Ja būtu jāizvēlas svarīgākais pērnā notikums sportā, to nemaz nebūtu tik viegli izdarīt.
Ja būtu jāizvēlas svarīgākais pērnā notikums sportā, to nemaz nebūtu tik viegli izdarīt. Mūsu sportisti piedalījās gan olimpiskajās spēlēs, gan pasaules un Eiropas čempionātos. Šoreiz minēsim tikai tos sporta pasākumus, kuros mūsējie guvuši lielākos panākumus.
Kā svarīgākais notikums jāmin Jelgavas pilsētas un rajona sportistu sekmīgais starts 1. Latvijas olimpiskajās spēles, kas no 2. līdz 4. jūlijam norisinājās Ventspilī. Komanda izcīnīja 17 augstākā kaluma medaļu, pūrā bija ir arī sudrabs, bronza un vietas olimpiskajā sešniekā. Likumsakarīgi, ka pirmie abās grupās ir Rīga un Rīgas rajons, tomēr vairākos sporta veidos jelgavnieki viņus pieveica. Vislielāko ieguldījumu deva Jelgavas peldētāji. Rīgas komandu pārspēja mūsu smaiļotāji un kanoe airētāji, bet pauerliftinga atlētu komanda ieņēma pirmo vietu. Uzvarējām arī tādā karaliskā sporta disciplīnā kā 4 x 100 metru stafete sievietēm. Izrādās, gandrīz visos sporta veidos, kur jelgavnieki bija finālā, tika gūtas medaļas, gandrīz visi komandas dalībnieki deva arī ieskaites punktus.
No jelgavniekiem neatpalika arī rajona sportisti, kas kopvērtējumā starp republikas rajoniem ierindojās otrajā vietā. Augstāko vērtējumu mūsu rajona komanda ieguva volejbolā, kur gan kungi, gan dāmas izcīnīja zelta medaļas. Augsts sasniegums bija rajona virves vilcējiem. Otrajā vietā aiz Daugavpils ierindojās rajona cīkstoņi (visiem cīņas veidiem bija noteikts kopējs vērtējums, brīvajā cīņā mūsu rajona spēkavīri ieņēma pirmo vietu). Otrie arī rajona peldētāji. Trešajā vietā (aiz Rīgas un Valmieras rajona) komandu vērtējumā palika mūsu rajona jāšanas sports. Starp labākajiem rezultātiem arī vieglatlētika, pludmales volejbols un orientēšanās sports.
Atēnu olimpiādē līdzi jutām jelgavniekiem peldētājiem un paraolimpiešiem. Varbūt cerējām uz mūsējo labākiem sasniegumiem, tomēr nevar noliegt, ka Guntara Deičmana olimpiskajās spēlēs uzrādītais Latvijas rekords nav maz.
Paraolimpiešiem, kuru kodolu veidoja Jelgavas kluba “Cerība” sportisti, veicās labāk. Atēnās kopā ar savu treneri Maiju Ukstiņu startēja četri kluba sportisti – Ingrīda Priede, Maija Emulova – Kirica, Ivita Strode un Edgars Bergs. E.Bergam – sudraba medaļa lodes grūšanā un bronzas medaļa diska mešanā. Šajās disciplīnās I.Strodei attiecīgi ceturtā un devītā vieta, I.Priedei – septītā un sestā, bet M.Emulova – Kirica abās disciplīnās palika astotā. Peldētāji revanšējās, kad desmitajā “Dienas” Novadu kausa izcīņā zemgalieši, kuru kodolu veidoja Jelgavas Specializētā peldēšanas skola, to ieguva desmito reizi.
Tāpat kā šogad, arī pagājušais gads elejniekam Jānim Vinteram sākās tālu no dzimtenes. Kaut gan pērn līdz finišam Dakaras rallijreidā bija palicis pavisam maz, smagā trauma un avārija vienā no pēdējiem posmiem viņam neļāva nokļūt līdz galam. Vakar arī “Ziņas” sasniedza bēdīgā vēsts, ka šogad Jānim liktenīgs izrādījies piektais rallija posms – smaga avārija un lauzts plecs.
Izcils panākums ir Ozolnieku motosportista Ivo Šteinberga nokļūšana pasaules un Eiropas junioru čempiona godā.
Protams, jāmin, ka Saeima piešķīra līdzekļus, kas gada nogalē ļāva pabeigt vienu no lielākajām sporta būvēm pilsētā, proti, sporta halli pie Valsts ģimnāzijas. To atklās jau šīs nedēļas nogalē, tāpēc tas būs jau 2005. gada sporta dzīves notikums. Kā sporta gada notikums vērtējams arī grāmatas “Vieglatlētika Jelgavas novadā” izdošana. Milzīgu darbu tās sagatavošanā ieguldījis ilggadējais vieglatlētikas treneris Aleksandrs Balss.
