Gadu mijas priekšvakarā lauksaimnieki atskatās uz nu jau aizritējušo gadu un pauž viedokli, ka nozarē strādājošajiem bijuši kā savi plusi, tā arī mīnusi.
Gadu mijas priekšvakarā lauksaimnieki atskatās uz nu jau aizritējušo gadu un pauž viedokli, ka nozarē strādājošajiem bijuši kā savi plusi, tā arī mīnusi.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) priekšsēdētājs Varis Sīmanis pozitīvi vērtē to, ka valstī ieplūduši naudas līdzekļi no ES, un tie tiks ieguldīti lauksaimniecības un lauku attīstībā. Atzinīgi tiek vērtēta Latvijas iestāja ES, kā dēļ nozarei izdevies piesaistīt papildu līdzekļus. Mūsu zemniekiem tiek dota iespēja izmantot Lauku attīstības plāna pasākumiem paredzēto atbalstu, kā arī daļai Latvijas lauksaimnieku 2004. gadā tika atmaksāti naudas līdzekļi par SAPARD programmas ietvaros realizētajiem projektiem.
“Liels pārsteigums bija paziņojums par lauksaimniecības projektu pieņemšanu, pretendējot uz strukturālo fondu atbalstu. Prieks, ka Latvijas lauksaimnieki bijuši aktīvi savu projektu iesniedzēji,” uzsver Latvijas Zemnieku federācijas priekšsēdētāja vietniece Ligita Silaraupa. Savukārt LOSP priekšsēdētāja vietniekam Jūlijam Beļavniekam piebilstams, ka daudzas Latvijas saimniecības nepanāca iecerēto ražošanas attīstību un modernizāciju, jo nepaspēja iesniegt plānotos projektus lauksaimniecības strukturālajiem fondiem. Kā zināms, lauku uzņēmēji dažu mēnešu laikā iesniedza projektus par trīs gadu laikā pieejamo naudas summu, tādēļ projektu pieteikumu pieņemšana visās lauksaimniecības strukturālo pasākumu programmās tika pārtraukta jau 2004. gada septembrī.
LOSP projektu vadītāja Linda Bille zina stāstīt, ka, pēc Latvijas zemnieku domām, problēmas radījušas augstās ES prasības, kas saistītas ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu un pārstrādi. “Pašreiz tām ir grūti piemēroties, taču, pateicoties iespējām iegūt papildu līdzekļus no ES, nākotnē tādas problēmas varētu mazināties,” domā V.Sīmanis. Lauksaimniecības produkcijas ražotāji 2004. gadu aizvadījuši, sekojot brīžiem pretrunīgajām ES prasībām.
Latvijas Sēklaudzētāju asociācijas pārstāvis Valdis Dzenis vērtē: “Pozitīvais ir tas, ka Induļa Emša valdība pildīja savas saistības pret zemniekiem. Ceram, ka arī jaunā valdība to darīs.” Nestabilā politiskā situācija valstī nereti lika arī Latvijas zemniekiem ar sarauktu pieri padomāt par Latvijas lauksaimniecības nākotni.
J.Beļavnieks zina stāstīt, ka šogad palielinājies saražoto graudu, rapšu sēklu un piena apjoms, kā arī nostabilizējušās piena iepirkuma cenas. Saimniecībās uzlabojušies ekonomiskie rādītāji. Daļa zemnieku jau šogad saņēmuši ES vienoto platību maksājumu. Līdz 2004. gada 17. decembrim Lauku atbalsta dienests šos atbalsta līdzekļus bija izmaksājis 61 222 pretendentiem par kopējo summu 15 454 623 latiem.
Gads bija grūts augļkopjiem, jo pavasara salnās visvairāk cieta tieši šī lauksaimniecības nozare. Latvijas Augļkopju asociācijas pētījums liecina, ka pavasara salnu nodarītie zaudējumi augļkopībā ir aptuveni 317 000 latu. Saimnieku iesniegto anketu apkopojums liecina, ka dabas untumu dēļ cieta 806 hektāri stādījumu. “Augļkopju zaudējumi ir tik lieli, jo viņiem nav finansiālu iespēju ierīkot pretsalnu aizsardzības sistēmu. Cerams, ka nākotnē ar lauksaimniecības struktūrfondu atbalstu augļkopjiem būs iespēja ierīkot arī mūsu laika apstākļos tomēr vajadzīgās pretsalnu aizsardzības sistēmas. Diemžēl Zemkopības ministrija gatava kompensēt tikai daļu no nodarītajiem zaudējumiem,” savu viedokli pauž Latvijas Augļkopju asociācijas pārstāve Māra Rudzāte.
Ne mazums problēmu piemeklējušas Latvijas liellopu gaļas audzētājus. Pati sāpīgākā un aktuālākā bija zemās liellopu gaļas iepirkuma cenas. “Liellopu gaļas ražotājiem realizēt savu produkciju par tik zemām cenām nav ekonomiski izdevīgi. Šo problēmu vajadzētu risināt valsts līmenī,” pārliecināts J.Beļavnieks. Rudenī Valsts ieņēmumu dienests un Finanšu policija veica pārbaudes gaļas pārstrādes uzņēmumos, kā rezultātā tika atklāti nopietni pārkāpumi. Tie varētu kalpot par iemeslu pārlieku zemajām liellopu gaļas iepirkumu cenām.
Lai lauksaimniecība varētu turpināt veiksmīgi attīstīties, piesaistot arī ES piedāvātos naudas līdzekļus, jāveicina zemnieku interešu pārstāvošu organizāciju aktivitāte. “Latvijas zemnieki ir zaudējuši iniciatīvu un aktivitāti, jo pēc Latvijas iestāšanās ES viņiem labpatīkas domāt, ka kāds cits viņu vietā visu izdarīs. Tā nedrīkst. Jaunajā gadā jāsasparojas!” mudina V.Dzenis.
