Lai noskaidrotu arodizglītības iestāžu kapacitāti un problēmas ES struktūrfondu apgūšanā, izstrādājot un ieviešot projektus, kas atbilst reģiona attīstības prioritātēm, ZAA otrdien Saulaines Profesionālajā vidusskolā organizēja izglītojošu semināru.
Lai noskaidrotu arodizglītības iestāžu kapacitāti un problēmas ES struktūrfondu apgūšanā, izstrādājot un ieviešot projektus, kas atbilst reģiona attīstības prioritātēm, Zemgales attīstības aģentūra (ZAA) otrdien Saulaines Profesionālajā vidusskolā organizēja izglītojošu semināru.
Tajā piedalījās visu desmit Zemgales reģiona arodizglītības iestāžu direktori, viņu vietnieki un ekonomikas skolotāji. Lielākā daļa šo mācību iestāžu atrodas valsts pārziņā, tomēr arī reģiona aģentūrai kā pašvaldību veidotai institūcijai nav vienaldzīga to attīstība un sagatavoto speciālistu kvalitāte, jo tai ir izšķiroša nozīme kvalificēta darbaspēka nodrošināšanā Zemgalē.
Kā uzsver ZAA speciālists Juris Kālis, viens no semināra uzdevumiem bija novērtēt situāciju reģionā Eiropas Sociālā fonda (ESF) piedāvātā finansējuma izmantošanā, piedaloties atklātos projektu konkursos virknē aktivitāšu. ZAA projektu koordinatore Arta Kronberga, kas piedalās arī ESF vadības komitejas darbā, zināja teikt, ka, piemēram, fonda aktivitātē “Pedagoģiskās korekcijas programmu attīstība un ieviešana” konkursam iesniegts 40 projektu, no kuriem astoņi izstrādāti Zemgales plānošanas reģionā – trīs Jelgavā, divi Bauskas rajonā, bet pa vienam – Aizkraukles, Jelgavas un Jēkabpils rajonā. Ņemot vērā, ka valstī pavisam ir pieci plānošanas reģioni, tas nav slikts rādītājs. Taču ierobežoto naudas resursu dēļ atbalstu saņems tikai aptuveni ceturtā daļa – paši labākie no iesniegtajiem projektiem. Vai to vidū būs visi astoņi no Zemgales, pagaidām grūti prognozēt.
Savukārt ESF aktivitātē “Jauniešu ar speciālām vajadzībām integrēšana izglītības sistēmā” no konkursam iesniegtajiem projektiem tikai divi tapuši Zemgalē. Bet aktivitātē “Atbalsts darba tirgus pētījumu veikšanai” pavisam konkursam iesniegts 15 projektu, no kuriem desmit noraidīti. Diemžēl Zemgale šajā konkursā netika pārstāvēta. Tas nozīmē, ka reģiona izglītības iestādes, tostarp arodizglītības iestādes, daudzas iespējas piekļūt ES naudai jau palaidušas garām.
Tāpēc Saulaines seminārā ZAA speciālisti izglītības iestāžu pārstāvjus rosināja būt aktīvākiem un startēt nākamajos projektu konkursos, kur varēs saņemt atbalstu mācību prakses īstenošanai, tālākizglītības iespēju paplašināšanai ekonomikai svarīgās nozarēs, akadēmiskā personāla un pedagogu tālākizglītībai. Turklāt mācību prakses īstenošanas konkursam projekti iesniedzami jau līdz janvāra beigām.
Semināra dalībniekiem vērtīgi bija uzklausīt plānošanas reģiona izglītības speciālistu darba grupas vadītājas dobelnieces Ineses Didžes (viena no ekspertiem, kas piedalījusies ESF projektu izvērtēšanā) vērtējumu par kļūdām un neprecizitātēm, ko līdz šim visbiežāk pieļāvuši projektu iesniedzēji. Savukārt ES PHARE 2003. gada programmas tehniskās palīdzības projekta ilgtermiņa eksperts Zemgalē Neils Kalniņš sniedza praktiskus ieteikumus, kas jāievēro, gatavojot projekta pieteikumu. Viņš arī rosināja veidot pēc iespējas plašāku partnerību, tostarp ņemot vērā privātuzņēmēju intereses un iespējas.
ZAA direktors Raitis Vītoliņš skolām, kas jauniešiem piedāvā radniecīgas izglītības programmas, ieteica apvienot pūliņus un veidot kopīgus tā dēvētos pilotprojektus, kuru veiksmīga realizēšana varētu kļūt par spēcīgu impulsu attīstības problēmu risināšanā visā Zemgalē. Viņš arī rosināja vairāk domāt par stratēģiskiem virzieniem kvalificēta darbaspēka nodrošināšanā dažādos Zemgales novados. Piemēram, Aizkraukles un Jēkabpils pusē jau tagad ir pieprasījums pēc zinošiem speciālistiem kokapstrādē, bet Dobeles un Jelgavas pusē – metālapstrādē un autosaimniecībā. Savukārt reģiona arodizglītības iestāžu pārstāvji norādīja, ka ES struktūrfondu vadlīnijās tikpat kā nav paredzēts izmantot naudas resursus modernu, sarežģītu un tātad arī dārgu tehnoloģisko iekārtu iegādei, ko izmantot apmācību procesā. Tas ir ļoti svarīgi, jo pašreizējās skolu rīcībā esošās iekārtas būtiski atpaliek no tām, ko ikdienā izmanto nākamie darba devēji. Līdz ar to audzēkņiem neizdodas arodu apgūt atbilstoši mūsdienu darba tirgus prasībām.
