Vēsturnieka Gunta Zemīša vadībā Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja ēkas ziemeļrietumu spārnā tiek veikti arheoloģiskie izrakumi.
Vēsturnieka Gunta Zemīša vadībā Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja ēkas ziemeļrietumu spārnā tiek veikti arheoloģiskie izrakumi.
Pateicoties muzeja direktores Gitas Grases iniciatīvai, G.Zemītis kopā ar brīvprātīgajiem Jelgavas studentiem darbus sāka tūlīt pēc Ziemassvētkiem. Izstāžu zālē, kurā agrāk atradās Latvijas pirmajai augstskolai “Academia Petrina” veltītā ekspozīcija, tika atklāts grīdas segums un atrakta zeme gandrīz divu metru dziļumā. Pētījumu mērķis bija pārliecināties, vai zem muzeja (“Academia Petrina”) ēkas tiešām nav pagraba. Zināms, ka vēl pirms augstskolas, ko uzbūvēja 1775. gadā, šajā pašā vietā atradās hercoga Jēkaba pēcnācēja Fridriha Kazimira laikā sāktā nelielā Versaļas tipa pils. 18. gadsimta sākumā tajā dzīvojusi vēlākā Krievijas ķeizariene Pētera I brāļa meita Anna Ivanovna, tur ar hercogu Ernstu Johanu Bīronu tikusies arī Krievijas ķeizariene Katrīna II.
Arheoloģisko izrakumu gaitā atsegts minētās pils nesošās sienas pamats, kas veidots no plienakmeņiem. Redzams kultūras slānis, kas varētu sniegt informāciju arī par 14. un 15. gadsimta Jelgavu. Izpēti gan traucē augstais gruntsūdens līmenis. “Jelgavā varētu rakt un rakt. Pilsēta no arheoloģiskā viedokļa ir nepelnīti aizmirsta,” secina G.Zemītis. Vēsturnieku sevišķi sāpina tas, ka bez arheologu ziņas tika nonests ar likumu aizsargātais kultūrslānis vecpilsētas teritorijā, būvējot lielveikalu “Citymarket”. Pagaidām vēl nav skaidrs, kā atrakto pils pamatu varētu saglabāt apskatei. Muzeja direktore domā, ka nākamajos trīs gados iecerētās ēkas rekonstrukcijas gaitā tur varētu līdzīgi kā Turaidas pilī vai Melngalvju namā Rīgā ierīkot speciāla stikla grīdu, kas gan ir diezgan dārgi.
