei. Stereotipu dēļ (vīrietim jānodrošina ģimene) viņš nav radis citu risinājumu, kā vien izdarīt pašnāvību. Var jau teikt – muļķīgi, taču attīstītās valstīs cilvēki ar šādām problēmām pirms svētkiem bez maksas var apmeklēt psihologu, turpretim pie mums vientuļniekiem un depresiju mocītajiem parasti ar visu nākas tikt galā pašiem, bieži pat bez tuvu cilvēku atbalsta. Ne visiem tas izdodas. Turklāt pie vainas ir arī sabiedrības attieksme un jau minētie stereotipi. Mūsdienu ekonomiskā situācija, norises darba tirgū diemžēl ikvienu var novest pie darba zaudēšanas un dzīves līmeņa lejupslīdes, tāpēc ir bezjēdzīgi no rīta līdz vakaram vīrietim atkārtot, ka viņš nepilda savus pienākumus un neapgādā ģimeni. Taču iecietības un tolerances trūkums mūsu sabiedrībā ir ierasts.
Pēc speciālistu viedokļa, pirmssvētku depresija var piemeklēt pat tos, kuriem ir ģimene un it kā nekā netrūkst. Tāpēc ikvienam ir svarīgi pamanīt, vai kādam no ģimenes locekļiem (draugiem, paziņām, kolēģiem) nav nosliece uz depresiju. Ja tas tā ir, tad, tuvojoties Ziemassvētkiem, viņiem jāpievērš krietni lielāka uzmanība, jāapliecina sava mīlestība un jāparāda, ka esat gatavs sniegt atbalstu ik brīdi. Tiesa, daudzi nezina, kā pareizi rīkoties. Diemžēl pie mums depresiju nereti nemaz neuzskata par slimību, tāpēc pat ne visi mediķi, it sevišķi ģimenes ārsti, māk dot padomus šo slimnieku tuviniekiem un draugiem. Pat ja ģimene atbalsta depresijas nomāktos, nereti kāda kolēģa vai drauga nevērīgi izmest vārds vai frāze var izsist viņus no garīgā līdzsvara. Iespējams, tāpēc apmēram trešdaļa to cilvēku, kas labprātīgi aiziet no dzīves, letālajam solim izvēlas kādu vietu ārpus mājas. Un daži aiziet no mājām, lai nekad vairs neatgrieztos, atstājot tuviniekos vainas apziņas aizmetņus.
Varbūt mēs katrs varam ieguldīt kādu artavu, lai sagādātu cilvēkam kaut nelielu prieku. Kas zina, varbūt tieši mīļš vārds vai atbalsts izglābs dzīvību. Jācenšas ar gaišumu skatīties uz dzīvi un neaizvainot apkārtējos. Iespējams, ka mīļš nieciņš kā svētku dāvana būs svarīgāka par visu citu uz šīs pasaules. Nebūsim vienaldzīgi pret saviem līdzcilvēkiem!
