Lauksaimniecība reiz ir tā nozare, kurā notikumu virpulis nekad nepārstāj griezties. Pērnais gads nav izņēmums.
Lauksaimniecība reiz ir tā nozare, kurā notikumu virpulis nekad nepārstāj griezties. Pērnais gads nav izņēmums. Bijuši patīkami un arī ne tik gaiši pārsteigumi, taču notikums numur viens “Ziņu” skatījumā, kā arī pēc zemnieku un citu ar lauksaimniecību saistīto cilvēku domām, ir ES atbalsta līdzekļu ieplūšana mūsu valstī.
Pateicoties Latvijas iestājai savienībā, nozarei izdevies piesaistīt papildu finanses, kas tiks ieguldītas lauksaimniecības un lauku attīstībā.
Tā pērn jau 30. aprīlī Lauku atbalsta dienests sāka pieņemt uzņēmēju projektu pieteikumus atbalsta saņemšanai no diviem lauksaimniecības ES struktūrfondiem. Zemnieki bija gana aktīvi projektu iesniedzēji. Pat pārāk, jo īsā laikā tika pieteikta lielāka naudas summa par pieejamo, un jau septembrī prieki bija beigušies – Lauku atbalsta dienests pārtrauca pieņemt uzņēmēju pieteikumus. Piemēram, apakšprogrammā “Investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos” pieteiktais finansējums pārsniedza šā pasākuma trīs gadu naudu par vairākiem miljoniem latu. Diemžēl daudzas Latvijas saimniecības nepanāca iecerēto ražošanas attīstību un modernizāciju, jo nepaspēja iesniegt plānotos projektus lauksaimniecības strukturālajiem fondiem. Savus biznesa plānus Zemgales Reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē (ZRLP) paguva iesniegt 85 Jelgavas rajona ES struktūrfondu līdzekļu pretendenti.
Lauku saimniecību ekonomiskos rādītājus uzlabos arī ES vienoto platību maksājums. Daļa zemnieku to pirmo reizi saņēma jau pērn. Līdz 2004. gada 17. decembrim Lauku atbalsta dienests šos atbalsta līdzekļus bija izmaksājis 61 222 pretendentiem par kopējo summu 15 454 623 lati. Pirmie ilgi gaidīto ES vienoto platības maksājumu ieguva tie zemnieki, kuru pieteikumos Lauku atbalsta dienests nekonstatēja nepilnības. ZRLP iesniegts 6240 pieteikumu.
