Vēstures liecības stāsta, ka šampanieša radītājs bijis mūks Pjērs Perinjons (pēc kādas leģendas viņš esot bijis akls).
Vēstures liecības stāsta, ka šampanieša radītājs bijis mūks Pjērs Perinjons (pēc kādas leģendas viņš esot bijis akls). Viņa vārdu līdz mūsdienām nes šampanieša “Dom Perignon” marka.
Mūks 17. gadsimta otrajā pusē kā jaunais vīna pagrabu pārzinātājs ieradies pie Reimsas arhibīskapa, kas savā īpašumā sapulcinājis Francijas labākos vīndarus. Vīndaru amata noslēpumus un receptes uzdots pierakstīt vietējās baznīcas kanoniķim. 1700. gadā izdots krājums par šampanieša darīšanu – “Traktāts par vīna gatavošanas mākslu”.
Vīndari uzraudzīja vīnogu laukus, deva padomus sulas spiedējiem. Sākumā negāja viegli – darinot dzirkstošā vīna šķirni, milzīgajos pagrabos sprāga pudeles un dzirkstošais dzēriens skrēja ārā. Dažkārt zaudēta vairāk nekā puse no iepildītā satura, tā radot lielus zaudējumus.
Tika domāts par pudeļu drošību un saglabāšanu, un cerība, ka zaudējumi kādreiz atmaksāsies, pamazām sāka piepildīties. Tā 1776. gadā plīsusi apmēram puse pudeļu, bet 1842. gadā – tikai desmit procentu. Tiesa, skaitliskā izteiksmē cipars vienalga ir iespaidīgs – divi miljoni pudeļu.
Vīna darinātāji katru gadu pilnveidoja savu mākslu, uzlaboja receptes, meklēja labāko pudeļu formu, stikla krāsu. Darba gaitā meistari atklāja, ka dzēriens tumšās pudelēs padodas labāks. No tā laika vīnu centās pildīt tieši tādās. Šampanieša pudele, kādu esam pieraduši redzēt mūsdienās, pie savas formas tikusi 17. un 18. gadsimta mijā. To izgatavojis kāds aptiekārs.
Arī piemērota korķa meklējumos pagājis ne viens vien gads. Mūks Perinjons, saimniekojot vīna pagrabos, raizējās, ka pudeļu aizkorķēšana īsti nevedas. Koka un pakulu korķi sprāga ārā, gar to malām vīns novadējās un vairs nebija dzirkstošs. Izmēģinājies dažādus korķus, pagraba pārzinis secināja, ka vislabākie ir aizbāžņi no korķa koka. Perinjons arī atklāja, ka labs vīns izdodas no dažādām vīnogu šķirnēm. Viņš lika ievākt vīnogu ražu no dažādām plantācijām, jauca vairāku gadu vīnus. Tas bija piņķerīgs un darbietilpīgs process. Ne velti Francijā par ellišķīgu darbu mēdz sacīt, ka tas ir benediktīnieša darbs.
Tomēr šampanieša pamatsastāvu uz ārvalstīm transportēja mucās. Vienlaikus līdzi tika vests atsevišķs trauks ar liķieri un pamācība, kā, sajaucot visu kopā, pagatavot šampanieti. Tiesības pārdot šampanieti pudelēs Reimsai piešķirtas 1728. gadā.
Tagad šampanieša darīšana sen vairs nav mūku pārziņā. Ar to nodarbojas vīndari Francijas Šampaņas provincē. Un tikai šajā novadā radītais dzēriens drīkst nest šampanieša vārdu, kas tiek uzskatīts par vīndaru meistarības augstāko pakāpi. Citur tapušie izstrādājumi jāsauc par dzirkstošajiem vīniem. Arī Latvijā ražotais “Rīgas šampanietis” līdz ar iestāšanos ES domāts tikai iekšējam patēriņam.
***
Saskandināsim glāzes!
– Šampanietis pieder pie alkoholiskajiem dzērieniem, ko nav ieteicams ilgi uzglabāt atvērtu. Pudele jāizdzer, tiklīdz tiek attaisīta. Aizkorķēta tā var stāvēt pat trīs gadus. Vēlams – horizontāli, lai korķis vienmēr būtu mitrs. Aizkorķējot ar īpašu korķi, jau atvērtu pudeli var uzglabāt apmēram diennakti.
– Šampanietis jādzer atdzesēts. Optimālā temperatūra – 8 grādi. Nebūtu ieteicams šampanieti likt saldētavā – tā zudīs garša.
– Pudeli atvērt ieteicams, to turot zem pamatnes kreisajā rokā, pavērstu pret grīdu 45 grādu leņķī. Ja korķis nenāk vaļā, jāgriež pudele, nevis korķis. Pudele nebūtu spēcīgi jākrata. Speciālisti teic, ka no laba šampanieša korķis pats šaujoties ārā.
– Šampanietim ir speciālas glāzes – pašreiz populārākā ir aizvērtas tulpes forma. Tās ieteicams piepildīt tikai līdz pusei – tā labāk varēs izjust dzēriena aromātu. Saskandinot pilnas glāzes, dzēriens var izšļakstīties, arī skaņa ir slāpēta.
– Šampanieša krāsa ir gaiši zeltaina ar nedaudz zaļganu nokrāsu. Jaunajam šampanietim zaļganās nokrāsas ir vairāk. Dzintara krāsas dzēriens nav šampanietis, bet sabojāts ieskābis vīns.
– Šampanieša kvalitāti apliecina burbulīši. Ja tie glāzē bagātīgi vijas no apakšas uz augšu, turklāt nevis pa vienam, bet stīdziņās, dzēriens ir labs. Sarkanajam šampanietim burbulīši uz dzēriena virsmas nosēžas saliņās. Jo burbulīši smalkāki, jo augstākas klases dzēriens.
– Nav konkrētu ēdienu vai uzkodu, kas būtu jālieto kopā ar šampanieti. “Brut” šampanietis labi iederas kopā ar desertu, gaļas un putnu ēdieniem. Sauso šampanieti var kombinēt ar jūras veltēm. Rozā un pussauso – ar augļiem un saldumiem. Pussaldajam dzērienam laba garšas saskaņa ar sieriem.
