Šogad apkopotā informācija par bērnu traumatismu nenorāda uz būtisku situācijas uzlabošanos – traumu skaits saglabājies iepriekšējo gadu līmenī.
Šogad apkopotā informācija par bērnu traumatismu nenorāda uz būtisku situācijas uzlabošanos – traumu skaits saglabājies iepriekšējo gadu līmenī. Tāpēc, tuvojoties Jaunā gada svinībām, kad pastiprinās risks gūt dažādas traumas, bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks un bērnu ārsti aicina vecākus un pieaugušos būt atbildīgākiem, neatstāt nepilngadīgos bez uzraudzības un sargāt no nelaimēm, jo īpaši no pirotehnikas izraisītajām.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) statistika liecina, ka šogad pirmajā pusgadā bērni guvuši par aptuveni 400 traumām mazāk nekā pērn (2003. gada pirmajā pusgadā reģistrētas 10 294 traumas, 2004. gada pirmajā pusgadā – 9838). Slimnīcas ārsti secinājuši, ka visbiežāk bērni guvuši autotraumas, cietuši vardarbīgos uzbrukumos ģimenē un starp vienaudžiem, bērnus sakoduši dzīvnieki, kā arī mazie guvuši apdegumus un līdz trīs gadu vecumam arī galvas traumas. BKUS slimnīcas virsārsts Džeimss Rozītis, analizējot šā gada situāciju, atzīst, ka saglabājies iepriekšējo gadu līmenis, taču traumu skaitam nav arī tendences samazināties. Priecē, ka sarucis ceļu satiksmes negadījumos cietušo skaits.
Bērnu un ģimenes lietu ministrs A.Baštiks norāda, ka šogad sabiedrībā plaši apspriests jautājums, kā samazināt bērnu traumatismu. Viens no šīs problēmas risināšanas veidiem varētu būt Saeimas pieņemtie grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā un Saeimas Juridiskās komisijas atbalstītie grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kurus drīzumā skatīs trešajā lasījumā. Tie paredz neatstāt bērnus līdz septiņu gadu vecumam bez vecāku klātbūtnes, un likuma nepildīšanas gadījumā pieaugušajiem tiks izteikts brīdinājums vai uzlikts sods līdz 25 latiem. A.Baštiks uzskata: “Pirmais solis būs brīdinājums, ka mazus bērnus nedrīkst atstāt nepieskatītus. Mērķis nav sodīt un padarīt vecākus nelaimīgus, bet pašreizējā situācija prasa rīcību. Domāju, ka šāds likums padarīs cilvēkus atbildīgākus un rosinās viņos pārdomas.”
Arī Katastrofu medicīnas centra apkopotā statistika par 2004. gada 11 mēnešiem liecina, ka, dodoties uz vissmagākajiem izsaukumiem republikā, palīdzība sniegta 140 bērniem. Visvairāk bijis apdegumu – 71 bērnam –, 33 nepilngadīgie smagi cietuši ceļu satiksmes negadījumos, 15 smagi sasitušies, krītot no augstuma, četriem bērniem palīdzība sniegta pēc slīkšanas un 17 nepilngadīgie guvuši citas traumas.
Jelgavas bērnu ķirurģe traumatoloģe Ārija Ozoliņa atzīst, ka arī Jelgavā traumu skaits attiecībā pret iepriekšējo gadu nav palielinājies, taču arī mazāks nav kļuvis. Decembrī Jelgavas slimnīcā vienlaicīgi no apdegumiem ārstējušies trīs mazulīši. Visi bērni vecumā no gadiņa līdz diviem bija applaucējušies ar karstiem šķidrumiem. Ā.Ozoliņa stāsta, ka, mazajam cilvēkam sākot staigāt un straujāk kustēties, tieši applaucēšanās ir viens no bīstamākajiem un biežāk sastopamajiem traumu veidiem. Nereti bērns vienkārši parauj elektriskās tējkannas vadu, kas stiepjas pār galdu, un karsto ūdeni uzgāž sev virsū. Dažkārt tikai uz mirkli atstāta krūzīte ar karstu tēju vai kafiju var būt mazuļa uzmanības centrā, un viņš to acumirklī uzlej sev virsū. Ārste teic, ka arī Jelgavā mazāk šogad bērniem bijušas traumas, kas gūtas ceļu satiksmes negadījumos.
Tuvojoties Jaunā gada svinībām, vecākiem jābūt īpaši atbildīgiem par savām atvasēm, neatstājot nepilngadīgos bez uzraudzības, sevišķi uzmanot no pirotehnikas apdraudējuma un svecīšu aizdegšanās eglītē.
***
Ārstu ieteikumi bērnu vecākiem
Neatstāt nepilngadīgos bez uzraudzības;
Nepieļaut, ka bez pieaugušo klātbūtnes bērni lieto pirotehniku;
Ierobežot alkohola patēriņu jauniešu vidū;
Neatstāt bērnus vienus pie degošām svecītēm;
Nedzert karstus dzērienus ar mazuli uz rokām, klēpī, neatstāt karstus šķidrumus bērniem pieejamā vietā.
