Decembra nogalē LLU atzīmēja savas pastāvēšanas 65. jubileju. Tās atskaites punkts ir Ministru kabineta 1938. gada 23. decembra lēmums par Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas satversmi.
Decembra nogalē LLU atzīmēja savas pastāvēšanas 65. jubileju. Tās atskaites punkts ir Ministru kabineta 1938. gada 23. decembra lēmums par Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas (JLA) satversmi.
Augstākā izglītība lauksaimniecības zinātnēs Latvijā sākās jau 19. gadsimta vidū Rīgas Politehnikumā. Pēc Latvijas Universitātes (LU) dibināšanas 1919. gadā Lauksaimniecības un Mežsaimniecības fakultātes tika iekļautas šīs augstskolas sastāvā. Taču, studentu skaitam augot, Rīgā mācību un zinātniskā darba apstākļi pasliktinājās. Akadēmiskajās aprindās un arī pašam valsts vadītājam Kārlim Ulmanim radās doma, ka LU lauksaimniekus un mežkopjus vajadzētu pārcelt uz Jelgavas pili, tādējādi izveidot jaunu augstskolu – Jelgavas Lauksaimniecības akadēmiju. Pirmajā pasaules karā cietusī pils nupat kā bija atjaunota. Uz turieni no Rīgas jau bija pārcelta Lauksaimniecības kamera.
Kā teikšu, tā būs
K.Ulmanis rīkojās ļoti enerģiski. Viņa plānus nekavēja “liekas” diskusijas Saeimā, jo to pats ar zināmu tautas atbalstu bija padzinis. Pēc visa spriežot, JLA dibināšanā izpaudās tas pats, kas tolaik notiekošajā Ķeguma HES būvniecībā. Vadoņa autoritārisms parādīja savu labāko pusi, proti, spēju ātri un noteikti darboties mērķa īstenošanā. 1938. gada decembrī izsludinātais likums par JLA satversmi noteica, ka no 1939. gada 1. jūlija LU Lauksaimniecības un Mežsaimniecības fakultātes tiek apvienotas atsevišķā augstskolā – Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā.
Par Jelgavu jāteic, ka tolaik pilsētā bija apmēram 35 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir par 10 tūkstošiem mazāk nekā pirms Pirmā pasaules kara. Pilsēta vienmēr bijusi kā lauksaimnieciski augstražīgās Zemgales centrs. Savulaik Edvarts Virza rakstīja par auglīgajā zemē dzīto vagu galiem, kas stiepjas līdz pašām Jelgavas ielām.
Par Jelgavas pils rekonstrukciju jāpiebilst, ka 1938. gada 11. maijā, klātesot K.Ulmanim un valdības locekļiem, svinīgi tika iemūrēts pamatakmens jaunajam Jelgavas pils korpusam. Zināms, ka 18. gadsimtā pēc hercoga Ernsta Johana Bīrona pasūtījuma pasaulslavenā arhitekta Frančesko Bartolomeo Rastrelli projektētā pils sastāvēja no trim korpusiem. Tie veidoja četrstūri, kuram it kā iztrūka viena mala. Šajā vietā, noslēdzot pili kā četrstūrainu kontūru, pēc arhitekta Eižena Laubes projekta tika izbūvēts dienvidrietumu korpuss (tagad tur izvietojas Lauksaimniecības un Informācijas tehnoloģiju fakultātes). Ievērojot tā laika latviskošanas tradīcijas, pils tika nosaukta par Viestura piemiņas pili.
Vairāk studēja puiši
1939. gada 8. martā Rīgā LU Lauksaimniecības padomes sēdē par JLA rektoru tika ievēlēts Pāvils Kreišmanis – Kvelde. Pēc trim mēnešiem, 3. jūlijā, Jelgavas pilī notika JLA padomes svinīgā sēde. Tā nepārprotami liecināja, ka jaunā augstskola sākusi darboties. Sēdē piedalījās izglītības un zemkopības ministri, LU rektors Mārtiņš Prīmanis, Jelgavas pilsētas galva Kristaps Frickauss. Todien jau pēcpusdienā vecākais docents Andrejs Teikmanis tika ievēlēts par JLA prorektoru, profesors Jānis Vārsbergs – par sekretāru, profesors Arvīds Leppiks – par bibliotekāru. Par Lauksaimniecības fakultātes dekānu kļuva profesors Maksis Eglītis, bet Mežsaimniecības fakultātē – profesors Rūdolfs Markus. Augstskolas rektoru P.Kreišmani – Kveldi Ministru kabinets bija apstiprinājis jau iepriekš.
Līdz 1939. gada 31. augustam JLA Lauksaimniecības fakultātē bija saņemti 203 reflektantu iesniegumi. Veicot konkursa atlasi, pirmajā kursā tika ieskaitīts 116 studentu. Mežsaimniekiem šie skaitļi atbilstoši bija 93 un 52. Tā kā abās šajās fakultātēs studējošie LU studenti tika pārcelti uz JLA, kopējais studentu skaits, sākot ar 1939./1940. mācību gadu, Jelgavas augstskolā bija 785. Interesanti, ka sieviešu un vīriešu attiecība studentu vidū tolaik JLA bija apmēram 1:5. Tagad, kā zināms, vairāk studē daiļais dzimums.
13. un 14. septembrī JLA notika pirmās diplomdarbu aizstāvēšanas. Inženiera mežkopja grādu ieguva seši Mežsaimniecības fakultātes studenti, bet agronoma – 21 Lauksaimniecības fakultātes students.
JLA noorganizēja 19 katedru. No LU tika mantotas trīs mācību pētījumu saimniecības – “Vecauce”, “Rāmava” un Lielauces Mācību mežsaimniecība.
Sajūsminātie sveicēji ielās
1939. gada 28. oktobrī notika JLA iesvētīšana. Kā rakstīja “Jaunākās Ziņas”, tā sākās ar aizlūgumu Sv.Trīsvienības baznīcā un turpinājās pilī. Braucienā no dzelzceļa stacijas uz baznīcu, kā arī gājienā no baznīcas uz pili vadoni sveikuši daudzi jelgavnieki. Pirms JLA iesvētīšanas turpat Viestura piemiņas pilī doktors K.Ulmanis pieņēma audiencē Zemgales saimniecisko un kopdarbības organizāciju pārstāvjus no Jelgavas, Zaļeniekiem un Džūkstes (laikrakstā minēts, ka bija 76 šādas organizācijas). Šie vīri tad reizē ar cieņas apliecinājumiem valsts vadītājam jaunajai augstskolai nodeva ziedojumu 10 tūkstošu latu apmērā. Dāsns bija arī pats K.Ulmanis, ziedojot JLA astoņus tūkstošus latu. No tiem divi bija paredzēti bibliotēkas papildināšanai, bet seši – studentu prēmijām par zinātniskajiem darbiem, kuros izpētīti sava pagasta vai draudzes apgabala sasniegumi vai trūkumi, kā arī norādīts, kā pēdējos novērst. Studenti šo ziņu uzņēmuši ar ilgiem aplausiem un saucieniem: “Lai dzīvo!”
Interesanti, ka viens no publicistiem, kas 1939. gada oktobrī rakstīja par JLA dibināšanu, bija dzejnieks Aleksandrs Čaks. Viņš, piemēram, minēja, ka Viestura piemiņas pils trīssimt telpās mācību apstākļi ir krietni labāki nekā galvaspilsētā, kur studentiem jāstaigā no vienas ēkas uz otru.
Augstskola glabāja savu garu
1940. gada 8. aprīlī izglītības ministrs Jūlijs Auškāps izveidoja komisiju jautājumā par LU Veterinārmedicīnas fakultātes iespējamu pārcelšanu uz Jelgavu un pievienošanu JLA. Jau pēc Latvijas okupācijas 1941. gada 4. jūnijā lēmumu par šādu rīcību pieņēma Latvijas PSR Tautas komisāru padome. Taču līdz ar Vācijas uzbrukumu Padomju Savienībai tas palika neīstenots.
1940. gada okupācijas vara atcēla JLA satversmi, izstrādāja jaunus darbības statūtus, kā arī lielā mērā nomainīja augstskolas vadību. Par rektoru iecēla profesoru Paulu Galenieku, par prorektoru – profesoru Arvīdu Kalniņu, par sekretāru un rektora palīgu kadru lietās – docentu Alfrēdu Kalniņu. Fakultāšu dekāni savus amatus saglabāja, taču pēc PSRS līdzīgu augstskolu parauga tika pārveidoti studiju plāni. Tajos parādījās tādi priekšmeti kā marksisms – ļeņinisms, politekonomija, krievu valoda, darvinisms. JLA struktūrā līdztekus prorektoriem parādījās kompartijas un komjaunatnes šūnas, kā arī profesionālstudentu organizācija. 1941. gada sākumā JLA tika ieviesta arī neklātienes apmācība.
Pils telpās, kur atradās okupantu likvidētā Lauksaimniecības kamera, tagad izvietojās kādas Sarkanās armijas apakšvienības štābs. 1941. gada 19. martā Rīgā Latvijas Komunistiskās partijas centrālās komitejas birojs skatīja jautājumu par stāvokli JLA. Vērtējot augstskolu, pie varas tikušie aizdomu pilnie ļautiņi atzina, ka tur pārāk maz tiek darīts, lai cīnītos pret “šķiriski svešiem” un “zinātniski nepietiekami sagatavotiem” zinātniekiem un pedagogiem. Kritikas rezultātā no rektora amata tika atbrīvots profesors P.Galenieks. Viņa vietā iecēla Jāni Ostrovu, kas bija kompartijas biedrs no 1917. gada.
Vēlāk nāca vācu okupācijas laiks, kas atkal saistījās ar pārbaudījumiem tolaik vēl pavisam jaunajai augstskolai.
