Pagājusī nedēļa LLU Veterinārmedicīnas fakultātē beidzās ar tradicionālo Ziemassvētku karnevālu.
Pagājusī nedēļa LLU Veterinārmedicīnas fakultātē beidzās ar tradicionālo Ziemassvētku karnevālu. Tajā piedalījās arī 53. vispasaules veterinārmedicīnas studentu asociācijas (IVSA) simpozija dalībnieki, pārstāvot Austriju, ASV, Čīli, Poliju, Rumāniju, Spāniju un vairākas citas valstis.
Grāmatas “Veterinārmedicīnas augstākā izglītība Latvijā” autori profesors Pēteris Keidāns un docents Oļģerts Parčinskis savā kapitālajā pētījumā raksta, ka karnevāli, burtiski tulkojot no itāliešu valodas, nozīmē “gaļas atņemšana”. Šie svētki ar pārģērbšanos maskās radās senajā Rietumeiropā kā pēcgavēņa izpriecāšanās. Varbūt tiešām cilvēki uz ielām jautri cits citu ķircināja un pa jokam atņēma kādu gardāku kumosu. Taču Jelgavā LLU Veterinārmedicīnas fakultātē Jaungada karnevālu vēsture sākās 1973. gadā. Skaidrs, ka topošajiem veterinārmediķiem nevis svētkos, bet tieši savā ikdienā jāprot “ielīst dzīvnieka ādā”, izjust viņus un viņu sāpes. Tikai tā īsts lietpratējs var saprast, kā slimnieku ārstēt. Šķiet, tādēļ karnevāla tradīcija ir nostiprinājusies un kopš tā laika neviens gads nav pagājis bez savas masku balles. Turklāt jāuzsver, ka vienmēr tie notikuši klīnikas manēžā, kas pārsvarā domāta lielo dzīvnieku apskatei. Telpas ir pietiekami plašas, lai tur varētu jautroties pieci un pat seši simti karnevāla dalībnieku. Lai gan fakultāte augstskolā ir vismazākā (nedaudz vairāk par diviem simtiem studentu), kopā ar draugiem un līdzjutējiem bariņš sanāk krietni lielāks.
Arī šogad masku balles jautrā virma sita augstu vilni. Zināmā mērā tam par iemeslu bija arī kolēģu klātbūtne no Starptautiskās veterinārmedicīnas studentu asociācijas. Drošākie viesi karnevālā sniedza arī priekšnesumu. Taču vēl svarīgāk, ka viņi vēsti par Jelgavā redzēto aiznesīs līdz pat Klusā okeāna rietumu krastam.
Šogad karnevāla priekšnesumu temats bija “20. gadsimta septiņdesmitie gadi”. Publikas aplausu vētru guva 5. kurss, kas, fonogrammā skanot Paula un Petera dziesmai “Manai dzimtenei”, attēloja dziesmu svētku simtgadi. Taču žūrijas augstāko novērtējumu guva 3. kurss. Tas iztika bez fonogrammām, toties latgaļu ganu meitas tēlojumā priekšnesumam pievienoja etnogrāfiskus elementus. Ļoti sirsnīgi tika uzņemta pasniedzēju uzstāšanās. Viņi beidza ar “Dzīvīte, dzīvīte…”. Amerikāņu studenti, to redzot, “Ziņām” atzinīgi teica, ka pie viņiem tā viss neesot. Protams, profesionālā jomā studenti un pasniedzēji arī Amerikā darbojoties cieši kopā, taču priekos un sadzīvē stingri jāievēro zināma distance. Šajā saistībā profesors Edgars Liepiņš paskaidroja: “Ikdienā mēs, pasniedzēji, studentiem sagādājam dažādas raizes ar ieskaišu nedošanu un izgāšanu eksāmenos. Svētki ir viena no tām reizēm, kad varam pateikt – cilvēcīgi esam vienoti.
